Ziemeļaustrumu Zeme: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
|||
| 49. rindiņa: | 49. rindiņa: | ||
|citas daļas = |
|citas daļas = |
||
}} |
}} |
||
'''Ziemeļaustrumu Zeme''' ({{val|no|Nordaustlandet}}) ir [[Norvēģija]]i piederoša neapdzīvota sala [[Arktika|Arktikā]],<ref>{{PZT|675}}</ref> otra lielākā no [[Svalbāra]]s [[arhipelāgs|arhipelāga]] |
'''Ziemeļaustrumu Zeme''' ({{val|no|Nordaustlandet}}) ir [[Norvēģija]]i piederoša neapdzīvota sala [[Arktika|Arktikā]],<ref>{{PZT|675}}</ref> otra lielākā no [[Svalbāra]]s [[arhipelāgs|arhipelāga]] salām. Izvietojusies starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]] ziemeļos un [[Barenca jūra|Barenca jūru]] austrumos. Ziemeļaustrumu zeme veido 24% no arhipelāga teritorijas. |
||
== Ģeogrāfija == |
== Ģeogrāfija == |
||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 18. marts, plkst. 21.26
| Ziemeļaustrumu Zeme | |
|---|---|
| Nordaustlandet | |
.jpg) Arktiskā tuksneša ainava | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 79°48′N 22°24′E / 79.800°N 22.400°EKoordinātas: 79°48′N 22°24′E / 79.800°N 22.400°E |
| Arhipelāgs | Svalbāra |
| Platība | 14 443 km² |
| Garums | 170 km |
| Platums | 125 km |
| Augstākais kalns |
Nūrdomens 783 m |
| Administrācija | |
 Norvēģija | |
| Teritorija | Svalbāra |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Ziemeļaustrumu Zeme Vikikrātuvē | |
Ziemeļaustrumu Zeme (norvēģu: Nordaustlandet) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā,[1] otra lielākā no Svalbāras arhipelāga salām. Izvietojusies starp Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos un Barenca jūru austrumos. Ziemeļaustrumu zeme veido 24% no arhipelāga teritorijas.
Ģeogrāfija
Ziemeļaustrumu Zeme izvietjusies arhipelāga ziemeļaustrumos. Hinlopena šaurums rietumos to atdala no Špicbergenas, bet Ērika Ēriksena šaurums dienvidos — no Karaļa Kārļa Zemes. Stipri izrobots fjordu krasts, piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu. 76% no salas teritorijas aizņem ledāju masīvi. Lielākie no tiem ir līdz 560 m biezā Eustfonna austrumos ar salas augstāko punktu Nūrdomenu un Vestfonna salas ziemeļrietumos.
Salā valda arktiskais jūras klimats. Lielākajā salas daļā arktiskais tuksnesis un tundra. Mīt leduslāči, ziemeļbrieži, valzirgi, vasarā ligzdo ap vairākas putnu sugas. Visu salas teritoriju aizņem Ziemeļaustrumu Svalbāras dabas rezervāts.
Vēsture
Salas dienvidu krastu 1617. gadā atklāja britu Muscovy Company vaļu mednieki, kas to vēlāk atzīmēja kartēs kā Sera Tomasa Smita Zemi (Sir Thomas Smyth's Iland). Holandiešu 1662. gada kartē tā atzīmēta kā Austrumu Zeme (Oostlandt ), bet 1710, gada kartē sala apzīmēta ar tagadējo nosaukumu (Het Noord Ooster Land).
Ziemeļaustrumu Zeme ir cilvēku vismazāk skartā Svalbāras daļa. Tajā ir bijušas tikai dažas norvēģu un krievu (pomoru) mednieku apmetnes. 2. pasaules kara laikā salas ziemeļu piekrastē Vācijas kara flote ierīkoja Haudegenas meteostaciju. Starptautiskā ģeofizikas gada laikā 1957.—1958. gadā Mērčisona fjorda krastā darbojās Kinnvikas polārstacija.
Atsauces
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 675. lpp.
|