Heinrihs Himlers: Atšķirības starp versijām
m Robots: en:Heinrich Himmler ir labs raksts |
m Robots: ja:ハインリヒ・ヒムラー ir labs raksts |
||
66. rindiņa: | 66. rindiņa: | ||
{{Link FA|it}} |
{{Link FA|it}} |
||
{{Link GA|en}} |
{{Link GA|en}} |
||
{{Link GA|ja}} |
Versija, kas saglabāta 2014. gada 5. aprīlis, plkst. 00.24
Heinrihs Himlers Heinrich Himmler | |
---|---|
SS reihsfīrers | |
Amatā 1929. gada 6. janvārī — 1945. gada 29. aprīlī | |
Priekštecis | Erhards Heidens |
Pēctecis | Kārlis Hanke |
| |
Dzimšanas dati |
1900. gada 7. oktobrī Minhene, Vācijas impērija (tagad Bavārija, Vācija) |
Miršanas dati |
1945. gada 23. maijā Lineburga, Vācijas impērija (tagad Lejassaksija, Vācija) |
Apglabāts | nezināma vieta Lineburgas tīrelī, Lejassaksija, Vācija |
Politiskā partija | NSDAP |
Dzīvesbiedrs(-e) | Margarete Bode |
Augstskola | Minhenes Tehniskā universitāte |
Paraksts |
Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Biogrāfija
Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. 1.pasaules karā nepiedalījās - laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).
Šis raksts jāpārraksta saistītā tekstā. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- 1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs".
- 1924. gadā Gregora Štrasera sekretārs.
- 1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru.
- 1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru.
- 1933. gadā iecelts par Minhenes policijas vadītāju.
- 1934. gada 20. aprīlī iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju.
- 1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.
- 1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru.
- 1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.
- 1945. gada maijā viņu arestēja britu okupācijas spēki.
Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.
1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.
22.maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tīrelī. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.
Bibliogrāfija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs Himlers |
- Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |