Anna Stjuarte: Atšķirības starp versijām
m robots pievieno: nn:Anne av Storbritannia |
m r2.7.1) (robots izmaina: hr:Ana, kraljica Velike Britanije |
||
89. rindiņa: | 89. rindiņa: | ||
[[gl:Ana de Gran Bretaña]] |
[[gl:Ana de Gran Bretaña]] |
||
[[he:אן, מלכת בריטניה]] |
[[he:אן, מלכת בריטניה]] |
||
[[hr:Ana, kraljica |
[[hr:Ana, kraljica Velike Britanije]] |
||
[[hu:Anna brit királynő]] |
[[hu:Anna brit királynő]] |
||
[[it:Anna di Gran Bretagna]] |
[[it:Anna di Gran Bretagna]] |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 1. jūnijs, plkst. 21.34
Anna Stjuarta Anne Stuart | |
![]() Annas Stjuartas 1705. gada portrets | |
Valda | no 1702. gada 8. marta līdz 1714. gada 1. augustam |
Priekštecis | Vilhelms III |
Pēctecis | Džordžs I |
Dzīvesbiedrs | Dānijas princis Džordžs |
Bērni | Viljams, karaļnama princis, Gločesteras hercogs |
Karaliskais nams | Stjuartu dinastija |
Tēvs | Džeimss II |
Māte | lēdija Anna Haida (Klarendonas grāfa meita) |
Dzimusi | 1665. gada 6. februārī Sv. Džeimsa pilī, Londonā |
Mirusi | 1714. gada 1. augustā Kensingtonu pilī, Londonā |
Anna Stjuarta (angļu: Anne Stuart, dzimusi 1665. gada 6. februārī, mirusi 1714. gada 1. augustā) no 1702. gada 8. marta bija Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene. Pirms viņas valdīja Vilhelms III (Skotijā viņš bija Vilhelms II), Annas svainis. Annas tēvs Džeimss II, kurš bija pārgājis katolicismā, tika gāzts no troņa pēc revolūcijas, kura notika 1688.-1689. gadā; viņas svainis Viljams III un māsa Marija II kļuva par monarhiem, un tas ir vienīgais tāds gadījums britu vēsturē. Pēc Marijas nāves 1694. gadā, Vilhelms III vadīja valsti vienpersoniski līdz savai nāvei 1702. gadā.
1707. gada 1. maijā saskaņā ar Ūnijas aktu Anglija un Skotija tika apvienota vienā valstī, izveidojoties Lielbritānijas Karalistei. Anna kļuva par tās pirmo valdnieci, lai gan bija arī vienlaicīgi Īrijas karaliene. Anna valdīja 12 gadus līdz nomira 1714. gada augustā.
Annas dzīve iezīmējās ar vairākām krīzēm, kas bija gan personīgas, gan valstiskas, gan reliģiskas. Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot dzīvus pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Pēc viņas tronī kāpa Annas otrās pakāpes brālēns Hanoveres kūrfirsts Džordžs I, dibinot Hanoveres dinastiju. Džordžs I bija Bohēmijas Elizabetes mazdēls, savukārt Elizabete bija Džeimsa I Stjuarta meita.[1]
Papildliteratūra
- Ernest Alfred Benians et al. The Cambridge Modern History. MacMillan & Co., 1909.
- Edward Gregg. Queen Anne. Yale University Press, 2001.
- Arthur Donald Innes. A History of England and the British Empire. The MacMillan Company, 1913.
- John Lednum. A History of the Rise of Methodism in America. Philadelphia : John Lednum, 1859.
- Edmund Lodge. The Genealogy of the Existing British Peerage. Saunders and Otley, 1832.
- Waller, Maureen (2006). Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. New York: St. Martin's Press. ISBN 0-312-33801-5.
- Adolphus W. (ed.) Ward. The Cambridge Modern History. Cambridge, England : Cambridge University Press.
Atsauces un piezīmes
- ↑ (angliski) Edmund Lodge. The Genealogy of the Existing British Peerage. Saunders and Otley, 1832. pp. 7–8
![]() | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Priekštecis: Orānijas Vilhelms |
Lielbritānijas karaliene 1702.-1714. |
Pēctecis: Džordžs I |