Anna Stjuarte

Anna Stjuarta Anne Stuart
Annas Stjuartas 1705. gada portrets
Valda	no 1702. gada 8. marta līdz 1714. gada 1. augustam
Priekštecis	Vilhelms III
Pēctecis	Džordžs I
Dzīvesbiedrs	Dānijas princis Džordžs
Bērni	Viljams, karaļnama princis, Gločesteras hercogs
Karaliskais nams	Stjuartu dinastija
Tēvs	Džeimss II
Māte	lēdija Anna Haida (Klarendonas grāfa meita)
Dzimusi	1665. gada 6. februārī Sv. Džeimsa pilī, Londonā
Mirusi	1714. gada 1. augustā Kensingtonu pilī, Londonā

Anna Stjuarta (angļu: Anne Stuart, dzimusi 1665. gada 6. februārī, mirusi 1714. gada 1. augustā) no 1702. gada 8. marta bija Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene. Pirms viņas valdīja Vilhelms III (Skotijā viņš bija Vilhelms II), Annas svainis. Annas tēvs Džeimss II, kurš bija pārgājis katolicismā, tika gāzts no troņa pēc revolūcijas, kura notika 1688.-1689. gadā; viņas svainis Viljams III un māsa Marija II kļuva par monarhiem, un tas ir vienīgais tāds gadījums britu vēsturē. Pēc Marijas nāves 1694. gadā, Vilhelms III vadīja valsti vienpersoniski līdz savai nāvei 1702. gadā.

1707. gada 1. maijā saskaņā ar Ūnijas aktu Anglija un Skotija tika apvienota vienā valstī, izveidojoties Lielbritānijas Karalistei. Anna kļuva par tās pirmo valdnieci, lai gan bija arī vienlaicīgi Īrijas karaliene. Anna valdīja 12 gadus līdz nomira 1714. gada augustā.

Annas dzīve iezīmējās ar vairākām krīzēm, kas bija gan personīgas, gan valstiskas, gan reliģiskas. Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot dzīvus pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Pēc viņas tronī kāpa Annas otrās pakāpes brālēns Hanoveres kūrfirsts Džordžs I, dibinot Hanoveres dinastiju. Džordžs I bija Bohēmijas Elizabetes mazdēls, savukārt Elizabete bija Džeimsa I Stjuarta meita.

Papildliteratūra

• Ernest Alfred Benians et al. The Cambridge Modern History. MacMillan & Co., 1909. CS1 kļūdas: et al. izmantojums (link)
• Edward Gregg. Queen Anne. Yale University Press, 2001.
• Arthur Donald Innes. A History of England and the British Empire. The MacMillan Company, 1913.
• John Lednum. A History of the Rise of Methodism in America. Philadelphia : John Lednum, 1859.
• Edmund Lodge. The Genealogy of the Existing British Peerage. Saunders and Otley, 1832.
• Waller, Maureen (2006). Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. New York: St. Martin's Press. ISBN 0-312-33801-5.
• Adolphus W. (ed.) Ward. The Cambridge Modern History. Cambridge, England : Cambridge University Press.

Atsauces un piezīmes

Priekštecis: Orānijas Vilhelms

Lielbritānijas karaliene 1702.-1714.

Pēctecis: Džordžs I