Pāriet uz saturu

Dienvidslāvija: Atšķirības starp versijām

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Xqbot (diskusija | devums)
Boti
80 034 edits
m Robots: no:Jugoslavia ir labs raksts; kosmētiskās izmaiņas
mNav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes Android app edit App full source)
 
(Viena starpversija, ko saglabājuši 18 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''{{Bijušās valsts infokaste|vietējais_nosaukums=Jugoslavija<br>Југославија|kontinents=Eiropa|reģions=Dienvideiropa|gads_sākums=1918|gads_beigas=2003|event_start=Dibināšana|date_start={{dat|1918}}|event_end=Likvidācija|date_end={{dat|2003}}|image_flag=|flag=|flag_type=|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Maps_of_Yugoslavia_and_FR_Yugoslavia.svg|galvaspilsēta=[[Belgrada]]|kopīgas_valodas=[[Serbhorvātu valoda]]|nauda=[[Dienvidslāvijas dinārs]]|flag_p1=Flag_of_Yugoslavia_(1918–1941).svg|p1=|s1=|flag_s1=|s2=|flag_s2=Flag_of_Yugoslavia_(1946-1992).svg
{{infokaste+}}
}}
'''Dienvidslāvija''' (''Jugoslavija, Југославија'') ir apzīmējums trijām dienvidu [[slāvi|slāvu]] valstīm, kuras pastāvēja 20. gadsimtā [[Balkāni|Balkānos]].
'''Dienvidslāvija''' ([[Serbhorvātu valoda|serboharvātu]]: ''Jugoslavija, Југославија'') ir apzīmējums [[Dienvidslāvi|dienvidslāvu]] apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929. līdz 2003. gadam.


== Dienvidslāvijas karaliste ==
== Dienvidslāvijas karalistes izveide ==
⚫
[[Attēls:Yugoslavia1936physical.jpg|200px|right|thumb|Dienvidslāvijas Karaliste, 1929—1941]]
⚫
Izveidota 1918. gada 1. decembrī kā [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste]]. Kopš 1929. gada 6. janvāra nosaukums [[Dienvidslāvijas karaliste]]. 1941. gada 6. aprīlī tai uzbruka [[NSDAP|nacistiskā]] [[Vācija]]. Dienvidslāvija kapitulēja 11 dienas vēlāk, un pārtrauca pastāvēt.

⚫
[[Attēls:Yugoslavia1936physical.jpg|300px|right|thumb|Dienvidslāvijas karaliste, 1929-1941]]
⚫
Izveidota 1918. gada 1. decembrī kā [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste]]. Kopš 1929. gada 6. janvāra nosaukums [[Dienvidslāvijas Karaliste]].

== Sadalīšana Otrā pasaules kara laikā ==
[[Attēls:Axis occupation of Yugoslavia 1941-43.png|200px|left|thumb|Ass valstu sadalītā Dienvidslāvijas teritorija, 1941—1943]]
1941. gada 6. aprīlī Dienvidslāvijai uzbruka [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistiskā]] [[Vācija]]. Dienvidslāvija kapitulēja 11 dienas vēlāk, un pārtrauca pastāvēt. Serbijas un Banatas teritorija atradās Vācijas karaspēka okupācijas zonā, tika izveidotas [[Horvātija]]s un [[Melnkalne]]s valstis, bet pārējā teritorija tika pievienota Vācijai, Itālijai (Albānijai), Bulgārijai un Ungārijai. 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskās padomes (AVNOJ) otrajā sesijā tika izveidota partizānu pagaidu valsts — [[Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945)|Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija]].


== Sociālistiskā Dienvidslāvija ==
== Sociālistiskā Dienvidslāvija ==
{{Pamatraksts|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika}}
{{Pamatraksts|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika}}
Tika izveidota 1945. gada 29. novembrī, pēc [[Josips Brods Tito|Josipa Broda Tito]] vadītās [[Komunisms|Komunistiskās]] partijas partizānu uzvaras. Pirmais nosaukums [[Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija]], kas 1946. gadā mainīts uz [[Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], un vēlāk [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistisko Federālo Republiku]].
Tika izveidota 1945. gada 29. novembrī, pēc [[Josips Brozs Tito|Josipa Broza Tito]] vadītās [[Komunisms|Komunistiskās]] partijas partizānu uzvaras. Pirmais nosaukums [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija]], kas 1946. gadā mainīts uz [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], un vēlāk [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistisko Federālo Republiku]].


Dienvidslāvija bija sociāla federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 republikas — [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Maķedonijas Republika]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] (ar divām autonomajām provincēm - [[Kosova]] un [[Voivodina]]), kā arī [[Slovēnija]]. Tās pirmā konstitūcija tika pasludināta 1946. gada 31. janvārī, bet 1974.gada 21.februārī tika pieņemta jauna konstitūcija. Augstākās varas un likumdevējs orgāns bija Dienvidslāvijas skupščina, kas sastāvēja no 2 palātām: Savienības večes un Republiku un novadu večes. Savienības večē bija 220 delegāti (30 no katras republikas un 20 no katra autonomā novada), kurus uz 4 gadiem ievēlēja kopienu skupščinas. Republiku un novadu večē bija 88 delegāti (12 no katras republikas un 8 no katra autonomā novada), kurus deleģēja republiku un novadu skupščinas. Palātām bija dalītā kompetence. Savienības veče noteica ārpolitikas un iekšpolitikas pamatus, pieņēma konstitūciju un izdeva galvenos likumus, kā arī apstiprināja valsts budžetu. Republiku un novadu veče pieņēma likumus par ekonomiskiem jautājumiem. Abas večes kopīgā sēdē izveidoja citus augstākos valsts orgānus. Koleģiāls valsts galva bija Dienvidslāvijas Prezidijs, ko ievēlēja uz 5 gadiem. Tajā bija 1 pārstāvis no katras republikas un autonomā novada; no tiem katru gadu pēc kārtas tika ievēlēts Prezidija premjers un premjera vietnieks. Augstākais valsts pārvaldes orgāns bija Savienības izpildveče — valdība, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Valdība sastāvēja no premjera, premjera vietniekiem, locekļiem, kuri tika ievēlēti pēc republikas vienlīdzīgas pārstāvības principa, kā arī no savienības sekretāriem u.c. valsts pārvaldes orgānu vadītājiem. Katrai republikai un autonomajam novadam bija sava konstitūcija, trīspalātu skupščina, prezidijs, izpildveče, konstitucionālā tiesa, republikas (novada) tiesa, prokurors, pašpārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvis. Vietējie valsts varas orgāni bija kopienu skupščinas, kas sastāvēja no 3 palātām (večēm). Skupščinas ievēlēja kopienas izpildveči un tiesu, iecēla prokuroru un pašpārvaldes sabiedrības aizstāvi. Dienvidslāvijas vēlēšanu sistēma bija visai sarežģīta un balstīta uz delegātu principa. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem bija pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Iedzīvotāji vispārējās, tiešajās un aizklātajās vēlēšanās uz 4 gadiem ievēlēja delegācijas, kuras savukārt deleģēja pārstāvjus uz kopienu skupščinām. Citas skupščinas tika ievēlētas daudzpakāpju vēlēšanās. Delegātu kandidātus Savienības večei izvirzīja Dienvidslāvijas Darba tautas sociālistiskā savienība. Dienvidslāvijas vispārējo tiesu sistēmu vadīja Savienības tiesa, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Konstitucionālā tiesa kontrolēja normatīvo aktu atbilstību Dienvidslāvijas konstitūcijai un savienības likumiem (14 locekļi, ko uz 8 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina). Savienības prokuroru uz 4 gadiem iecēla Dienvidslāvijas skupščina. Pārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvi uz 4 gadiem ievēlēja arī Dienvidslāvijas skupščina.
Dienvidslāvija bija sociāla federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 republikas — [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] (ar divām autonomajām provincēm — [[Kosova]] un [[Vojvodina]]), kā arī [[Slovēnija]]. Tās pirmā konstitūcija tika pasludināta 1946. gada 31. janvārī, bet 1974. gada 21. februārī tika pieņemta jauna konstitūcija. Augstākās varas un likumdevējs orgāns bija Dienvidslāvijas skupščina, kas sastāvēja no 2 palātām: Savienības večes un Republiku un novadu večes. Savienības večē bija 220 delegāti (30 no katras republikas un 20 no katra autonomā novada), kurus uz 4 gadiem ievēlēja kopienu skupščinas. Republiku un novadu večē bija 88 delegāti (12 no katras republikas un 8 no katra autonomā novada), kurus deleģēja republiku un novadu skupščinas. Palātām bija dalītā kompetence. Savienības veče noteica [[ārpolitika]]s un [[iekšpolitika]]s pamatus, pieņēma konstitūciju un izdeva galvenos likumus, kā arī apstiprināja valsts budžetu. Republiku un novadu veče pieņēma likumus par ekonomiskiem jautājumiem. Abas večes kopīgā sēdē izveidoja citus augstākos valsts orgānus. Koleģiāls valsts galva bija Dienvidslāvijas Prezidijs, ko ievēlēja uz 5 gadiem. Tajā bija 1 pārstāvis no katras republikas un autonomā novada; no tiem katru gadu pēc kārtas tika ievēlēts Prezidija premjers un premjera vietnieks. Augstākais valsts pārvaldes orgāns bija Savienības izpildveče — valdība, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Valdība sastāvēja no premjera, premjera vietniekiem, locekļiem, kuri tika ievēlēti pēc republikas vienlīdzīgas pārstāvības principa, kā arī no savienības sekretāriem u.c. valsts pārvaldes orgānu vadītājiem. Katrai republikai un autonomajam novadam bija sava konstitūcija, trīspalātu skupščina, prezidijs, izpildveče, konstitucionālā tiesa, republikas (novada) tiesa, prokurors, pašpārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvis. Vietējie valsts varas orgāni bija kopienu skupščinas, kas sastāvēja no 3 palātām (večēm). Skupščinas ievēlēja kopienas izpildveči un tiesu, iecēla prokuroru un pašpārvaldes sabiedrības aizstāvi. Dienvidslāvijas vēlēšanu sistēma bija visai sarežģīta un balstīta uz delegātu principa. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem bija pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Iedzīvotāji vispārējās, tiešajās un aizklātajās vēlēšanās uz 4 gadiem ievēlēja delegācijas, kuras savukārt deleģēja pārstāvjus uz kopienu skupščinām. Citas skupščinas tika ievēlētas daudzpakāpju vēlēšanās. Delegātu kandidātus Savienības večei izvirzīja Dienvidslāvijas Darba tautas sociālistiskā savienība. Dienvidslāvijas vispārējo tiesu sistēmu vadīja Savienības tiesa, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Konstitucionālā tiesa kontrolēja normatīvo aktu atbilstību Dienvidslāvijas konstitūcijai un savienības likumiem (14 locekļi, ko uz 8 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina). Savienības prokuroru uz 4 gadiem iecēla Dienvidslāvijas skupščina. Pārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvi uz 4 gadiem arī ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina.


== Dienvidslāvijas Federālā republika ==
== Dienvidslāvijas Federālā republika ==
Serbijas prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] vadībā tika izveidota 1992. gadā no [[Serbija]]s un [[Melnkalne]]s. Pēc Miloševiča gāšanas no varas, valsts nosaukums mainīts uz [[Serbija un Melnkalne]]. 2006. gada maijā Melnkalnē notika [[referendums]] par pilnīgas neatkarības pasludināšanu. Līdz ar to, pēdējā bijušās Sociālistiskās Dienvidslāvijas republika izvēlējas neatkarību.
Serbijas prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] vadībā tika izveidota 1992. gadā no [[Serbija]]s un [[Melnkalne]]s. Pēc Miloševiča gāšanas no varas valsts nosaukums mainīts uz [[Serbija un Melnkalne]]. 2006. gada maijā Melnkalnē notika [[referendums]] par pilnīgas neatkarības pasludināšanu. Līdz ar to pēdējā bijušās Sociālistiskās Dienvidslāvijas republika izvēlējās neatkarību.


== Dienvidslāvu pilsoņu kari ==
== Dienvidslāvu kari ==
{{main|Dienvidslāvijas kari}}
{{pamatraksts|Dienvidslāvijas kari}}


Kopš Tito izveidotās Dienvidslāvijas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši vairāki kari, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas starp bijušās valsts tautām. Viens no asiņainākajiem etniskajiem konfliktiem notika [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kurā par varu cīnījās [[serbi]], [[horvāti]] un [[musulmaņi]]. Horvāti un musulmaņi ir izveidojuši [[Bosnijas Federācija|Bosnijas Federāciju]], savukārt serbi ir izveidojuši [[Serbu Republika|Serbu Republiku]]. Vēl viens no konfliktiem notiek Serbijas provincē [[Kosova|Kosovā]], kurā ievesti [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[NATO]] miera uzturētāji.
Kopš Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši vairāki kari, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas starp bijušās valsts tautām. Viens no asiņainākajiem etniskajiem konfliktiem notika [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kurā par varu cīnījās [[serbi]], [[horvāti]] un [[bosnieši]]. 1995. gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]], kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas, un [[Serbu Republika]]. Pēdējais [[Kosovas karš|konflikts]] notika Serbijas bijušajā autonomajā provincē [[Kosova|Kosovā]], kurā tika ievesti [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[NATO]] miera uzturētāji.


== Etniskais sastāvs ==
== Etniskais sastāvs ==
25. rindiņa: 31. rindiņa:
! Tautība!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2002*
! Tautība!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2002*
|-
|-
| iedzīvotāji kopā|| 15772098|| 16936573|| 18549133|| 20522602|| 22424687|| 23502643|| 22347966
| iedzīvotāji kopā|| 15 772 098|| 16 936 573|| 18 549 133|| 20 522 602|| 22 424 687|| 23 502 643|| 22 347 966
|-
|-
| [[melnkalnieši]]|| 425703|| 466093|| 513832|| 508843|| 579022|| 547125|| 351314
| [[melnkalnieši]]|| 425 703|| 466 093|| 513 832|| 508 843|| 579 022|| 547 125|| 351 314
|-
|-
| [[horvāti]]|| 3784453|| 3975550|| 4293773|| 4526608|| 4428005|| 4664612|| 4642912
| [[horvāti]]|| 3 784 453|| 3 975 550|| 4 293 773|| 4 526 608|| 4 428 005|| 4 664 612|| 4 642 912
|-
|-
| [[maķedoņi]]|| 810126|| 893247|| 1045497|| 1194784|| 1339727|| 1387552|| 1333789
| [[maķedonieši]]|| 810 126|| 893 247|| 1 045 497|| 1 194 784|| 1 339 727|| 1 387 552|| 1 333 789
|-
|-
| [[musulmaņi]]|| 808921|| 998698|| 973094|| 1729932|| 1999957|| 2340383|| 2218927
| [[musulmaņi]]|| 808 921|| 998 698|| 973 094|| 1 729 932|| 1 999 957|| 2 340 383|| 2 218 927
|-
|-
| [[slovēņi]]|| 1415432|| 1487100|| 1589206|| 1678031|| 1753554|| 1723366|| 1651020
| [[slovēņi]]|| 1 415 432|| 1 487 100|| 1 589 206|| 1 678 031|| 1 753 554|| 1 723 366|| 1 651 020
|-
|-
| [[serbi]]|| 6547117|| 7065923|| 7806068|| 8143051|| 8140452|| 8541971|| 8248786
| [[serbi]]|| 6 547 117|| 7 065 923|| 7 806 068|| 8 143 051|| 8 140 452|| 8 541 971|| 8 248 786
|-
|-
| [[dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 317102|| 273077|| 1291460|| 726285|| 96354
| [[dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 317 102|| 273 077|| 1 291 460|| 726 285|| 96 354
|-
|-
| [[albāņi]]|| 750431|| 754245|| 914732|| 1309523|| 1730364|| 2177246|| 2350761
| [[albāņi]]|| 750 431|| 754 245|| 914 732|| 1 309 523|| 1 730 364|| 2 177 246|| 2 350 761
|-
|-
| [[bulgāri]]|| 61140|| 61708|| 62624|| 58627|| 86195|| 29060||22613
| [[bulgāri]]|| 61 140|| 61 708|| 62 624|| 58 627|| 86 195|| 29 060||22 613
|-
|-
| [[čehi]]|| 39015|| 34517|| 30331|| 24620|| 19625|| 17044|| 13369
| [[čehi]]|| 39 015|| 34 517|| 30 331|| 24 620|| 19 625|| 17 044|| 13 369
|-
|-
| [[itāļi]]|| 79575|| 35874|| 25615|| 21791|| 15132|| 39074|| 22782
| [[itāļi]]|| 79 575|| 35 874|| 25 615|| 21 791|| 15 132|| 39 074|| 22 782
|-
|-
| [[ebreji]]|| nez.|| nez.|| nez.|| 4811|| 1383|| 2319|| 1937
| [[ebreji]]|| nez.|| nez.|| nez.|| 4811|| 1383|| 2319|| 1937
|-
|-
| [[ungāri]]|| 496492|| 502175|| 504369|| 477374|| 426867|| 375617|| 316928
| [[ungāri]]|| 496 492|| 502 175|| 504 369|| 477 374|| 426 867|| 375 617|| 316 928
|-
|-
| [[vācieši]]|| 55337|| 60536|| 20215|| 12875|| 8712|| 9020|| 7748
| [[vācieši]]|| 55 337|| 60 536|| 20 215|| 12 875|| 8712|| 9020|| 7748
|-
|-
| [[čigāni]]|| 72736|| 84716|| 31674|| 78485|| 168099|| 213440|| 212882
| [[čigāni]]|| 72 736|| 84 716|| 31 674|| 78 485|| 168 099|| 213 440|| 212 882
|-
|-
| [[rumāņi]]|| 64095|| 60364|| 60862|| 56570|| 54954|| 43538|| 35366
| [[rumāņi]]|| 64 095|| 60 364|| 60 862|| 56 570|| 54 954|| 43 538|| 35 366
|-
|-
| [[krievi]]|| 20069|| 12426|| nez.|| 7427|| 4463|| 4196|| 4683
| [[krievi]]|| 20 069|| 12 426|| nez.|| 7427|| 4463|| 4196|| 4683
|-
|-
| [[rusīni]]|| 37140|| 37353|| 38600|| 24640|| 23285|| 21593|| 18441
| [[rusīni]]|| 37 140|| 37 353|| 38 600|| 24 640|| 23 285|| 21 593|| 18 441
|-
|-
| [[slovāki]]|| 83626|| 84999|| 86433|| 83656|| 90334|| 72961|| 64139
| [[slovāki]]|| 83 626|| 84 999|| 86 433|| 83 656|| 90 334|| 72961|| 64139
|-
|-
| [[turki]]|| 97954|| 259535|| 182964|| 127920|| 101197|| 89072|| 98890
| [[turki]]|| 97 954|| 259 535|| 182 964|| 127 920|| 101 197|| 89 072|| 98 890
|-
|-
| [[vlahi]]|| 102953|| 36728|| nez.|| 21990|| 32063|| 25650|| 49834
| [[vlahi]]|| 102 953|| 36 728|| nez.|| 21 990|| 32 063|| 25 650|| 49 834
|-
|-
| [[ukraiņi]]|| rusīni|| rusīni|| rusīni|| 13972|| nez.|| 11797|| 8997
| [[ukraiņi]]|| rusīni|| rusīni|| rusīni|| 13 972|| nez.|| 11 797|| 8997
|-
|-
| [[poļi]]|| nez.|| 4989|| nez.|| 4033|| nez.|| 3145|| 1409
| [[poļi]]|| nez.|| 4989|| nez.|| 4033|| nez.|| 3145|| 1409
79. rindiņa: 85. rindiņa:
| [[vietējie]]|| 0|| 0|| 0|| 10409|| nez.|| 58117|| 24940
| [[vietējie]]|| 0|| 0|| 0|| 10409|| nez.|| 58117|| 24940
|-
|-
| un pārējie|| 19883|| 18338|| 51261|| 127137|| 128435|| 376595|| 547291
| un pārējie|| 19 883|| 18 338|| 51 261|| 127 137|| 128 435|| 376 595|| 547 291
|}
|}
* Kalkulācija bijušajā Dienvidslāvijā (2000-2003 gadi)
* Aprēķini bijušajā Dienvidslāvijā (2000—2003 gadi)


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
⚫
* [https://web.archive.org/web/20080414155718/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=954&Itemid=7 Moda S. Bīlmane, Dienvidslāvija — piespiedu pārceļotāji]
⚫
* [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&itemid=7&option=com_content&task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)]


{{autoritatīvā vadība}}
⚫
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=954&Itemid=7 Moda S. Bīlmane, Dienvidslāvija - piespiedu pārceļotāji]
⚫
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=727&Itemid=7 Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998.-1999.)]


[[Kategorija:Dienvidslāvija|*]]
[[Kategorija:Dienvidslāvija|*]]
[[Kategorija:Vēsture]]

{{Link GA|no}}

Pašreizējā versija, 2024. gada 1. decembris, plkst. 16.42

Jugoslavija
Југославија
1918 – 2003
Location of {{{sugasvārds}}}
Location of {{{sugasvārds}}}
Pārvaldes centrs Belgrada
Valoda(s) Serbhorvātu valoda
Valdība
Vēsture
 - Dibināšana 1918. gadā
 - Likvidācija 2003. gadā
Nauda Dienvidslāvijas dinārs

Dienvidslāvija (serboharvātu: Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidslāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929. līdz 2003. gadam.

Dienvidslāvijas karalistes izveide

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienvidslāvijas Karaliste, 1929—1941

Izveidota 1918. gada 1. decembrī kā Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste. Kopš 1929. gada 6. janvāra nosaukums Dienvidslāvijas Karaliste.

Sadalīšana Otrā pasaules kara laikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ass valstu sadalītā Dienvidslāvijas teritorija, 1941—1943

1941. gada 6. aprīlī Dienvidslāvijai uzbruka nacistiskā Vācija. Dienvidslāvija kapitulēja 11 dienas vēlāk, un pārtrauca pastāvēt. Serbijas un Banatas teritorija atradās Vācijas karaspēka okupācijas zonā, tika izveidotas Horvātijas un Melnkalnes valstis, bet pārējā teritorija tika pievienota Vācijai, Itālijai (Albānijai), Bulgārijai un Ungārijai. 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskās padomes (AVNOJ) otrajā sesijā tika izveidota partizānu pagaidu valsts — Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija.

Sociālistiskā Dienvidslāvija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Tika izveidota 1945. gada 29. novembrī, pēc Josipa Broza Tito vadītās Komunistiskās partijas partizānu uzvaras. Pirmais nosaukums Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija, kas 1946. gadā mainīts uz Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, un vēlāk Dienvidslāvijas Sociālistisko Federālo Republiku.

Dienvidslāvija bija sociāla federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 republikas — Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija (ar divām autonomajām provincēm — Kosova un Vojvodina), kā arī Slovēnija. Tās pirmā konstitūcija tika pasludināta 1946. gada 31. janvārī, bet 1974. gada 21. februārī tika pieņemta jauna konstitūcija. Augstākās varas un likumdevējs orgāns bija Dienvidslāvijas skupščina, kas sastāvēja no 2 palātām: Savienības večes un Republiku un novadu večes. Savienības večē bija 220 delegāti (30 no katras republikas un 20 no katra autonomā novada), kurus uz 4 gadiem ievēlēja kopienu skupščinas. Republiku un novadu večē bija 88 delegāti (12 no katras republikas un 8 no katra autonomā novada), kurus deleģēja republiku un novadu skupščinas. Palātām bija dalītā kompetence. Savienības veče noteica ārpolitikas un iekšpolitikas pamatus, pieņēma konstitūciju un izdeva galvenos likumus, kā arī apstiprināja valsts budžetu. Republiku un novadu veče pieņēma likumus par ekonomiskiem jautājumiem. Abas večes kopīgā sēdē izveidoja citus augstākos valsts orgānus. Koleģiāls valsts galva bija Dienvidslāvijas Prezidijs, ko ievēlēja uz 5 gadiem. Tajā bija 1 pārstāvis no katras republikas un autonomā novada; no tiem katru gadu pēc kārtas tika ievēlēts Prezidija premjers un premjera vietnieks. Augstākais valsts pārvaldes orgāns bija Savienības izpildveče — valdība, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Valdība sastāvēja no premjera, premjera vietniekiem, locekļiem, kuri tika ievēlēti pēc republikas vienlīdzīgas pārstāvības principa, kā arī no savienības sekretāriem u.c. valsts pārvaldes orgānu vadītājiem. Katrai republikai un autonomajam novadam bija sava konstitūcija, trīspalātu skupščina, prezidijs, izpildveče, konstitucionālā tiesa, republikas (novada) tiesa, prokurors, pašpārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvis. Vietējie valsts varas orgāni bija kopienu skupščinas, kas sastāvēja no 3 palātām (večēm). Skupščinas ievēlēja kopienas izpildveči un tiesu, iecēla prokuroru un pašpārvaldes sabiedrības aizstāvi. Dienvidslāvijas vēlēšanu sistēma bija visai sarežģīta un balstīta uz delegātu principa. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem bija pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Iedzīvotāji vispārējās, tiešajās un aizklātajās vēlēšanās uz 4 gadiem ievēlēja delegācijas, kuras savukārt deleģēja pārstāvjus uz kopienu skupščinām. Citas skupščinas tika ievēlētas daudzpakāpju vēlēšanās. Delegātu kandidātus Savienības večei izvirzīja Dienvidslāvijas Darba tautas sociālistiskā savienība. Dienvidslāvijas vispārējo tiesu sistēmu vadīja Savienības tiesa, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Konstitucionālā tiesa kontrolēja normatīvo aktu atbilstību Dienvidslāvijas konstitūcijai un savienības likumiem (14 locekļi, ko uz 8 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina). Savienības prokuroru uz 4 gadiem iecēla Dienvidslāvijas skupščina. Pārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvi uz 4 gadiem arī ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina.

Dienvidslāvijas Federālā republika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča vadībā tika izveidota 1992. gadā no Serbijas un Melnkalnes. Pēc Miloševiča gāšanas no varas valsts nosaukums mainīts uz Serbija un Melnkalne. 2006. gada maijā Melnkalnē notika referendums par pilnīgas neatkarības pasludināšanu. Līdz ar to pēdējā bijušās Sociālistiskās Dienvidslāvijas republika izvēlējās neatkarību.

Dienvidslāvu kari

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Dienvidslāvijas kari

Kopš Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši vairāki kari, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas starp bijušās valsts tautām. Viens no asiņainākajiem etniskajiem konfliktiem notika Bosnijā un Hercegovinā, kurā par varu cīnījās serbi, horvāti un bosnieši. 1995. gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas, un Serbu Republika. Pēdējais konflikts notika Serbijas bijušajā autonomajā provincē Kosovā, kurā tika ievesti ANO un NATO miera uzturētāji.

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Aprēķini bijušajā Dienvidslāvijā (2000—2003 gadi)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvidslāvija&oldid=4183718"