Gabriels Narutovičs: Atšķirības starp versijām

Gabriels Narutovičs; Gabriel Narutowicz
	Polijas prezidents
	Amatā; 1922. gada 11. decembris — 1922. gada 16. decembris
Premjerministrs	Julians Novaks, Vladislavs Sikorskis
Priekštecis	Juzefs Pilsudskis ("valsts priekšnieks")
Pēctecis	Staņislavs Vojcehovskis
Dzimšanas dati	1865. gada 17. martā; Telšu apriņķa Breviku muiža, Kauņas guberņa (tagad Lietuva)
Miršanas dati	1922. gada 16. decembrī (57 gadu vecumā); Varšava, Polija
Tautība	polis
Profesija	inženieris
Augstskola	Cīrihes Tehniskā universitāte

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 13. augusts, plkst. 22.27

Gabriels Narutovičs (poļu: Gabriel Narutowicz, lietuviešu: Gabrielius Narutavičius; dzimis 1865. gada 17. martā, miris 1922. gada 16. decembrī) bija poļu inženieris un valstsvīrs. Pirmais Polijas Republikas prezidents (1922). Bērnību un jaunību pavadījis Liepājā, kur beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju.

Dzīvesgājums

Dzimis 1865. gada 17. martā Kauņas guberņas Telšu apriņķa Breviku muižā lietuviešu muižnieka Jona Narutaviča (Jan Narutowicz) un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ščepkovskas (Wiktoria Szczepkowska), ģimenē. Viņa dzimtas sākotnējais uzvārds bijis Narutis, kas 15. gadsimtā nomainīts uz Narutovičs (Narutowicz).^[1] Pēc 1863. gada Janvāra sacelšanās apspiešanas viņa tēvs 1866. gadā cietumā mira un māte ar bērniem 1873. gadā pārcēlās uz Liepāju, kur Gabriels mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Studēja Pēterburgas Fizikas un Matemātiskas institūtā, pēc tam Cīrihes Tehniskajā universitātē (Eidgenössische Technische Hochschule Zürich) no 1887. līdz 1891. gadam. 1895. gada Gabriels Narutovičs ieguva Šveices pilsonību un vadīja dzelzceļa un vairāku hidroelektrostaciju būves. No 1908. gada viņš bija Cīrihes Tehniskās universitātes profesors. Pirmā pasaules kara laikā līdzdarbojās palīdzības komitejā poļu bēgļu atbalstam.

Pēc Polijas neatkarības atgūšanas Juzefs Pilsudskis G. Narutoviču uzaicināja pildīt Polijas Republikas sabiedrisko darbu ministra (1920—1921) un ārlietu (1922) ministra pienākumus. 1922. gada 9. decembrī Polijas Seims Narutoviču ievēlēja par Polijas Republikas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar ebreju partiju atbalstu. 1922. gada 11. decembrī Narutovičs tika inaugurēts par Polijas prezidentu, bet jau 1922. gada 16. decembrī, apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva. Viņa slepkava bija antisemītiski noskaņotais gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligjušs Ņevjadomskis (Eligiusz Niewiadomski), kuram tika piespriests nāvessods.

G. Narutoviča brālis Stanislavs (Stanisław Narutowicz, Stanislovas Narutavičius) bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.

Atsauces

↑ Lietuvas Republikas Seima mājas lapa (lietuviski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabriels Narutovičs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Priekštecis:
Juzefs Pilsudskis

Polijas prezidents
1922

Pēctecis:
Staņislavs Vojcehovskis

Šī Polijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Lietuvas Republikas Seima mājas lapa (lietuviski)

[1]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Valsts amatpersonas infokaste
-'''Gabriels Narutovičs''' (''Gabriel Narutowicz'') (dzimis 1865.gada 17.martā [[Telši|Telšos]] (''Telšiai'') [[Krievija|Krievijas impērijā]] (tagad [[Lietuva|Lietuvā]]), miris [[atentāts|atentātā]] 1922.gada 16.decembrī, [[Varšava|Varšavā]], [[Polija|Polijā]]) - [[poļi|poļu]] inženieris, valstsvīrs.
+| vārds               =Gabriels Narutovičs
+| vārds_orģ           =''Gabriel Narutowicz''
+| attēls              =Gabriel narutowicz.jpg
+| amats               =[[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
+| term_sākums         ={{Dat|1922|12|11|N}}
+| term_beigas         ={{Dat|1922|12|16|N}}
+| priekštecis         =[[Juzefs Pilsudskis]] ("valsts priekšnieks")
+| pēctecis            =[[Staņislavs Vojcehovskis]]
+| premjers            = [[Julians Novaks]], [[Vladislavs Sikorskis]]
+| dzim_dati           ={{Dat|1865|3|17}}
+| dzim_vieta          =[[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] Breviku muiža, [[Kauņas guberņa]] (tagad {{LTU}})
+| mir_dati            ={{mdv|1922|12|16|1865|3|17}}
+| mir_vieta           =[[Varšava]], {{POL}}
+| tautība             =[[polis]]
+| partija             =
+| dzīvesb             =
+| profesija           =inženieris
+| alma_mater          =[[Cīrihes Tehniskā universitāte]]
+| reliģija            =
+| paraksts            =
+| piezīmes            =
+}}
+'''Gabriels Narutovičs''' ({{val-pl|Gabriel Narutowicz}}, {{val-lt|Gabrielius Narutavičius}}; dzimis {{Dat|1865|3|17}}, miris {{Dat|1922|12|16}}) bija [[poļi|poļu]] inženieris un valstsvīrs. Pirmais [[Polijas Republika]]s prezidents (1922). Bērnību un jaunību pavadījis [[Liepāja|Liepājā]], kur beidzis [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Liepājas Nikolaja ģimnāziju]].
-[[Image:Gabriel Narutowicz.png|150px|thumb|right|Gabriels Narutovičs]]
+== Dzīvesgājums ==
-Dzimis Telšos, mūsdienu Lietuvas teritorijā. Mācījies [[Liepāja|Liepājā]]. No 1908.gada - [[profesors]] [[Cīrihes Tehniskā universitāte|Cīrihes Tehniskajā universitātē]] (''Eidgenössische Technische Hochschule Zürich'') [[Šveice|Šveicē]] un vadījis daudzu hidroelektrostaciju būvi [[Eiropa|Rietumeiropā]].
+Dzimis 1865. gada 17. martā [[Kauņas guberņa]]s [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] Breviku muižā lietuviešu muižnieka Jona Narutaviča (''Jan Narutowicz'') un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ščepkovskas (''Wiktoria Szczepkowska''), ģimenē. Viņa dzimtas sākotnējais uzvārds bijis ''Narutis'', kas 15. gadsimtā nomainīts uz Narutovičs (''Narutowicz'').<ref>[http://www3.lrs.lt/home/w5_viewer/statiniai/seimu_istorija/w5_show-p_r=598&p_d=32787&p_k=1.html Lietuvas Republikas Seima mājas lapa] {{lt ikona}}</ref> Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas viņa tēvs 1866. gadā cietumā mira un māte ar bērniem 1873. gadā pārcēlās uz Liepāju, kur Gabriels mācījās [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Liepājas Nikolaja ģimnāzijā]]. Studēja Pēterburgas Fizikas un Matemātiskas institūtā, pēc tam [[Cīrihes Tehniskā universitāte|Cīrihes Tehniskajā universitātē]] (''Eidgenössische Technische Hochschule Zürich'') no 1887. līdz 1891. gadam. 1895. gada Gabriels Narutovičs ieguva [[Šveice]]s pilsonību un vadīja dzelzceļa un vairāku hidroelektrostaciju būves. No 1908. gada viņš bija Cīrihes Tehniskās universitātes [[profesors]]. Pirmā pasaules kara laikā līdzdarbojās palīdzības komitejā poļu bēgļu atbalstam.
+Pēc [[Polija]]s neatkarības atgūšanas [[Juzefs Pilsudskis]] G. Narutoviču uzaicināja pildīt Polijas Republikas sabiedrisko darbu ministra (1920—1921) un ārlietu (1922) ministra pienākumus. 1922. gada 9. decembrī Polijas Seims Narutoviču ievēlēja par Polijas Republikas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja [[Protests|protestus]] no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar [[ebreji|ebreju]] partiju atbalstu. 1922. gada 11. decembrī Narutovičs tika [[inaugurācija|inaugurēts]] par Polijas prezidentu, bet jau 1922. gada 16. decembrī, apmeklējot mākslas izstādi [[Varšava|Varšavā]], Narutoviču nošāva. Viņa slepkava bija [[antisemītisms|antisemītiski]] noskaņotais gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligjušs Ņevjadomskis (''Eligiusz Niewiadomski''), kuram tika piespriests [[nāvessods]].
-Pēc [[Polija|Polijas]] neatkarības atgūšanas 1918.gadā atgriezās Polijā un veica sabiedrisko darbu (1920 - 21) un ārlietu (1922) ministra pienākumus.
+G. Narutoviča brālis Stanislavs (''Stanisław Narutowicz'', ''Stanislovas Narutavičius'') bija viens no [[Lietuvas neatkarības deklarācija]]s parakstītājiem.
-.gada 9.decembrī Polijas parlaments ievēl Narutoviču par Polijas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar [[ebreji|ebreju]] partiju atbalstu.
+== Atsauces ==
-.gada 11.decembrī Narutovičs tika [[inaugurācija|inaugurēts]] par Polijas prezidentu.
+{{atsauces}}
+== Ārējās saites ==
-.gada 16.decembrī apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva [[antisemītisms|antisemītiski]] noskaņots gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligiušs Ņevjadomskis (''Eligiusz Niewiadomski''), kuram tika piespriests nāvessods.
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
-Narutoviča brālis Staņislavs (''Stanislovas Narutavičius'') bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.
 {{kastes sākums}}
-{{Amatu secība | pirms = [[Juzefs Pilsudskis]] | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]| periods = [[1922]] | pēc = [[Staņislavs Voicehovskis]] }}
+{{Amatu secība | pirms = [[Juzefs Pilsudskis]] | virsraksts = [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]| periods = [[1922]] | pēc = [[Staņislavs Vojcehovskis]] }}
 {{kastes beigas}}
+{{Polijas politiķis-aizmetnis}}
+{{DEFAULTSORT:Narutovičs, Gabriels}}
+{{autoritatīvā vadība}}
+[[Kategorija:1865. gadā dzimušie]]
-[[Category:Polijas prezidenti|Narutoviczs, Gabriels]]
+[[Kategorija:1922. gadā mirušie]]
-[[Category:Lietuvā dzimuši|Narutoviczs, Gabriels]]
+[[Kategorija:Polijas prezidenti]]
+[[Kategorija:Telšu apriņķī dzimušie]]
-[[bg:Габриел Нарутович]]
+[[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]]
-[[de:Gabriel Narutowicz]]
+[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
-[[en:Gabriel Narutowicz]]
-[[eo:Gabriel Narutowicz]]
-[[fi:Gabriel Narutowicz]]
-[[he:גבריאל נרוטוביץ']]
-[[it:Gabriel Narutowicz]]
-[[no:Gabriel Narutowicz]]
-[[pl:Gabriel Narutowicz]]
-[[ru:Нарутович, Габриэль]]
-[[sv:Gabriel Narutowicz]]
-[[tr:Gabriel Narutowicz]]