Pāriet uz saturu

Dzelzsrūda: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Jauna lapa: thumb|[[Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām]] '''Dzelzsrūda'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.gov.lv/|title=Dzelzsrūda - Valsts valodas centra izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> jeb '''dzelzs rūda''' ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt Dzelzs|dze...
 
mNav labojuma kopsavilkuma
 
(5 starpversijas, ko saglabājuši 5 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:HematitaEZ.jpg|thumb|[[Hematīts]] — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām]]
[[Attēls:HematitaEZ.jpg|thumb|[[Hematīts]] — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām]]
'''Dzelzsrūda'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.gov.lv/|title=Dzelzsrūda - Valsts valodas centra izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> jeb '''dzelzs rūda''' ir [[iezis]], no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt [[Dzelzs|dzelzi]]. Rūdas parasti ir bagātas ar [[Dzelzs oksīds|dzelzs oksīdiem]], un tiem var būt tumši pelēka, spilgti dzeltena vai dziļi violeta līdz rūsgani sarkana krāsa. Pasaulē visizplatītākās dzelzsrūdas ir [[hematīts]], [[limonīts]], [[magnetīts]] un [[siderīts]] jeb dzelzs karbonāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/149532|title=dzelzs|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-03-18|language=en}}</ref>
'''Dzelzsrūda'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.gov.lv/|title=Dzelzsrūda - Valsts valodas centra izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> jeb '''dzelzs rūda''' ir [[iezis]], no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt [[Dzelzs|dzelzi]]. Rūdas parasti ir bagātas ar [[Dzelzs oksīds|dzelzs oksīdiem]], un tiem var būt tumši pelēka, spilgti dzeltena vai dziļi violeta līdz rūsgani sarkana krāsa. Pasaulē visizplatītākās dzelzsrūdas ir [[hematīts]], [[limonīts]], [[magnetīts]] un [[siderīts]] jeb dzelzs karbonāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/149532|title=dzelzs|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-03-18|language=en}}</ref>


Lielākie dzelzs resursi pasaulē ir [[Ķīna|Ķīnā]], Krievijā, Brazīlijā, Kanādā, [[Austrālija|Austrālijā]] un Indijā. Pasaulē lielākie dzelzs ražotāji no rūdas ir Ķīna, [[Japāna]], Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Krievija, Vācija un [[Brazīlija]]. <ref name=":0" />
Lielākie dzelzs resursi pasaulē ir [[Ķīna|Ķīnā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Indija|Indijā]]. Pasaulē lielākie dzelzs ražotāji no rūdas ir Ķīna, [[Japāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Krievija, [[Vācija]] un Brazīlija.<ref name=":0" /> No dzelzsrūdas, to kausējot, iegūst [[čuguns|čugunu]], bet no tā — dzelzi un [[tērauds|tēraudu]].<ref name="Bis">{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=89}}</ref>


[[Latvija|Latvijas]] teritorijā ir konstatēti relatīvi lieli dzelzsrūdas resursi, taču to izguve šobrīd ir ļoti dārgs process, jo tā ir atrodama ļoti dziļi pazemē (vairāk nekā 700 m dziļumā). Lielākās dzelzsrūdu iegulas (desmitiem miljardiem tonnu augstvērtīgu rūdu) ir [[Limbažu rajons|Limbažu rajonā]] pie [[Staicele|Staiceles]] un [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]] pie [[Gārsene|Gārsenes]]. Taču Latvijā arī virszemē nelielos apjomos ir sastopama dzelzsrūda — tā sauktā "[[purva rūda]]", dzelzs hidroksīdu sakopojumus, ko var izmantot īpaši noturīgu minerālkrāsu izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par dzelzsrūdu un dimantiem zemē - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref>
[[Latvija]]s teritorijā ir konstatēti relatīvi lieli dzelzsrūdas resursi, taču to izguve šobrīd ir ļoti dārgs process, jo tā ir atrodama ļoti dziļi pazemē (vairāk nekā 700 m dziļumā). Lielākās dzelzsrūdu iegulas (desmitiem miljardu tonnu augstvērtīgu rūdu) ir [[Limbažu novads|Limbažu novadā]] pie [[Staicele]]s un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] pie [[Gārsene]]s. Taču Latvijā arī virszemē nelielos apjomos ir sastopama dzelzsrūda — tā sauktā "[[purva rūda]]", dzelzs hidroksīdu sakopojums, ko var izmantot īpaši noturīgu minerālkrāsu izgatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par dzelzsrūdu un dimantiem zemē - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> Purva rūda vietās, kur izplūst dzelzi saturoši pazemes ūdeņi, veidojas arī mūsdienās.<ref name="Bis" />


== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dzelzs minerāli]]
[[Kategorija:Dzelzs minerāli]]
[[Kategorija:Ģeoloģija]]
[[Kategorija:Ģeoloģija]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 08.30

Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām

Dzelzsrūda[1] jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi. Rūdas parasti ir bagātas ar dzelzs oksīdiem, un tiem var būt tumši pelēka, spilgti dzeltena vai dziļi violeta līdz rūsgani sarkana krāsa. Pasaulē visizplatītākās dzelzsrūdas ir hematīts, limonīts, magnetīts un siderīts jeb dzelzs karbonāts.[2]

Lielākie dzelzs resursi pasaulē ir Ķīnā, Krievijā, Brazīlijā, Kanādā, Austrālijā un Indijā. Pasaulē lielākie dzelzs ražotāji no rūdas ir Ķīna, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Vācija un Brazīlija.[2] No dzelzsrūdas, to kausējot, iegūst čugunu, bet no tā — dzelzi un tēraudu.[3]

Latvijas teritorijā ir konstatēti relatīvi lieli dzelzsrūdas resursi, taču to izguve šobrīd ir ļoti dārgs process, jo tā ir atrodama ļoti dziļi pazemē (vairāk nekā 700 m dziļumā). Lielākās dzelzsrūdu iegulas (desmitiem miljardu tonnu augstvērtīgu rūdu) ir Limbažu novadā pie Staiceles un Jēkabpils novadā pie Gārsenes. Taču Latvijā arī virszemē nelielos apjomos ir sastopama dzelzsrūda — tā sauktā "purva rūda", dzelzs hidroksīdu sakopojums, ko var izmantot īpaši noturīgu minerālkrāsu izgatavošanā.[4] Purva rūda vietās, kur izplūst dzelzi saturoši pazemes ūdeņi, veidojas arī mūsdienās.[3]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Dzelzsrūda - Valsts valodas centra izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.
  2. ↑ 2,0 2,1 «dzelzs». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-03-18.
  3. ↑ 3,0 3,1 Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 89. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
  4. ↑ vestnesis.lv. «Par dzelzsrūdu un dimantiem zemē - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzelzsrūda&oldid=4072172"