Māra Zālīte: Atšķirības starp versijām
Nav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Atgriezts Vizuālā labošana) |
mNav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes Android app edit) |
||
(Viena starpversija, ko saglabājuši 10 lietotāji, nav parādītas) | |||
44. rindiņa: | 44. rindiņa: | ||
== Dzīvesgājums == |
== Dzīvesgājums == |
||
Dzimusi 1952. gada 18. februārī [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] no Latvijas izsūtīto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja vectēva mājās [[Slampes pagasts|Slampes pagasta]] "Kalna Ķivuļos". Mācījās [[ |
Dzimusi 1952. gada 18. februārī [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] no Latvijas izsūtīto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja vectēva mājās [[Slampes pagasts|Slampes pagasta]] "Kalna Ķivuļos". Mācījās [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Slampes astoņgadīgajā skolā]], tad [[Murjāņu sporta internātskola|Murjāņu sporta internātskolā]] (1967—1970). Pirms iestāšanās Murjāņu skolā bija Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlēja basketbolu rajona meiteņu izlasē. Murjāņos trenējās [[Kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/dzejniecei-rakstniecei-libretistei-marai-zalitei-65.a81833/|title=Dzejniecei, rakstniecei, libretistei Mārai Zālītei - 65!|website=lr2.lsm.lv|access-date=2021-08-24}}</ref> |
||
Studēja [[Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē]] (1970—1975). Strādāja par [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]” dzejas konsultanti (1974—1989), tad par izdevniecības “Karogs” un žurnāla [[Karogs (žurnāls)|“Karogs”]] galveno redaktori (1989—2000). 2000. gadā kļuva par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, [[LZA]] goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja (2002—2004). |
Studēja [[Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē]] (1970—1975). Strādāja par [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]” dzejas konsultanti (1974—1989), tad par izdevniecības “Karogs” un žurnāla [[Karogs (žurnāls)|“Karogs”]] galveno redaktori (1989—2000). 2000. gadā kļuva par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, [[LZA]] goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja (2002—2004). |
||
74. rindiņa: | 74. rindiņa: | ||
* ''Tango un Tūtiņa ciemos''. Rīga: Liels un mazs, 2011. |
* ''Tango un Tūtiņa ciemos''. Rīga: Liels un mazs, 2011. |
||
* ''Mamma un tētis kūrortā''. Rīga: Dienas grāmata, 2016. |
* ''Mamma un tētis kūrortā''. Rīga: Dienas grāmata, 2016. |
||
* ''Tango un Tūtiņa sēnēs''. Rīga: Liels un mazs, 2023. |
|||
=== Lugu izdevumi grāmatās === |
=== Lugu izdevumi grāmatās === |
||
98. rindiņa: | 99. rindiņa: | ||
* ''Viisi sormea'' [Pieci pirksti, somu val. tulk. Hilkka Koskela]. Arktinen Banaani, 2018. |
* ''Viisi sormea'' [Pieci pirksti, somu val. tulk. Hilkka Koskela]. Arktinen Banaani, 2018. |
||
* ''Fünf Finger'' [Pieci pirksti, vācu val. tulk. Nicole Nau]. Berlin: KLAK Verlag, 2019. |
* ''Fünf Finger'' [Pieci pirksti, vācu val. tulk. Nicole Nau]. Berlin: KLAK Verlag, 2019. |
||
* ''15 dzejoļi'' [dzeja, ķīniešu valodā atdz. Liu Huižu un Franks Kraushārs]. Rīga: Dienas grāmata, 2019. |
|||
* ''П’ять пальців'' [Pieci pirksti, ukraiņu val. tulk. Lina Melnyk]. Ярославів Вал, 2020. |
* ''П’ять пальців'' [Pieci pirksti, ukraiņu val. tulk. Lina Melnyk]. Ярославів Вал, 2020. |
||
* ''Rojaus paukščiai'' [Paradīzes putni, lietuviešu val. tulk. Ērika Druņģīte]. Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2021. |
* ''Rojaus paukščiai'' [Paradīzes putni, lietuviešu val. tulk. Ērika Druņģīte]. Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2021. |
||
* ''Duma pro sonce'' [dzeja, ukraiņu val. atdz. Віктор Мельник]. Lviv: Literatura ta mistectvo, 2021. |
|||
=== Lugas === |
=== Lugas === |
||
126. rindiņa: | 129. rindiņa: | ||
{{sisterlinks-inline}} |
{{sisterlinks-inline}} |
||
{{enciklopēdiju ārējās saites}} |
{{enciklopēdiju ārējās saites}} |
||
* [https://izrades.lv/persona/mara-zalite-7975 Māra Zālīte] izrades.lv |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
Pašreizējā versija, 2024. gada 1. maijs, plkst. 17.45
| ||||||||||||||
|
Māra Zālīte (dzimusi 1952. gada 18. februārī) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.
Dzīvesgājums
Dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskas novadā no Latvijas izsūtīto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja vectēva mājās Slampes pagasta "Kalna Ķivuļos". Mācījās Slampes astoņgadīgajā skolā, tad Murjāņu sporta internātskolā (1967—1970). Pirms iestāšanās Murjāņu skolā bija Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlēja basketbolu rajona meiteņu izlasē. Murjāņos trenējās kamaniņu braukšanā.[1]
Studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1970—1975). Strādāja par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “Liesma” dzejas konsultanti (1974—1989), tad par izdevniecības “Karogs” un žurnāla “Karogs” galveno redaktori (1989—2000). 2000. gadā kļuva par Latvijas Autoru apvienības prezidenti. Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, LZA goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja (2002—2004).
Apbalvojumi
- Triju Zvaigžņu ordenis,
- Barikāžu piemiņas medaļa,
- V. Majakovska (1979, Gruzijā), A. Upīša (1985), O. Vācieša (1989), Aspazijas (1992), J. G. Herdera (1993, Vācijā) literārās prēmijas
- Literatūras gada balva (2001, 2004, 2013, 2018)
Par tekstu dziesmai "Veltījums" saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma ir atskaņota televīzijā, radio un publiskā izpildījumā – koncertos Latvijā un Vācijā.[2]
Bibliogrāfija
Romāni
- Pieci pirksti. Rīga: Mansards, 2013.
- Paradīzes putni. Rīga: Dienas grāmata, 2018.
Dzejoļu krājumi
- Vakar zaļajā zālē. Rīga: Liesma, 1977.
- Rīt varbūt. Rīga: Liesma, 1979.
- Nav vārdam vietas. Rīga: Liesma, 1985.
- Debesis, debesis. Rīga: Liesma, 1988.
- Apkārtne. Rīga: Preses nams, 1997.
- Dzeja [kopotā dzeja]. Rīga: Atēna, 2003.
Grāmatas bērniem
- Deviņpuiku spēks [dzejoļi]. Rīga: Liesma, 1985.
- Tango un Tūtiņa ciemos. Rīga: Liels un mazs, 2011.
- Mamma un tētis kūrortā. Rīga: Dienas grāmata, 2016.
- Tango un Tūtiņa sēnēs. Rīga: Liels un mazs, 2023.
Lugu izdevumi grāmatās
- Divas dramatiskas poēmas: Pilna Māras istabiņa; Tiesa. Rīga: Liesma, 1987.
- Sauciet to par teātri. Rīga: Jumava, 2001.
- Neglītais pīlēns; Sfinksa; Tobāgo!; Zemes nodoklis. Rīga: Atēna, 2004.
- Trīs latviskas dziesmuspēles: Priekules Ikars; Tobāgo!; Še tev Žūpu Bērtulis! Rīga: Karogs, 2011.
- Trīs drāmas: Lācis; Pērs Gints nav mājās; Margarēta. Rīga: Karogs, 2011.
Citas grāmatas
- Brīvības tēla pakājē: runas un raksti. Latviešu preses biedrība Austrālijā, 1990.
- Kas ticībā sēts: runas un raksti Latvijas atmodai 1979-1997. Rīga: Karogs, 1997.
- To mēs nezinām: sarunas ar Imantu Ziedoni. Rīga: Dienas grāmata, 2009.
Grāmatu tulkojumi
- Das Gericht: Ein dramatisches Poem [Tiesa, vācu val. atdz. Matiass Knolls]. Berlin & Riga, 1993.
- Sun stroke in the dark [angļu val. atdz. Margita Gailitis]. Rīga: Atēna, 2005.
- Margarita: 2 dalių kamerinė pjesė [lietuviešu val. tulk. Silvestrs Gaižūns]. Vilnius: Vaga, 2005.
- Klusās vētras = Тихие стихии [krievu val. atdz. Ludmila Azarova]. Rīga: Jumava, 2008.
- Viss reizē zied = Et soudain tout fleurit [franču val. atdz. Astra Skrābane un Roze-Marija Fransuā]. Rīga: Jumava, 2011.
- Viienäpu [Pieci pirksti, igauņu val. tulk. Hannes Korjus]. Randvelt, 2015.
- Penki pirštai [Pieci pirksti, lietuviešu val. tulk. Ērika Druņģīte]. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2016.
- Five Fingers [Pieci pirksti, angļu val. tulk. Margita Gailitis]. Dalkey Archive Press, 2017.
- Viisi sormea [Pieci pirksti, somu val. tulk. Hilkka Koskela]. Arktinen Banaani, 2018.
- Fünf Finger [Pieci pirksti, vācu val. tulk. Nicole Nau]. Berlin: KLAK Verlag, 2019.
- 15 dzejoļi [dzeja, ķīniešu valodā atdz. Liu Huižu un Franks Kraushārs]. Rīga: Dienas grāmata, 2019.
- П’ять пальців [Pieci pirksti, ukraiņu val. tulk. Lina Melnyk]. Ярославів Вал, 2020.
- Rojaus paukščiai [Paradīzes putni, lietuviešu val. tulk. Ērika Druņģīte]. Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2021.
- Duma pro sonce [dzeja, ukraiņu val. atdz. Віктор Мельник]. Lviv: Literatura ta mistectvo, 2021.
Lugas
- "Pilna Māras istabiņa" 1981
- "Tiesa" 1985
- "Dzīvais ūdens" 1988
- "Eža kažociņš" 1991
- "Margarēta" 2000
- "Tobāgo!" 2001
- "Zemes nodoklis" 2003
- "Še tev Žūpu Bērtulis!" 2004
Libreti
- "Lāčplēsis" 1987
- "Meža gulbji" 1995
- "Putnu opera" 1997
- "Kaupēn, mans mīļais!" 1998
- "Indriķa hronika" 1999
- "Neglītais pīlēns" 2000
- "Sfinksa" 2000
Par Māru Zālīti
- Nora Ikstena. Zīdtārpiņu musināšana. Māra Zālīte: mākslas un varas bīstamie sakari. Rīga: Pētergailis, 2003.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Māra Zālīte.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Māra Zālīte izrades.lv
Atsauces
- ↑ «Dzejniecei, rakstniecei, libretistei Mārai Zālītei - 65!». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2021-08-24.
- ↑ «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
|
- 1952. gadā dzimušie
- Latviešu rakstnieki
- Latvijas rakstnieki
- Latvijas dzejnieki
- Latvijas dramaturgi
- Latviešu valodā rakstošie
- Rakstnieces
- 20. gadsimta rakstnieki
- 21. gadsimta rakstnieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki
- Atzinības krusta lielvirsnieki
- Latvijas Universitātes absolventi
- Atmodas aktīvisti
- Krasnojarskas novadā dzimušie
- Bērnu rakstnieki