Tiva: Atšķirības starp versijām

Tivas Republika
	Tivas Republika
	Республика Тыва; Тыва Республика
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	170 427 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	307 925
- Blīvums	1,81/km²
- Tautas	tivieši (77,02%); krievi (20,11%)
Pilsētas	5
Rajoni	17
	Mājaslapa: http://gov.tuva.ru/
	Tivas Republika Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 4. marts, plkst. 19.38

Tivas Republika (krievu: Респу́блика Тыва́, tiviešu: Тыва Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā. Tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Kizila. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki. Lielāko daļu Tivas ainavas veido meži, kalni un stepe. Lielākā daļa iedzīvotāju ir tivieši, kuri runā tiviešu valodā, bet plaši izmantota ir arī krievu valoda.

Vēsture

Zināms, ka no 1207. gada tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā. 1757. gadā to pakļāva Ķīnas impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar Krievijas Impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhaju republiku (Урянхай). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas Impērijā un nodēvēja par Urjanhaju novadu (Урянхайский край).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. 1921. gadā ar KPFSR atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tivas Tautas Republiku (krievu: Народная Республика Танну-Тува), kuru 1926. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi (tiviešu: Моңгуш, Буян-Бадыргы) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un 1932. gadā nošāva.

Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai. Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Otrajā pasaules karā. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tivas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. 1962. gadā to pārdēvēja par Tivas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.

Pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tivas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tivas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (Тыва Республика).

Ģeogrāfija

Republika izvietota Sibīrijas dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir Kizila, kas atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.

Augstākais punkts — Monguntaigas kalns, 3970 metru
Lielākais garums Z->D virzienā — 450 km
Lielākais platums A->R virzienā — vairāk nekā 700 kilometru
Platība — 170,427 km²

Biosfēras rezervāti

Uvsnūras ieplaka ir biosfēras rezervāts

Upes un ezeri

Republikā ir vairāk nekā 8000 upju. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas Jeņiseja. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki minerālūdeņu avoti. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un sālsezeri.

Lielākās upes:

Lielā Jeņiseja — saukta arī par Ulughemu.
Kantedžira
Hemčika
Mazā Jeņiseja — saukta arī par Kāhemu.
Augšjeņiseja — saukta arī par Bīhemu.

Lielākie ezeri:

Todža — lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
Uvsnūrs — iekļauts pasaules mantojuma sarakstā.
Kadiša ezers
Manikolas ezers

Kalni

Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas kalnu grēdas: Sajānu un Tannu Olas kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. Monguntaigas kalns ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma ledāja.

Daba

Nozīmīgākie izrakteņi ir akmeņogles, dzelzsrūda, zelts un kobalts. Savulaik bijis atrodams arī azbests. Dzīvā daba ir daudzveidīga: vilki, lāči, sniega leopardi, lapsas, vāveres, ērgļi un zivis.

Klimats

Vidējā janvāra temperatūra -32 °C
Vidējā jūlija temperatūra +18 °C
Nokrišņu daudzums — 150 mm (līdzenumos), 1000 mm (kalnos)
Lielā daļā teritorijas (kalnos) ir mūžīgais sasalums.

Pilsētas

Karte

Kizila

Tivas Republijas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tiva.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

@@ 4. rindiņa: / 4. rindiņa: @@
 | oriģ = Республика Тыва<br />Тыва Республика
 | karoga_attēls = Flag_of_Tuva.svg
-| karoga_nosaukums = Tuvas karogs
+| karoga_nosaukums = Tivas karogs
 | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Tuva.svg
-| ģerboņa_nosaukums = Tuvas ģerbonis
+| ģerboņa_nosaukums = Tivas ģerbonis
 | ģerboņa_platums = 80px
 | galvaspilsēta = [[Kizila]]
-| valoda = [[krievu valoda|krievu]]<br />[[tuviešu valoda|tuviešu]]
+| valoda = [[krievu valoda|krievu]]<br />[[tiviešu valoda|tiviešu]]
-| tautas = [[tuvieši]] (77,02%)<br />[[krievi]] (20,11%)
+| tautas = [[tivieši]] (77,02%)<br />[[krievi]] (20,11%)
 | platība = 170 427
 | iedzīvotāji = 307 925
 | iedz blīvums = 1,81
-| pilsētas = 2
+| pilsētas = 5
 | rajoni = 17
 | fedapgabals = [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
 | url = http://gov.tuva.ru/
+|ainavas_skats=Центр_Азии_август_2015г.jpg}}
-}}
-'''Tivas Republika''' ({{val|ru|Респу́блика Тыва́}}) ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas federālajā apgabalā]]. Tā atrodas [[Āzija]]s ģeogrāfiskajā centrā, [[Sibīrija]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Altaja Republika|Altaja Republiku]] dienvidrietumos un rietumos, [[Hakasija|Hakasijas Republiku]] ziemeļrietumos un ziemeļos, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] ziemeļos, [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos, [[Burjatija|Burjatijas Republiku]] austrumos, kā arī ar [[Mongolija|Mongoliju]] dienvidos. Tās galvaspilsēta ir [[Kizila]]. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki.
-Meži, kalni un stepe veido lielāko daļu Tivas ainavas.
+'''Tivas Republika''' ({{val|ru|Респу́блика Тыва́}}, {{val-tyv|Тыва Республика}}) ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas federālajā apgabalā]]. Tā atrodas [[Āzija]]s ģeogrāfiskajā centrā, [[Sibīrija]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Altaja Republika|Altaja Republiku]] dienvidrietumos un rietumos, [[Hakasija|Hakasijas Republiku]] ziemeļrietumos un ziemeļos, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] ziemeļos, [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos, [[Burjatija|Burjatijas Republiku]] austrumos, kā arī ar [[Mongolija|Mongoliju]] dienvidos. Tās galvaspilsēta ir [[Kizila]]. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki.
-Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[tuvieši]], kuri runā [[tuviešu valoda|tuviešu valodā]], bet arī [[krievu valoda]] ir plaši izmantota.
+Lielāko daļu Tivas ainavas veido
+meži, kalni un stepe.
+Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[tivieši]], kuri runā [[tiviešu valoda|tiviešu valodā]], bet plaši izmantota ir arī [[krievu valoda]].
 == Vēsture ==
-[[Attēls:Stamp Tannu Tuva 1936 8k.jpg|thumb|200px|left|Tivas Tautas republikas pastmarka.]]
+[[Attēls:Stamp Tannu Tuva 1936 8k.jpg|thumb|200px|left|Tivas Tautas republikas pastmarka]]
-Zināms, ka no 1207. gadā tagadējās Tivas teritorija bija [[Mongoļu impērija]]s sastāvā. 1757. gadā to pakļāva [[Ķīna]]s impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]] par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhajas republiku (''Урянхай''). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas impērijā un nodēvēja par Urjanhajas novadu (''Урянхайский край'').
+Zināms, ka no 1207. gada tagadējās Tivas teritorija bija [[Mongoļu impērija]]s sastāvā. 1757. gadā to pakļāva [[Ķīna]]s impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhaju republiku (''Урянхай''). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas Impērijā un nodēvēja par Urjanhaju novadu (''Урянхайский край'').
-Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. [[1921]]. gadā ar [[KPFSR]] atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tuvas Tautas Republiku ({{val|ru|Народная Республика Танну-Тува}}), kuru [[1926]]. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (''Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik''). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi ({{val|tyv|Моңгуш, Буян-Бадыргы}}) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un nošāva 1932. gadā.
+Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. [[1921]]. gadā ar [[KPFSR]] atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tivas Tautas Republiku ({{val|ru|Народная Республика Танну-Тува}}), kuru [[1926]]. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (''Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik''). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi ({{val|tyv|Моңгуш, Буян-Бадыргы}}) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un 1932. gadā nošāva.
-Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika [[1941]]. gada 25. jūnijā pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]]. Tivas TR bruņotie spēki [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā piedalījās [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karā]].
+Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika [[1941]]. gada 25. jūnijā pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]]. Tivas TR bruņotie spēki [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].
-[[1944]]. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tuvas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. [[1962]]. gadā to pārdēvēja par Tuvas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.
+[[1944]]. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tivas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. [[1962]]. gadā to pārdēvēja par Tivas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.
-Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tuvas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tuvas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (''Тыва Республика'').
+Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tivas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tivas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (''Тыва Республика'').
 == Ģeogrāfija ==
@@ 52. rindiņa: / 51. rindiņa: @@
 Lielākās upes:
 [[Attēls:Tuva republic map.png|thumb|250px|right]]
-:* [[Jeņiseja|Lielā Jeņiseja]] — Saukta arī par Ulughemu.
+:* [[Jeņiseja|Lielā Jeņiseja]] — saukta arī par Ulughemu.
 :* [[Kantedžira]]
 :* [[Hemčika]]
-:* [[Jeņiseja|Mazā Jeņiseja]] — Saukta arī par Kāhemu.
+:* [[Jeņiseja|Mazā Jeņiseja]] — saukta arī par Kāhemu.
-:* [[Jeņiseja|Augšjeņiseja]] — Saukta arī par Bīhemu.
+:* [[Jeņiseja|Augšjeņiseja]] — saukta arī par Bīhemu.
 Lielākie ezeri:
-:* [[Todža]] — Lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
+:* [[Todža]] — lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
-:* [[Uvsnūrs]] — Iekļauts [[pasaules mantojuma saraksts|pasaules mantojuma sarakstā]].
+:* [[Uvsnūrs]] — iekļauts [[pasaules mantojuma saraksts|pasaules mantojuma sarakstā]].
 :* [[Kadiša ezers]]
 :* [[Manikolas ezers]]
@@ 67. rindiņa: / 66. rindiņa: @@
 === Daba ===
-Nozīmīgākie izrakteņi ir [[akmeņogles]], [[dzelzsrūda]], [[zelts]] un [[kobalts]]. Savulaik bijis atrodams arī [[azbests]]. Dzīvā daba ir daudzveidīga: [[vilks|vilki]], [[lācis|lāči]], [[sniega leopards|sniega leopardi]], [[lapsa]]s, [[vāvere]]s, [[ērglis|ērgļi]] un [[zivis]].
+Nozīmīgākie izrakteņi ir [[akmeņogles]], [[dzelzsrūda]], [[zelts]] un [[kobalts]]. Savulaik bijis atrodams arī [[azbests]]. Dzīvā daba ir daudzveidīga: [[vilks|vilki]], [[lāči]], [[sniega leopards|sniega leopardi]], [[lapsa]]s, [[vāveres]], [[ērgļi (putni)|ērgļi]] un [[zivis]].
 === Klimats ===
-* Vidējā [[janvāris|janvāra]] [[temperatūra]] [[celsijs|-32 °C]]
+* Vidējā [[janvāris|janvāra]] [[temperatūra]] [[Celsija grāds|-32 °C]]
 * Vidējā [[jūlijs|jūlija]] temperatūra +18 °C
 * [[nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums — 150 mm (līdzenumos), 1000 mm (kalnos)
@@ 76. rindiņa: / 75. rindiņa: @@
 == Pilsētas ==
 === Karte ===
 {{VietasKarte+|Tiva|width=400 |float=center|caption = Tivas Republijas pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — republikas centrs
@@ 82. rindiņa: / 80. rindiņa: @@
 {{VietasKarte~|Tiva|lat=51.701|long= 94.366667|position = right |label='''[[Kizila]]''' }}
 {{VietasKarte~|Tiva|lat=  51.166667|long= 90.601|position = top |label=[[Akdovuraka]] }}
-{{VietasKarte~|Tiva|lat=  52.15|long= 93.916667|position = top |label=[[Turana (Tiva)|Turana]] }}
+{{VietasKarte~|Tiva|lat=  52.15|long= 93.916667|position = top |label=[[Turana]] }}
 {{VietasKarte~|Tiva|lat=  51.283333|long= 91.566667|position = top |label=[[Čadana]] }}
 {{VietasKarte~|Tiva|lat=51.533333|long= 92.901|position = top |label=[[Šagonara]] }}
 }}
+== Ārējās saites ==
-{{commonscat|Tuva}}
+{{sisterlinks-inline}}
+{{enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{Krievija-aizmetnis}}
+{{Padomju impērijas valstis}}
 {{Krievijas administratīvais iedalījums}}
 {{Sibīrijas federālais apgabals}}
@@ 98. rindiņa: / 98. rindiņa: @@
 [[Kategorija:Krievijas Federācijas republikas]]
 [[Kategorija:Sibīrija]]
+[[Kategorija:Tiva| ]]