Pāriet uz saturu

Tiva: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
korektūra
 
(24 starpversijas, ko saglabājuši 11 lietotāji, nav parādītas)
4. rindiņa: 4. rindiņa:
| oriģ = Республика Тыва<br />Тыва Республика
| oriģ = Республика Тыва<br />Тыва Республика
| karoga_attēls = Flag_of_Tuva.svg
| karoga_attēls = Flag_of_Tuva.svg
| karoga_nosaukums = Tuvas karogs
| karoga_nosaukums = Tivas karogs
| ģerboņa_attēls = Coat of arms of Tuva.svg
| ģerboņa_attēls = Coat of arms of Tuva.svg
| ģerboņa_nosaukums = Tuvas ģerbonis
| ģerboņa_nosaukums = Tivas ģerbonis
| ģerboņa_platums = 80px
| ģerboņa_platums = 80px
| galvaspilsēta = [[Kizila]]
| galvaspilsēta = [[Kizila]]
| valoda = [[krievu valoda|krievu]]<br />[[tuviešu valoda|tuviešu]]
| valoda = [[krievu valoda|krievu]]<br />[[tiviešu valoda|tiviešu]]
| tautas = [[tuvieši]] (77,02%)<br />[[krievi]] (20,11%)
| tautas = [[tivieši]] (77,02%)<br />[[krievi]] (20,11%)
| platība = 170 427
| platība = 170 427
| iedzīvotāji = 307 925
| iedzīvotāji = 307 925
| iedz blīvums = 1,81
| iedz blīvums = 1,81
| pilsētas = 2
| pilsētas = 5
| rajoni = 17
| rajoni = 17
| fedapgabals = [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
| fedapgabals = [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
| url = http://gov.tuva.ru/
| url = http://gov.tuva.ru/
|ainavas_skats=Центр_Азии_август_2015г.jpg}}
⚫
}}


'''Tivas Republika''' ({{val|ru|Респу́блика Тыва́}}) ir viena no [[Krievija]]s Federācijas republikām. Tā atrodas [[Āzija]]s ģeogrāfiskajā centrā, [[Sibīrija]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Altaja Republika|Altaja Republiku]] dienvidrietumos un rietumos, [[Hakasija|Hakasijas Republiku]] ziemeļrietumos un ziemeļos, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] ziemeļos, [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos, [[Burjatija|Burjatijas Republiku]] austrumos, kā arī ar [[Mongolija|Mongoliju]] dienvidos. Tās galvaspilsēta ir [[Kizila]]. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki.
'''Tivas Republika''' ({{val|ru|Респу́блика Тыва́}}, {{val-tyv|Тыва Республика}}) ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas federālajā apgabalā]]. Tā atrodas [[Āzija]]s ģeogrāfiskajā centrā, [[Sibīrija]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Altaja Republika|Altaja Republiku]] dienvidrietumos un rietumos, [[Hakasija|Hakasijas Republiku]] ziemeļrietumos un ziemeļos, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] ziemeļos, [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos, [[Burjatija|Burjatijas Republiku]] austrumos, kā arī ar [[Mongolija|Mongoliju]] dienvidos. Tās galvaspilsēta ir [[Kizila]]. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki.
Lielāko daļu Tivas ainavas veido
meži, kalni un stepe.
⚫
Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[tivieši]], kuri runā [[tiviešu valoda|tiviešu valodā]], bet plaši izmantota ir arī [[krievu valoda]].


⚫
== Vēsture ==
Meži, kalni un stepe veido lielāko daļu Tivas ainavas.
[[Attēls:Stamp Tannu Tuva 1936 8k.jpg|thumb|200px|left|Tivas Tautas republikas pastmarka]]
Zināms, ka no 1207. gada tagadējās Tivas teritorija bija [[Mongoļu impērija]]s sastāvā. 1757. gadā to pakļāva [[Ķīna]]s impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhaju republiku (''Урянхай''). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas Impērijā un nodēvēja par Urjanhaju novadu (''Урянхайский край'').


Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. [[1921]]. gadā ar [[KPFSR]] atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tivas Tautas Republiku ({{val|ru|Народная Республика Танну-Тува}}), kuru [[1926]]. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (''Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik''). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi ({{val|tyv|Моңгуш, Буян-Бадыргы}}) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un 1932. gadā nošāva.
⚫
Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[tuvieši]], kuri runā [[tuviešu valoda|tuviešu valodā]], bet arī [[krievu valoda]] ir plaši izmantota.


⚫
Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika [[1941]]. gada 25. jūnijā pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]]. Tivas TR bruņotie spēki [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].
⚫
== Vēsture ==
⚫
[[1944]]. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tivas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. [[1962]]. gadā to pārdēvēja par Tivas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.
* [[Krievijas impērija]]s protektorāts.

* [[1921]]. gadā proklamēja suverēnu valsti – ''Tannu Tuvas Tautas Republiku'' (līdz [[1926]]. gadam ''Танну Тува'', pēc tam: ''Тыва Арат Республик (Tyva Arat Respublik)'').
Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tivas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tivas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (''Тыва Республика'').
⚫
* [[1941]]. gada 25. jūnijā pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]], Tuvas TR bruņotie spēki [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā piedalījās [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karā]].
⚫
* [[1944]]. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tuvas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu (laikā no [[1962]]. līdz [[1991]]. gadam Tuvas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika PSRS sastāvā).


== Ģeogrāfija ==
== Ģeogrāfija ==
Republika izvietota [[Sibīrija]]s dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Kizila]], kas atrodas [[Āzija]]s ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.
Republika izvietota [[Sibīrija]]s dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Kizila]], kas atrodas [[Āzija]]s ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.
* Augstākais punkts – [[Monguntaigas kalns]], 3970 [[metrs|metru]]
* Augstākais punkts — [[Monguntaigas kalns]], 3970 [[metrs|metru]]
* Lielākais garums Z->D virzienā – 450 [[kilometrs|km]]
* Lielākais garums Z->D virzienā — 450 [[kilometrs|km]]
* Lielākais platums A->R virzienā – vairāk nekā 700 kilometru
* Lielākais platums A->R virzienā — vairāk nekā 700 kilometru
* Platība – 170,427 [[kvadrātkilometrs|km²]]
* Platība — 170,427 [[kvadrātkilometrs|km²]]

=== Biosfēras rezervāti ===
=== Biosfēras rezervāti ===
* [[Uvsnūras ieplaka]] ir [[bosfēras rezervāts]]
* [[Uvsnūras ieplaka]] ir [[biosfēras rezervāts]]

=== Upes un ezeri===
=== Upes un ezeri ===
Republikā ir vairāk nekā 8000 [[upe|upju]]. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas [[Jeņiseja]]. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki [[minerālūdens avots|minerālūdeņu avoti]]. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un [[sālsezers|sālsezeri]].
Republikā ir vairāk nekā 8000 [[upe|upju]]. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas [[Jeņiseja]]. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki [[minerālūdens avots|minerālūdeņu avoti]]. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un [[sālsezers|sālsezeri]].


Lielākās upes:
Lielākās upes:
[[Image:Tuva republic map.png|thumb|250px|right]]
[[Attēls:Tuva republic map.png|thumb|250px|right]]
:* [[Jeņiseja|Lielā Jeņiseja]] - Saukta arī par Ulughemu.
:* [[Jeņiseja|Lielā Jeņiseja]] — saukta arī par Ulughemu.
:* [[Kantedžira]]
:* [[Kantedžira]]
:* [[Hemčika]]
:* [[Hemčika]]
:* [[Jeņiseja|Mazā Jeņiseja]] - Saukta arī par Kāhemu.
:* [[Jeņiseja|Mazā Jeņiseja]] — saukta arī par Kāhemu.
:* [[Jeņiseja|Augšjeņiseja]] - Saukta arī par Bīhemu.
:* [[Jeņiseja|Augšjeņiseja]] — saukta arī par Bīhemu.
Lielākie ezeri:
Lielākie ezeri:
:* [[Todža]] - Lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
:* [[Todža]] — lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
:* [[Uvsnūrs]] - Iekļauts [[pasaules mantojuma saraksts|pasaules mantojuma sarakstā]].
:* [[Uvsnūrs]] — iekļauts [[pasaules mantojuma saraksts|pasaules mantojuma sarakstā]].
:* [[Kadiša ezers]]
:* [[Kadiša ezers]]
:* [[Manikolas ezers]]
:* [[Manikolas ezers]]
58. rindiņa: 64. rindiņa:
=== Kalni ===
=== Kalni ===
Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas [[kalnu grēda]]s: [[Sajāni|Sajānu]] un [[Tannu Ola]]s kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. [[Monguntaigas kalns]] ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma [[ledājs|ledāja]].
Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas [[kalnu grēda]]s: [[Sajāni|Sajānu]] un [[Tannu Ola]]s kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. [[Monguntaigas kalns]] ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma [[ledājs|ledāja]].

=== Daba ===
=== Daba ===
Nozīmīgākie izrakteņi ir [[akmeņogles]], [[dzelzsrūda]], [[zelts]] un [[kobalts]]. Savulaik bijis atrodams arī [[azbests]]. Dzīvā daba ir daudzveidīga: [[vilks|vilki]], [[lācis|lāči]], [[sniega leopards|sniega leopardi]], [[lapsa]]s, [[vāvere]]s, [[ērglis|ērgļi]] un [[zivis|zivis]].
Nozīmīgākie izrakteņi ir [[akmeņogles]], [[dzelzsrūda]], [[zelts]] un [[kobalts]]. Savulaik bijis atrodams arī [[azbests]]. Dzīvā daba ir daudzveidīga: [[vilks|vilki]], [[lāči]], [[sniega leopards|sniega leopardi]], [[lapsa]]s, [[vāveres]], [[ērgļi (putni)|ērgļi]] un [[zivis]].


=== Klimats ===
=== Klimats ===
* Vidējā [[janvāris|janvāra]] [[temperatūra]] [[celsijs|-32 °C]]
* Vidējā [[janvāris|janvāra]] [[temperatūra]] [[Celsija grāds|-32 °C]]
* Vidējā [[jūlijs|jūlija]] temperatūra +18 °C
* Vidējā [[jūlijs|jūlija]] temperatūra +18 °C
* [[nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums – 150 mm (līdzenumos), 1000 mm (kalnos)
* [[nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums — 150 mm (līdzenumos), 1000 mm (kalnos)
* Lielā daļā teritorijas (kalnos) ir [[mūžīgais sasalums]].
* Lielā daļā teritorijas (kalnos) ir [[mūžīgais sasalums]].


== Pilsētas ==
=== Karte ===
{{VietasKarte+|Tiva|width=400 |float=center|caption = Tivas Republijas pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — republikas centrs
|places =
{{VietasKarte~|Tiva|lat=51.701|long= 94.366667|position = right |label='''[[Kizila]]''' }}
{{VietasKarte~|Tiva|lat= 51.166667|long= 90.601|position = top |label=[[Akdovuraka]] }}
{{VietasKarte~|Tiva|lat= 52.15|long= 93.916667|position = top |label=[[Turana]] }}
{{VietasKarte~|Tiva|lat= 51.283333|long= 91.566667|position = top |label=[[Čadana]] }}
{{VietasKarte~|Tiva|lat=51.533333|long= 92.901|position = top |label=[[Šagonara]] }}
⚫
}}


== Ārējās saites ==
{{commonscat|Tuva}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Krievija-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Padomju impērijas valstis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Sibīrijas federālais apgabals}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Krievijas federācijas republikas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas republikas]]
[[Kategorija:Sibīrija]]
[[Kategorija:Tiva| ]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 4. marts, plkst. 19.38

Tivas Republika
Республика Тыва
Тыва Республика
Flag of Tivas Republika
Karogs		 Coat of arms of Tivas Republika
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Kizila
Oficiālā valoda krievu
tiviešu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Sibīrijas
Platība 
 - Kopējā 170 427 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 307 925
 - Blīvums 1,81/km²
 - Tautas tivieši (77,02%)
krievi (20,11%)
Pilsētas 5
Rajoni 17
Mājaslapa: http://gov.tuva.ru/
Tivas Republika Vikikrātuvē

Tivas Republika (krievu: Респу́блика Тыва́, tiviešu: Тыва Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā. Tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Kizila. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki. Lielāko daļu Tivas ainavas veido meži, kalni un stepe. Lielākā daļa iedzīvotāju ir tivieši, kuri runā tiviešu valodā, bet plaši izmantota ir arī krievu valoda.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tivas Tautas republikas pastmarka

Zināms, ka no 1207. gada tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā. 1757. gadā to pakļāva Ķīnas impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar Krievijas Impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhaju republiku (Урянхай). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas Impērijā un nodēvēja par Urjanhaju novadu (Урянхайский край).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. 1921. gadā ar KPFSR atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tivas Tautas Republiku (krievu: Народная Республика Танну-Тува), kuru 1926. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi (tiviešu: Моңгуш, Буян-Бадыргы) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un 1932. gadā nošāva.

Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai. Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Otrajā pasaules karā. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tivas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. 1962. gadā to pārdēvēja par Tivas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.

Pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tivas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tivas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (Тыва Республика).

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republika izvietota Sibīrijas dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir Kizila, kas atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.

  • Augstākais punkts — Monguntaigas kalns, 3970 metru
  • Lielākais garums Z->D virzienā — 450 km
  • Lielākais platums A->R virzienā — vairāk nekā 700 kilometru
  • Platība — 170,427 km²

Biosfēras rezervāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes un ezeri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikā ir vairāk nekā 8000 upju. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas Jeņiseja. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki minerālūdeņu avoti. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un sālsezeri.

Lielākās upes:

Lielākie ezeri:

Kalni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas kalnu grēdas: Sajānu un Tannu Olas kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. Monguntaigas kalns ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma ledāja.

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie izrakteņi ir akmeņogles, dzelzsrūda, zelts un kobalts. Savulaik bijis atrodams arī azbests. Dzīvā daba ir daudzveidīga: vilki, lāči, sniega leopardi, lapsas, vāveres, ērgļi un zivis.

Klimats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tivas Republijas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Padomju impērijas satelītvalstis
Padomju Savienības
savienotās republikas
PSRS satelītvalstis Eiropā
PSRS satelītvalstis Āzijā
PSRS satelītvalstis Āfrikā
PSRS satelītvalstis Latīņamerikā
Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas republikas
Novadi
Apgabali
Federālās pilsētas
Autonomie apgabali
Autonomie apvidi
Anektētās Ukrainas teritorijas


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tiva&oldid=4020187"