Heinrihs Himlers: Atšķirības starp versijām

Heinrihs Himlers; Heinrich Himmler
	SS reihsfīrers
	Amatā; 1929. gada 6. janvāris — 1945. gada 29. aprīlis
Priekštecis	Erhards Heidens
Pēctecis	Kārlis Hanke
Dzimšanas dati	1900. gada 7. oktobrī; Minhene, Vācijas Impērija; (tagad Bavārija, Vācija)
Miršanas dati	1945. gada 23. maijā (44 gadu vecumā); Lineburga, Vācijas Impērija; (tagad Lejassaksija, Vācija)
Apglabāts	nezināma vieta Lineburgas tīrelī, Lejassaksija, Vācija
Politiskā partija	NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e)	Margarete Bode
Augstskola	Minhenes Tehniskā universitāte
Paraksts

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2024. gada 15. janvāris, plkst. 19.17

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Biogrāfija

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. Pirmajā pasaules karā nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs". No 1924. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. 1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru. 1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. 1933. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. 1934. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. 1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru. 1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

1945. gada 22. maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.

Bibliogrāfija

Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3 Nepareizs ISBN

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs Himlers.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 | pēctecis            =[[Kārlis Hanke]]
 | dzim_dati            ={{dat|1900|10|07}}
-| dzim_vieta           =[[Minhene]], [[Vācijas impērija]]</br>(tagad [[Bavārija]], {{GER}})
+| dzim_vieta           =[[Minhene]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Bavārija]], {{GER}})
 | dzīves_vieta         =
-| mir_dati             ={{mdv|1945|05|23|1900|10|07}}
+| mir_dati             ={{miršanas datums un vecums|1945|05|23|1900|10|07}}
-| mir_vieta            =[[Lineburga]], [[Vācijas impērija]]</br>(tagad [[Lejassaksija]], {{GER}})
+| mir_vieta            =[[Lineburga]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Lejassaksija]], {{GER}})
 | partija              =[[NSDAP]]
 | tēvs                 =
@@ 27. rindiņa: / 27. rindiņa: @@
 }}
-'''Heinrihs Luitpolds Himlers''' ({{val-de|Heinrich Luitpold Himmler}}; dzimis {{Dat|1900|10|7|}} [[Minhene|Minhenē]], miris {{Dat|1945|5|23|}} [[Lineburga|Lineburgā]]) bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[reihsfīrers]], [[SS]] struktūru vadītājs.
+'''Heinrihs Luitpolds Himlers''' ({{val|de|Heinrich Luitpold Himmler}}; dzimis {{Dat|1900|10|7|}} [[Minhene|Minhenē]], miris {{Dat|1945|5|23|}} [[Lineburga|Lineburgā]]) bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[reihsfīrers]], [[SS]] struktūru vadītājs.
 == Biogrāfija ==
-Dzimis [[Minhene|Minhenē]] skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās [[Minhene|Minhenē]] un [[Landshūte|Landshūtē]]. [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]] nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No [[1919]]. līdz [[1922]]. gadam studēja [[agronomija|agronomiju]] [[Minhenes Tehniskā universitāte|Minhenes Tehniskajā universitātē]] (toreiz Tehniskajā augstskolā).
+Dzimis [[Minhene|Minhenē]] skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās [[Minhene|Minhenē]] un [[Landshūte|Landshūtē]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No [[1919]]. līdz [[1922]]. gadam studēja [[agronomija|agronomiju]] [[Minhenes Tehniskā universitāte|Minhenes Tehniskajā universitātē]] (toreiz Tehniskajā augstskolā).
 [[1923]]. gada novembrī piedalījās [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Alus pučs|Alus pučā]] kā "partijas karognesējs". No [[1924]]. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. [[1925]]. gada augustā iestājās [[NSDAP]] un kļuva par [[Bavārija]]s gauleiteru. [[1929]]. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. [[1933]]. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. [[1934]]. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. [[1936]]. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.
@@ 40. rindiņa: / 40. rindiņa: @@
 [[1945]]. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz [[Lībeka|Lībeku]], kur ar zviedru diplomāta [[Folke Bernadots|Folkes Bernadota]] starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija|britu]] kopīgu cīņu pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. To uzzinājis, [[Hitlers]] dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.
-[[1945]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] [[Brēmene|Brēmenē]] britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar [[ciānkālijs|ciānkāliju]]. Apglabāts nezināmā vietā [[Lineburgas tīrelis|Lineburgas tīrelī]].{{fact}} Par Himlera nāvi eksistē vairākas [[sazvērestības teorija]]s.
+[[1945]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] [[Brēmene|Brēmenē]] britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar [[ciānkālijs|ciānkāliju]]. Apglabāts nezināmā vietā [[Lineburga]]s tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas [[sazvērestības teorija]]s.
 == Bibliogrāfija ==
+* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. {{ISBN|5-320-00069-3}} {{ISBN|5-87214-023-3}}
-{{commonscat|Heinrich Himmler|Heinrihs Himlers}}
-* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3
+== Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
+{{enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{Cilvēks-aizmetnis}}
-{{Trešā Reiha-aizmetnis}}
+{{Trešais reihs-aizmetnis}}
+{{autoritatīvā vadība}}
 {{DEFAULTSORT:Himlers, Heinrihs}}
 [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
 [[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
 [[Kategorija:NSDAP biedri]]
-[[Kategorija:Militārpersonas, kuras veikušas pašnāvību]]
+[[Kategorija:Pašnāvību veikušās militārpersonas]]
-[[Kategorija:Politiķi, kuri veikuši pašnāvību]]
+[[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]]
+[[Kategorija:Minhenē dzimušie]]