Pāriet uz saturu

Heinrihs Himlers: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Luckas-bot (diskusija | devums)
m r2.7.1) (robots pievieno: be:Генрых Гімлер
Atcēlu Heubert69 (diskusija) izdarīto izmaiņu 3986447 Pārāk briesmīga valoda, lai gan pati info būtu lietderīga.
(Iezīmes: Atcelts)
 
(38 starpversijas, ko saglabājuši 22 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Valsts amatpersonas infokaste
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R99621, Heinrich Himmler.jpg|thumb|right|200px|Heinrihs Himlers 1938. gadā]]
| vārds =Heinrihs Himlers
'''Heinrihs Luitpolds Himlers''' ({{val-de|Heinrich Luitpold Himmler}}; dzimis {{Dat|1900|10|7|}} [[Minhene|Minhenē]], miris {{Dat|1945|5|23|}} [[Lineburga|Lineburgā]]) bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[reihsfīrers]], [[SS]] struktūru vadītājs.
| vārds_orģ =''Heinrich Himmler''
| attēls =Bundesarchiv Bild 183-R99621, Heinrich Himmler.jpg
| att_izm =
| apraksts =
| amats =[[SS reihsfīrers]]
| term_sākums ={{dat|1929|1|6|N}}
| term_beigas ={{dat|1945|4|29|N}}
| priekštecis =[[Erhards Heidens]]
| pēctecis =[[Kārlis Hanke]]
| dzim_dati ={{dat|1900|10|07}}
| dzim_vieta =[[Minhene]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Bavārija]], {{GER}})
| dzīves_vieta =
| mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1945|05|23|1900|10|07}}
| mir_vieta =[[Lineburga]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad [[Lejassaksija]], {{GER}})
| partija =[[NSDAP]]
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =Margarete Bode
| bērni =
| reliģija =
| apglabāts =nezināma vieta [[Lineburgas tīrelis|Lineburgas tīrelī]], [[Lejassaksija]], {{GER}}
| paraksts =Himmler Signature 2.svg
| alma_mater =[[Minhenes Tehniskā universitāte]]
| piezīmes =
}}

'''Heinrihs Luitpolds Himlers''' ({{val|de|Heinrich Luitpold Himmler}}; dzimis {{Dat|1900|10|7|}} [[Minhene|Minhenē]], miris {{Dat|1945|5|23|}} [[Lineburga|Lineburgā]]) bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[reihsfīrers]], [[SS]] struktūru vadītājs.


== Biogrāfija ==
== Biogrāfija ==
Dzimis [[Minhene|Minhenē]] skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās [[Minhene|Minhenē]] un [[Landshūte|Landshūtē]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No [[1919]]. līdz [[1922]]. gadam studēja [[agronomija|agronomiju]] [[Minhenes Tehniskā universitāte|Minhenes Tehniskajā universitātē]] (toreiz Tehniskajā augstskolā).


[[1923]]. gada novembrī piedalījās [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Alus pučs|Alus pučā]] kā "partijas karognesējs". No [[1924]]. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. [[1925]]. gada augustā iestājās [[NSDAP]] un kļuva par [[Bavārija]]s gauleiteru. [[1929]]. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. [[1933]]. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. [[1934]]. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. [[1936]]. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.
Dzimis [[Minhene|Minhenē]] skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās [[Minhene|Minhenē]] un [[Landshūte|Landshūtē]]. [[1.pasaules karš|1.pasaules karā]] nepiedalījās - laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No [[1919]]. līdz [[1922]]. gadam studēja [[agronomija|agronomiju]] [[Minhenes Tehniskā universitāte|Minhenes Tehniskajā universitātē]] (toreiz Tehniskajā augstskolā).
[[1943]]. gadā iecelts par [[Trešais reihs|trešā reiha]] iekšlietu ministru. [[1944]]. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.


Kā [[SS reihfīrers|SS reihsfīrers]] vadīja [[SS]] un [[Gestapo]] darbību. Viens no [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas]] un [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīkla un [[holokausts|holokausta]] galvenajiem organizētājiem.
* [[1923]]. gada novembrī piedalījās [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Alus pučs|Alus pučā]] kā "partijas karognesējs".
* [[1924]]. gadā Gregora Štrasera sekretārs.
* [[1925]]. gada augustā iestājās [[NSDAP]] un kļuva par [[Bavārija]]s gauleiteru.
* [[1929]]. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru.
* [[1933]]. gadā iecelts par Minhenes policijas vadītāju.
* [[1934]]. gada 20. aprīlī iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju.
* [[1936]]. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.
* [[1943]]. gadā iecelts par [[Trešais reihs|trešā reiha]] iekšlietu ministru.
* [[1944]]. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.
* [[1945]]. gada maijā viņu arestēja britu okupācijas spēki.


[[1945]]. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz [[Lībeka|Lībeku]], kur ar zviedru diplomāta [[Folke Bernadots|Folkes Bernadota]] starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija|britu]] kopīgu cīņu pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. To uzzinājis, [[Hitlers]] dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.
Kā [[SS reihfīrers|SS reihsfīrers]] vadīja [[SS]] un [[Gestapo]] darbību. Viens no [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas]] un [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīkla un [[holokausts|holokausta]] galvenajiem organizētājiem.


[[1945]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] [[Brēmene|Brēmenē]] britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar [[ciānkālijs|ciānkāliju]]. Apglabāts nezināmā vietā [[Lineburga]]s tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas [[sazvērestības teorija]]s.
[[1945]]. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz [[Lībeka|Lībeku]], kur ar zviedru diplomāta [[Folke Bernadots|Folkes Bernadota]] starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un [[ASV]] un [[Lielbritānija|britu]] kopīgu cīņu pret [[PSRS]]. To uzzinājis, [[Hitlers]] dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.


== Bibliogrāfija ==
[[22. maijs|22.maijā]] [[Brēmene|Brēmenē]] britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar [[ciānkālijs|ciānkāliju]]. Apglabāts nezināmā vietā [[Lineburgas tīrelis|Lineburgas tīrelī]]. Par Himlera nāvi eksistē vairākas [[sazvērestības teorija]]s.
* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. {{ISBN|5-320-00069-3}} {{ISBN|5-87214-023-3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


== Bibliogrāfija ==
{{commonscat|Heinrich Himmler|Heinrihs Himlers}}
* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3
{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Trešā Reiha-aizmetnis}}
{{Trešais reihs-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT|Himlers, Heinrihs}}


{{DEFAULTSORT:Himlers, Heinrihs}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kara noziedznieki]]
[[Kategorija:NSDAP biedri]]
[[Kategorija:NSDAP biedri]]
[[Kategorija:Militārpersonas, kuras veikušas pašnāvību]]
[[Kategorija:Pašnāvību veikušās militārpersonas]]
[[Kategorija:Politiķi, kuri veikuši pašnāvību]]
[[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]]
[[Kategorija:Minhenē dzimušie]]

{{Link FA|it}}

[[ar:هاينريك هملر]]
[[az:Henrix Himmler]]
[[be:Генрых Гімлер]]
[[bg:Хайнрих Химлер]]
[[br:Heinrich Himmler]]
[[bs:Heinrich Himmler]]
[[ca:Heinrich Himmler]]
[[cs:Heinrich Himmler]]
[[cy:Heinrich Himmler]]
[[da:Heinrich Himmler]]
[[de:Heinrich Himmler]]
[[el:Χάινριχ Χίμλερ]]
[[en:Heinrich Himmler]]
[[eo:Heinrich Himmler]]
[[es:Heinrich Himmler]]
[[et:Heinrich Himmler]]
[[eu:Heinrich Himmler]]
[[fa:هاینریش هیملر]]
[[fi:Heinrich Himmler]]
[[fr:Heinrich Himmler]]
[[fy:Heinrich Himmler]]
[[ga:Heinrich Himmler]]
[[gl:Heinrich Himmler]]
[[he:היינריך הימלר]]
[[hi:हेनरिक हिमलर]]
[[hr:Heinrich Himmler]]
[[hu:Heinrich Himmler]]
[[id:Heinrich Himmler]]
[[io:Heinrich Himmler]]
[[is:Heinrich Himmler]]
[[it:Heinrich Himmler]]
[[ja:ハインリヒ・ヒムラー]]
[[ka:ჰაინრიხ ჰიმლერი]]
[[kn:ಹೆನ್ರಿಕ್ ಹಿಮ್ಲರ್]]
[[ko:하인리히 힘러]]
[[la:Henricus Himmler]]
[[lb:Heinrich Himmler]]
[[lt:Heinrich Himmler]]
[[mk:Хајнрих Химлер]]
[[mr:हाइनरिश हिमलर]]
[[nds:Heinrich Himmler]]
[[nl:Heinrich Himmler]]
[[nn:Heinrich Himmler]]
[[no:Heinrich Himmler]]
[[pl:Heinrich Himmler]]
[[pms:Heinrich Himmler]]
[[pt:Heinrich Himmler]]
[[ro:Heinrich Himmler]]
[[ru:Гиммлер, Генрих]]
[[sh:Heinrich Himmler]]
[[simple:Heinrich Himmler]]
[[sk:Heinrich Himmler]]
[[sl:Heinrich Himmler]]
[[sr:Хајнрих Химлер]]
[[stq:Heinrich Himmler]]
[[sv:Heinrich Himmler]]
[[ta:ஹைன்ரிச் ஹிம்லர்]]
[[te:హైన్రిచ్ హిమ్లెర్]]
[[th:ไฮน์ริช ฮิมม์เลอร์]]
[[tr:Heinrich Himmler]]
[[uk:Генріх Гіммлер]]
[[vi:Heinrich Himmler]]
[[yi:היינריך הימלער]]
[[zh:海因里希·希姆莱]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 15. janvāris, plkst. 20.17

Heinrihs Himlers
Heinrich Himmler
SS reihsfīrers
Amatā
1929. gada 6. janvāris — 1945. gada 29. aprīlis
Priekštecis Erhards Heidens
Pēctecis Kārlis Hanke

Dzimšanas dati 1900. gada 7. oktobrī
Minhene, Vācijas Impērija
(tagad Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1945. gada 23. maijā (44 gadu vecumā)
Lineburga, Vācijas Impērija
(tagad Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts nezināma vieta Lineburgas tīrelī, Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija
Politiskā partija NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e) Margarete Bode
Augstskola Minhenes Tehniskā universitāte
Paraksts

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. Pirmajā pasaules karā nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs". No 1924. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. 1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru. 1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. 1933. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. 1934. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. 1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru. 1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

1945. gada 22. maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]