Eipatorija: Atšķirības starp versijām

Eipatorija
Eipatorija;
	pilsēta
Євпаторія, Евпатория
	Eipatorijas panorāma
; Karogs	; Ģerbonis
	EipatorijaEipatorija Ukrainas kartē
	EipatorijaEipatorija Krimas kartē
	Koordinātas: 45°12′N 33°21′E / 45.200°N 33.350°EKoordinātas: 45°12′N 33°21′E / 45.200°N 33.350°E
Valsts	Ukraina
Republika	Krimas Autonomā Republika
Pirmoreiz minēta	497. gadā p.m.ē.
Platība
• Kopējā	65 km2
Iedzīvotāji (2012)
• kopā	106 840
• blīvums	1 643,7/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	www.evpatoriya-rada.gov.ua
	Eipatorija Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 16. augusts, plkst. 03.57

Eipatorija (ukraiņu: Євпаторія, krievu: Евпатория) vai Kezleva (Krimas tatāru: Kezlev — ‘avots’) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos Melnās jūras krastā pie Kalamitas līča. Piejūras klimata, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts.^[1] Administratīvi Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta, kurai pakļauti trīs pilsētciemati — Zaozerne, Mirnija un Novoozerne.

Vēsture

Pirmo pilsētu Kerkinitīdu (Κερκινίτις) senie grieķi tagadējās Eipatorijas vietā dibināja 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pilsēta pastāvēja līdz mūsu ēras 2. gadsimtam, kad to iekaroja un iznīcināja skiti. Pēc 1475. gada tagadējās pilsētas vietā Osmaņu impērija uzbūvēja Kezlevas cietoksni, pie kura izauga pilsēta. Pēc Krievu—turku kara 1774. gadā Kezleva ar pārējo Krimu nonāca Krievijas protektorātā. 1784. gadā pilsētu pārdēvēja par godu senajam Pontas valdniekam Mitridatam IV Eipatoram. Kopš 19. gadsimta beigām strauji attīstījās kā kūrorts. Krimas aneksijas laikā 2014. gada martā to okupēja Krievijas bruņotie spēki.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 193. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eipatorija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 193. lpp.

[1]

@@ 2. rindiņa: / 2. rindiņa: @@
 | name                     = Eipatorija
 | official_name            = ''Євпаторія, Евпатория''
+| settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Yevpatoria panorama.jpeg
 | image_caption            = Eipatorijas panorāma
-| image_flag               = Flag of Yevpatoriya.png
+| image_flag               = Flag Eupatoria.svg
-| image_shield             = Evpatoria Emblem.png
+| image_shield             = UHT Yevpatoriia, Crimea, Ukraine.svg
 | shield_link              =
 | flag_link                =
@@ 11. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
  | pushpin_map              = Ukraina
  | pushpin_label_position   = left
- | pushpin_map_caption      = {{PAGENAME}} Ukrainas kartē
+ | pushpin_map_caption      = Eipatorija Ukrainas kartē
  | pushpin_image            = Crimea Autonomous Republic in Ukraine (de jure).svg
  | pushpin_map1              = Krima
  | pushpin_label_position1   = top
- | pushpin_map_caption1      = {{PAGENAME}} Krimas kartē
+ | pushpin_map_caption1      = Eipatorija Krimas kartē
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Republika
@@ 23. rindiņa: / 24. rindiņa: @@
 | subdivision_name2        =
 | established_title        = Pirmoreiz minēta
-| established_date         = 497. g. p.m.ē.
+| established_date         = 497. gadā p.m.ē.
 | established_title1       =
 | established_date1        =
@@ 43. rindiņa: / 44. rindiņa: @@
 | longd = 33| longm = 21| longs = | longEW = E
 | elevation_footnotes      =
-| elevation_ft             =
 | elevation_m              =
 | website                  = {{url|http://www.evpatoriya-rada.gov.ua/}}
 | footnotes                =
 }}
-'''Eipatorija''' ({{val|uk|Євпаторія}}, {{val|ru|Евпатория}}) vai '''Kezleva''' ({{val-crh|Kezlev}} — ‘avots’) ir kūrortpilsēta [[Ukraina|Ukrainā]], [[Krima]]s pussalas rietumos [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastā pie [[Kalamitas līcis|Kalamitas līča]]. Piejūras klimata, dūņu dziedniecības un [[balneoloģija|balneoloģiskais]] kūrorts.<ref>{{PZT|193}}</ref> Administratīvi [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] republikas nozīmes pilsēta, kurai pakļauti trīs pilsētciemati — [[Zaozerne]], [[Mirnija (Ukraina)|Mirnija]] un [[Novoozerne]]. Kopš 2014. gada marta faktiski [[Krievija]]s anektētās [[Krimas Republika]]s sastāvā.
+'''Eipatorija''' ({{val|uk|Євпаторія}}, {{val|ru|Евпатория}}) vai '''Kezleva''' ({{val-crh|Kezlev}} — ‘avots’) ir [[kūrortpilsēta]] [[Ukraina|Ukrainā]], [[Krima]]s pussalas rietumos [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastā pie [[Kalamitas līcis|Kalamitas līča]]. Piejūras klimata, dūņu dziedniecības un [[balneoloģija|balneoloģiskais]] kūrorts.<ref>{{PZT|193}}</ref> Administratīvi [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] republikas nozīmes pilsēta, kurai pakļauti trīs pilsētciemati — [[Zaozerne]], [[Mirnija (Ukraina)|Mirnija]] un [[Novoozerne]].
+== Vēsture ==
-Pirmo pilsētu '''Kerkinitīdu''' ({{gree|Κερκινίτις}}) senie grieķi tagadējās Eipatorijas vietā dibināja 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pilsēta pastāvēja līdz mūsu ēras 2. gadsimtam, kad to iekaroja un iznīcināja [[skiti]]. Pēc 1475. gada tagadējās pilsētas vietā [[Osmaņu Impērija]] uzbūvēja Kezlevas cietoksni, pie kura izauga pilsēta. Pēc Krievu—turku kara 1774. gadā Kezleva ar pārējo Krimu nonāca Krievijas sastāvā. 1784. gadā pilsētu pārdēvēja par godu senajam [[Ponta]]s valdniekam [[Mitridats IV|Mitridatam IV Eipatoram]]. Kopš 19. gadsimta beigām strauji attīstījās kā kūrorts.
+Pirmo pilsētu '''Kerkinitīdu''' ({{gree|Κερκινίτις}}) senie grieķi tagadējās Eipatorijas vietā dibināja 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pilsēta pastāvēja līdz mūsu ēras 2. gadsimtam, kad to iekaroja un iznīcināja [[skiti]]. Pēc 1475. gada tagadējās pilsētas vietā [[Osmaņu impērija]] uzbūvēja Kezlevas cietoksni, pie kura izauga pilsēta. Pēc Krievu—turku kara 1774. gadā Kezleva ar pārējo Krimu nonāca Krievijas protektorātā. 1784. gadā pilsētu pārdēvēja par godu senajam [[Ponta]]s valdniekam [[Mitridats IV|Mitridatam IV Eipatoram]]. Kopš 19. gadsimta beigām strauji attīstījās kā kūrorts.
+[[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gada martā to okupēja [[Krievijas bruņotie spēki]].
 == Atsauces ==
@@ 56. rindiņa: / 58. rindiņa: @@
 == Ārējās saites ==
-{{commonscat-inline|Eupatoria|{{PAGENAME}}}}
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{Krimas Autonomā Republika}}
@@ 62. rindiņa: / 65. rindiņa: @@
 {{autoritatīvā vadība}}
-[[Kategorija:Ukrainas pilsētas]]
+[[Kategorija:Krimas pilsētas]]
-[[Kategorija:Krima]]