Senžons Pērss: Atšķirības starp versijām
m →Ārējās saites: sīkumi, replaced: {{commonscat-inline| → {{sisterlinks-inline}} using AWB |
|||
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
42. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
}} |
}} |
||
'''Senžons Pērss''' ({{val |
'''Senžons Pērss''' ({{val|fr|Saint-John Perse}}, īstajā vārdā '''Aleksiss Ležē''' ({{val|fr|Alexis Leger}}); dzimis {{dat|1887|5|31}}, miris {{dat|1975|9|20}}) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas literatūrā]] laureāts. |
||
Dzimis [[Gvadelupa|Gvadelupā]], advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās [[Po]]. Studējis [[Bordo Universitāte|Bordo Universitātē]]. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku [[Fransiss Žamms|Frānsisu Žammu]], vēlāk iepazinās ar [[Pols Klodels|Polu Klodelu]], [[Odilons Redons|Odilonu Redonu]], [[Valerī Larbo]], [[Andrē Žids|Andrē Židu]]. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu. |
Dzimis [[Gvadelupa|Gvadelupā]], advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās [[Po (pilsēta)|Po]]. Studējis [[Bordo Universitāte|Bordo Universitātē]]. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku [[Fransiss Žamms|Frānsisu Žammu]], vēlāk iepazinās ar [[Pols Klodels|Polu Klodelu]], [[Odilons Redons|Odilonu Redonu]], [[Valerī Larbo]], [[Andrē Žids|Andrē Židu]]. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu. |
||
Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības [[Pekina|Pekinā]] darbinieks. No 1921. gada - [[Aristids Briāns|Aristīda Briāna]] palīgs. Parīzē darbojās [[Pols Valerī|Pola Valerī]] un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar [[Igors Stravinskis|Igoru Stravinski]], [[Nadja Bulanže|Nadju Bulanžē]] un ''[[Les Six]]''. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss". |
Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības [[Pekina|Pekinā]] darbinieks. No 1921. gada - [[Aristids Briāns|Aristīda Briāna]] palīgs. Parīzē darbojās [[Pols Valerī|Pola Valerī]] un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar [[Igors Stravinskis|Igoru Stravinski]], [[Nadja Bulanže|Nadju Bulanžē]] un ''[[Les Six]]''. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss". |
||
72. rindiņa: | 72. rindiņa: | ||
== Ārējās saites == |
== Ārējās saites == |
||
{{sisterlinks-inline}} |
{{sisterlinks-inline}} |
||
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} |
|||
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1960/ Senžons Pērss Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} |
|||
* {{Nobel}} |
|||
* [http://fondationsaintjohnperse.fr/ Senžona Pērsa fonds] {{fr ikona}} |
* [http://fondationsaintjohnperse.fr/ Senžona Pērsa fonds] {{fr ikona}} |
||
Pašreizējā versija, 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.05
| |||||||||||||||
|
Senžons Pērss (franču: Saint-John Perse, īstajā vārdā Aleksiss Ležē (franču: Alexis Leger); dzimis 1887. gada 31. maijā, miris 1975. gada 20. septembrī) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.
Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu.
Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības Pekinā darbinieks. No 1921. gada - Aristīda Briāna palīgs. Parīzē darbojās Pola Valerī un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar Igoru Stravinski, Nadju Bulanžē un Les Six. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss".
No 1933. līdz 1940. gadam bija Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1938. gadā piedalījās Minhenes konferencē, tomēr iestājās pret Vācijas prasībām. Pēc Francijas sakāves tika atcelts no amata un devās uz ASV, kur strādāja Kongresa bibliotēkā. Arī pēc kara lielu daļu laika pavadīja ASV.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Éloges (1911)
- Anabase (1924)
- Exil (1942)
- Pluies (1943)
- Poème à l'étrangère (1943)
- Neiges (1944)
- Vents (1946)
- Amers (1957)
- Chronique (1960)
- Poésie (1961)
- Oiseaux (1963)
- Pour Dante (1965)
- Chanté par celle qui fut là (1969)
- Chant pour un équinoxe (1971)
- Nocturne (1973)
- Sécheresse (1974)
- Œuvres complètes (1972)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senžons Pērss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Senžona Pērsa fonds (franciski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Salvatore Kvazimodo |
Nobela prēmija literatūrā 1960 |
Pēctecis: Ivo Andričs |
|
|