Kontrtenors: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2018. gada 1. augusts, plkst. 21.06

Vokālās balss tipi

Soprāns

Mecosoprāns

Alts

Kontralts

Kontrtenors

Tenors

Baritons

Bassbaritons

Bass

Kontrtenors ir vīriešu balss grupa, kura vokālās iespējas ļauj dziedāt kontralta, mecosoprāna vai nedaudz retāk arī soprāna partijas. Pirmo reizi šo terminu lietoja 17. gadsimta vidū, tomēr vīriešu falseta lietojums bija plaši izmantots jau vairākas dekādes iepriekš polifoniskajos darbos. No 20. gs. 2. puses šī balss īpašnieku izmantojums klasiskajā mūzikā piedzīvojis atdzimšanu, lielākoties aizsācēja Alfreda Dellera un augošās baroka operas popularitātes dēļ. Līdz ar to šī balss grupa arvien vairāk apgādāta ar jaunu repertuāru.

Kontrtenors vēsturē

14., 15. gadsimta polifoniskajās struktūrās kontrtenors bija dziedājumu daļa, kas bija pievienota divdaļīgajai struktūrai ar diskantu(superius) un tenoru( no latīņu valodas tenere- vilkt), tenoram turot vadošo jeb pamata melodiju, bet diskantam-augstajai bērna- vīrieša balsis- veicot variācijas un tēmas attīstīšanu augšējos reģistros. Ar apmēram 1450. gadu un tādiem komponistiem kā Okegemu un Obrehtu, kontrtenorus sāka iedalīt contratenor altus un kontratenor bassus.

Renesanses periodā katoļu baznīcā strādāja princips "ļaujiet sievietei baznīcā klusēt", tālab sievietēm bija liegta iespēja kalpot baznīcai dziedot. Kontrtenori līdz ar šo uzskatu ieguva svarīgu lomu liturģijā.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{dziedāšanas balsis}}
-{{Izolēts raksts|date=2012. gada janvārī,}}
+'''Kontrtenors''' ir vīriešu [[balss]] grupa, kura [[vokāls|vokālās]] iespējas ļauj dziedāt [[Kontralts|kontralta]], [[Mecosoprāns|mecosoprāna]] vai nedaudz retāk arī [[Soprāns|soprāna]] partijas. Pirmo reizi šo terminu lietoja [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū, tomēr vīriešu [[falsets|falseta]] lietojums bija plaši izmantots jau vairākas dekādes iepriekš [[polifoniskie darbi|polifoniskajos darbos]]. No 20. gs. 2. puses šī balss īpašnieku izmantojums [[klasiskā mūzika|klasiskajā mūzikā]] piedzīvojis atdzimšanu, lielākoties aizsācēja [[Alfreds Dellers|Alfreda Dellera]] un augošās [[baroks|baroka]] [[opera]]s popularitātes dēļ. Līdz ar to šī [[balss]] grupa arvien vairāk apgādāta ar jaunu [[repertuārs|repertuāru]].
-'''Kontrtenors''' ir vīriešu [[balss]] grupa, kura [[vokāls|vokālās]] iespējas ļauj dziedāt kontralta, mecosoprāna vai nedaudz retāk arī soprāna partijas. Pirmo reizi šo terminu lietoja [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū, tomēr vīriešu [[falsets|falseta]] lietojums bija plaši izmantots jau vairākas dekādes iepriekš [[polifoniskie darbi|polifoniskajos darbos]]. No 20. gs. 2. puses šī balss īpašnieku izmantojums [[klasiskā mūzika|klasiskajā mūzikā]] piedzīvojis atdzimšanu, lielākoties aizsācēja [[Alfreds Dellers|Alfreda Dellera]] un augošās [[baroks|baroka]] [[opera]]s popularitātes dēļ. Līdz ar to šī [[balss]] grupa arvien vairāk apgādāta ar jaunu [[repertuārs|repertuāru]].
 == Kontrtenors vēsturē ==
 ., 15. gadsimta [[polifonisks|polifoniskajās]] struktūrās kontrtenors bija dziedājumu daļa, kas bija pievienota divdaļīgajai struktūrai ar diskantu(superius) un tenoru( no [[latīņu valoda]]s ''tenere''- vilkt), tenoram turot vadošo jeb pamata melodiju, bet diskantam-augstajai bērna- vīrieša balsis- veicot variācijas un tēmas attīstīšanu augšējos reģistros. Ar apmēram [[1450]]. gadu un tādiem komponistiem kā Okegemu un Obrehtu, kontrtenorus sāka iedalīt ''contratenor altus'' un ''kontratenor bassus''.
-[[Renesanse]]s periodā [[katolicisms|katoļu]] baznīcā strādāja princips "ļaujiet sievietei baznīcā klusēt", tālab sievietēm bija liegta iespēja kalpot [[baznīca]]i dziedot. Kontrtenori līdz ar šo uzskatu ieguva svarīgu lomu [[liturģija|liturģijā]], bieži dziedot vieni vai kopā ar diskantu altu([[Spānija|Spānijā]] ilgstoši bija tradīcija, ka vīrieši falseti dziedāja soprāna partijas. Kontrtenori gan netika izmantoti agrīnajās operās, bet līdz ar [[kastrāts|kastrātu]] modes sākšanos un izmantošanu, piemēram, [[Klaudio Monteverdi]] "Orfejā", arī kontrtenori ieguva nozīmīgu repertuāra daudzumu. Anglijā [[Henrijs Pērsels]] radīja speciālas [[loma]]s kontrtenoriem darbā "Laumiņu karaliene" ([[1692]]), kas lielā mērā saistāms ar to, ka pats bija šīs balss īpašnieks. Šīs partijas vienmēr izaicina mūsdienu dziedātājus, jo nevar īsti izšķirt, vai tās dzied augsts tenors vai arī domātas falsetam. Vēlāk [[Anglija|Anglijā]] tās izmantoja Georgs Frīdrihs Hendelis ''opera seria'' žanrā, iespaidojoties no [[Itālija]]s tradīcijas.<ref>Potter, J. (2009), Tenor, History of a voice, Yale University Press, New Haven/London, p. 19 (included footnote 35). ISBN 978-0-300-11873-5</ref>
+[[Renesanse]]s periodā [[katolicisms|katoļu]] baznīcā strādāja princips "ļaujiet sievietei baznīcā klusēt", tālab sievietēm bija liegta iespēja kalpot [[baznīca (celtne)|baznīcai]] dziedot. Kontrtenori līdz ar šo uzskatu ieguva svarīgu lomu [[liturģija|liturģijā]].
+{{autoritatīvā vadība}}
-== Mūsdienu kontrtenors ==
-Pazīstamākais un redzamākais kontrtenors no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] bija [[Alfreds Dellers]], kurš daudz darīja agrāko mūzikas piemēru adaptācijā un autentiskuma meklēšanā. Dellers pārsvarā sevi dēvēja par altu. 50.—60.tajos gados nozīmīgu lomu baroka mūzikas popularizēšanā deva "Dellera domubiedri", kas popularizēja baroka mūziku plašākam klausītāju lokam. [[Bendžamins Britens]] uzrakstījis galvenās lomas partiju Oberonu darbam "[[Sapnis vasaras naktī]]" ([[1960]]). Cits šī laika pazīstams kontrtenors bija [[Džeimss Bovmans]]. Rasels Oberlins bija šīs balss popularizētājs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Oberlina veiksmes šai jomā bija neplānots, jo ASV lielākoties nepazina mūziku pirms [[Bahs|Baha]] vai uzskatīja to par otršķirīgu.
-Mūsu dienās kontrtenori arvien vairāk pieprasīti dažādās klasiskās mūzikas formās, jo daudzas lomas, kuras agrāk paredzētas kastrātiem, nu kļuvušas par kontrtenoru prerogatīvu. Tādas ir [[Orfejs]] [[Kristofs Vilibalds Gluks|Kristofa Vilibalda Gluka]] "[[Orfejs un Eiridike|Orfejā un Eiridikē]]", tāpat lomas [[Georgs Frīdrigs Hendelis|Georga Frīdriha Hendeļa]] darbos un [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] operās, Britens bieži rakstījis darbus ar speciāli kontrtenoram paredzētām daļām. Atsevišķi pēdējā laika piemēri šādam izmantojumam — Ariberta Reimanna darbā ''Lear'' (1978), titulloma [[Filips Glāss|Filipa Glāsa]] ''Akhnaten'' (1983), Klēra Džona Lunna ''The Maids'' (1998).
-== Kontrtenora balss iespējas ==
-Spēcīga, skolota kontrtenora balss iespējas paver viņam dziedāt mecosoprāna vai alta balss iespēju robežās. Pīters Gilss, profesionāls kontrtenors, kurš plaši aprakstījis šo jautājumu, raksturo kontrtenoru vairāk kā muzikālu kompozīciju daļu. Pretrunas rada mūsu dienu vēlēšanās raksturot kontrtenora balsi ar [[viduslaiki|viduslaiku]] terminu ''contratenor altus''. Šādā nozīmē šis jēdziens var tikt saprasts kā vokāla [[partija]], kas paredzēta kontrtenoram, vienalga, kādā manierē tā tiek izpildīta. Kontrtenora balss [[diapazons]] robežojas no G3 vai A3 līdz E5 vai pat līdz G5.
-Termins "īru tenors" ir pilnīgs jēdziena [[sinonīms]], kas ir populārs no [[19. gadsimts|19. gadsimta]], un tajā saucot [[īrs|īru]] emigrantus ASV, jo daudzas īru dziesmas vēlāk kļuva par pazīstamām amerikāņu folkdziesmām. To popularitāti veicināja tādas grupas kā "The Irish Tenors", kas dziedāja šādā manierē.
-== Pārpratumi ar vīriešu soprāniem, vīriešu altiem un kontrtenoriem ==
-Angļu tradīcijā vīriešu [[soprāns]] un vīriešu [[alts]] tiek lietots, lai apzīmētu [[falsets|falseta]] dziedāšanas manieri, mazāk modālo balsi. Atsevišķi pētnieki akceptē šo jēdzienu, lai apzīmētu falsetus, kas gan izraisa pretrunas, jo nav skaidrības, kurā grupā ievietot Raselu Oberlinu, kurš soprāna tesitūru sasniedz ar nelielu vai vispār bez falseta.
-[[Opera|Operu]] vokālais sadalījums dod priekšroku terminiem "vīriešu alts" un "vīriešu alts", kurus izmanto "kontrtenora" un "soprānista" vietā, bet tiek atzīts, ka šie termini neprecīzi raksturo vīriešu un sieviešu ģenētiskās atšķirības. Cilvēks, kurš, pārdzīvojot [[pubertāte|pubertāti]] ar tās mutācijām, pretendē uz vīrieša-soprāna statusu ir [[Maikls Maniači]], kura modālās balss [[tesitūra]] sasniedz soprāna tesitūru bez balss vokālas pārveidnes.
-== Repertuārs ==
-Mūsdienās lielu daļa repertuāra, kas it kā rakstīta kastrātam, izpilda kontrtenors. Nozīmīgākās lomas:
-=== Operu ārijas ===
-{| class="wikitable"
-|-
-!Loma||Opera||Gads
-|-
-|La Natura||''La Calisto''||1651
-|-
-|Endimione||''La Calisto''||1651
-|-
-|Satirino||''La Calisto''||1651
-|-
-|Brīnumdaris||''Dido and Aeneas''||1688
-|-
-|Gars||''Dido and Aeneas''||1688
-|-
-|Rinaldo||''Rinaldo''||1711
-|-
-|Eustazio||''Rinaldo''||1711
-|-
-|Giulio Cesare||''Džulio Cesāre''||1724
-|-
-|Tolomeo||''Džulio Cesāre''||1724
-|-
-|Nireno||''Džulio Cesāre''||1724
-|-
-|Bertarido||''Rodelinda''||1725
-|-
-|Serss||''[[Serss]]''||1738
-|-
-|[[Orfejs]]||''Orfejs un Eiridike''||1762
-|-
-|Princis Orlofskis||''Die Fledermaus''||1874
-|-
-|[[Oberons]]||''Sapnis vasaras naktī''||1960
-|-
-|Akhnaten||''Akhnaten''||1983
-|-
-|Bēglis||''Lidotājs''||1998
-|-
-|Trikulo||''Izvirdums''||2004
-|-
-|}
-=== Pazīstamas ārijas ===
-{| class="wikitable"
-|-
-! Ārija !! Loma !! Opera/Oratorija/Dziesmu Cikls
-|-
-| Alleluja || || [[Exsultate, jubilate]]
-|-
-| Belle nuit, ô nuit d'amour (Barcarolle) || Nicklausse || [[Hoffmana stāsti]]
-|-
-| Cara sposa ||  Rinaldo || [[Rinaldo (opera)]]
-|-
-| Che faro senza Euridice || Orfejs || [[Orfejs un Eiridike]]
-|-
-| Ombra mai fù || Serss || [[Serss]]
-|-
-| Or la tromba ||  Rinaldo || [[Rinaldo (opera)]]
-|-
-| Venti, turbini, prestate || Rinaldo || [[Rinaldo (opera)]]
-|-
-|}
-== Balsu tipi ==
-Sieviešu balsis
-* [[Soprāns]]
-* [[Mecosoprāns]]
-* [[Kontralts]]
-Vīriešu balsis
-* [[Kontrtenors]]
-* [[Tenors]]
-* [[Baritons]]
-* [[Bass]]
-<!-- šo būtu jānoformē kā navigācijas veidni -->
-== Literatūra ==
-* Appelman, D. Ralph (1986). The Science of Vocal Pedagogy: Theory and Application. Indiana University Press. ISBN 978-0-253-20378-6.
-* Boldrey, Richard (1994). Guide to Operatic Roles and Arias. Caldwell Publishing Company. ISBN 978-1-877761-64-5.
-* Giles, Peter (1982). The Countertenor. Muller Publishing Co..
-* Giles, Peter (2005). A Basic Countertenor Method. Kahn & Averill Publishers. ISBN 978-1-871082-82-1.
-* Howell, Ian. "Countertenor Technique: An Introduction to Concepts". The Countertenor Voice (Apr 2011).
-* Howell, Ian. "Vocal Technique: The Flex". The Countertenor Voice (July 2011).
-* Howell, Ian. "Are We Post-Anglican Yet?". The Countertenor Voice (Jan 2011).
-* Hennen, Peter. "Nature's Way: Vocal Production in Social Context". The Countertenor Voice (Feb 2011).
-* Smith, Brenda (2005). Choral Pedagogy. Plural Publishing, Inc. ISBN 978-1-59756-043-6.
-* Stark, James (2003). Bel Canto: A History of Vocal Pedagogy. University of Toronto Press. ISBN 978-0-8020-8614-3.
-* Mormile, Alessandro, "Controtenori. La rinascita dei 'nuovi angeli' nella prassi esecutiva dell'opera barocca", Varese, Zecchini Editore, 2010, 88-6540-000-5, pagg. 218
-* Yuriy Minenko performs Purcell, A.Scarlatti, Vivaldi
-== Atsauces ==
-{{atsauces}}
-[[Kategorija:Klasiskā mūzika]]
-[[Kategorija:Baroks]]
-[[Kategorija:Baroka mūzika]]
-[[Kategorija:Opera]]
-[[Kategorija:Operu komponisti]]
-[[Kategorija:Bendžamins Britens]]
 [[Kategorija:Balss tipi]]
-[[Kategorija:Volfgangs Amadejs Mocarts]]
-[[ar:كاونترتينور]]
-[[bg:Контратенор]]
-[[ca:Contratenor]]
-[[cs:Kontratenor]]
-[[da:Kontratenor]]
-[[de:Countertenor]]
-[[el:Κοντρα-τενόρος]]
-[[en:Countertenor]]
-[[es:Contratenor]]
-[[eo:Kontratenoro]]
-[[fr:Contreténor]]
-[[gl:Contratenor]]
-[[ko:카운터테너]]
-[[hr:Kontratenor]]
-[[it:Contraltista]]
-[[lt:Kontratenoras]]
-[[hu:Kontratenor]]
-[[ms:Kauntertenor]]
-[[nl:Contratenor]]
-[[ja:カウンターテナー]]
-[[no:Kontratenor]]
-[[pl:Kontratenor]]
-[[pt:Contratenor]]
-[[ro:Contratenor]]
-[[ru:Контратенор]]
-[[simple:Countertenor]]
-[[sh:Kontratenori]]
-[[fi:Kontratenori]]
-[[sv:Kontratenor]]
-[[zh:假聲男高音]]