Vilhelms Francis Kanariss (vācu: Wilhelm Franz Canaris; dzimis 1887. gada 1. janvārī, miris 1945. gada 9. aprīlī) bija Vācijas virsnieks, admirālis, Abvēra (Vācijas militārās izlūkošanas dienesta) vadītājs no 1935. līdz 1944. gadam, kā arī Vācijas pretošanās kustības dalībnieks.
Dzimis bagātu rūpnieku ģimenē. 1905. gadā iestājās Impērijas flotē (Kaiserliche Marine). Pirmā pasaules kara laikā dienēja uz vieglā kreisera SMS Dresden. 1915. gadā krita gūstā Robinsona Krūzo salā, kad pēc kaujas ar britu kuģiem komanda SMS Dresden nogremdēja. Augustā izbēga no gūsta un spēja atgriezties Vācijā. Kara turpmākajā gaitā komandēja zemūdeni Vidusjūrā.
Pēc kara iesaistījās brīvkorpusos. Bijis iesaistīts Rozas Luksemburgas nogalināšanā. Vēlāk atkal iesaistījās kara flotes (Reichsmarine) darbā, kādu laiku komandējot bruņukuģi SMS Schlesien. 1933. gadā, pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas, tika iecelts par Abvēra komandieri.
Iesākumā bijis Hitlera atbalstītājs, bet ap 1938. gadu V. Kanariss sapratis, ka esošais kurss ved uz katastrofu. Pulcējot ap sevi pret nacistiem noskaņotus virsniekus un uzturot kontaktus ar britu izlūkdienstu MI6, viņš centās vājināt Hitlera varu. 1944. gada februārī Hitlers V. Kanarisu atcēla no amata, par Abvēra priekšnieku ieceļot Valteru Šellenbergu. Dažas nedēļas vēlāk viņam tika piemērots mājas arests, līdz ar to viņš nespēja aktīvi piedalīties 20. jūlija sazvērestībā. Pēc sazvērestības sakāves V. Kanariss tika notiesāts uz nāvi un 1945. gada 9. aprīlī Flosenburgas koncentrācijas nometnē tika pakārts kopā ar Dītrihu Bonhēferu un citiem režīma pretiniekiem.
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms Kanariss.
