Vikipēdija

Vienotība

politiska partija Latvijā

"Vienotība" ir centriski-labēja[2] politiskā partija Latvijā, kas ietilpst partiju apvienībā "Jaunā Vienotība".

Vienotība
Vadītājs Arvils Ašeradens
Vienotība
Evika Siliņa
Jaunā Vienotība
Dibināta 2011. gada 6. augustā
Vienotība
2018. gada 23. aprīlī
Jaunā Vienotība
Veidojusies no
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 2169▲[1]
Ideoloģija Liberālais konservatīvisms[2]
Politiskā pozīcija Centriski labēja
Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Tautas partijas grupa
Daļa no Jaunā Vienotība
Oficiālās krāsas      Zaļa
14. Saeima
26 / 100
Eiroparlaments
2 / 9
Valdība
8 / 15
Rīgas dome
9 / 60
Vadītās pašvaldības
4 / 43
Mājaslapa
www.vienotiba.lv
www.jaunavienotiba.lv

To, saplūstot[3] reorganizācijas ceļā[4] trim partijām vienā, 2011. gada 6. augustā pēc 10. Saeimas vēlēšanām izveidoja liberālā partija "Jaunais laiks", konservatīvā "Pilsoniskā savienība" un sociāldemokrātiskā "Sabiedrība citai politikai". "Vienotībai" 10. Saeimā bija vislielākā frakcija — 33 deputāti, 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā 11. Saeimā ievēlēti 20 tās deputāti, bet 12. Saeimā no "Vienotības" saraksta tika ievēlēti 23 deputāti. 13. Saeimas vēlēšanās "Vienotība" piedalījās sešu partiju apvienībā "Jaunā Vienotība", kas ieguva astoņas tautas priekšstāvju vietas Saeimā, tomēr tās pārstāvis Krišjānis Kariņš kļuva par valdības vadītāju.

Sekojošajās 14. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru (26 vietas parlamentā). "Vienotības" politiķe Evika Siliņa ir Ministru prezidente un valdības vadītāja, tāpat "Vienotībai" šobrīd ir virkne citu vadošu amatu: Latvijas Valsts prezidents ir Edgars Rinkēvičs, Eiropas Komisijas viceprezidents ir Valdis Dombrovskis, bet Rīgas domes priekšsēdētājs — Vilnis Ķirsis.

Vēsture

labot šo sadaļu

Partijas izveidošana un 10. Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu

2009. gada 29. janvārī partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" parakstīja vienošanos par sadarbību. Partijas izveidoja rīcības padomi, kurā no katras partijas deleģēja pārstāvi. Padomes sēdēs tika lemts par dažādiem jautājumiem.[5] 5. augustā TV3 ziņu raidījumā tika ziņots, ka bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ir iesaistījusies šo partiju konsolidācijā.[6] 19. augustā partiju vadītāji paziņoja par politiskās apvienības veidošanu, lai piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās.[7] 24. augustā tika parakstīts dokuments, saskaņā ar kuru partijas apņēmās piedalīties vēlēšanās ar vienotu sarakstu.[8]

19. novembrī par apvienības nosaukumu tika izvēlēts "Vienotība" un dibināšanas kongress tika ieplānots martā.[9] 24. decembrī partija "Visu Latvijai!" izteica vēlmi iesaistīties "Vienotībā", tāpat aicinot tajā iekļaut partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Libertas.lv.[10] 5. decembrī LSDSP vadītājs Jānis Dinevičs teica, ka tiek meklēti politiskie partneri, ar ko kopā startēt vēlēšanās. Kā vienus no kandidātiem viņš nosauca "Vienotību".[11] 10. decembrī apvienība paziņoja par sadarbību ar Kristīgo Demokrātu savienību.[12]

2010. gada 6. februārī "Pilsoniskās savienības" kopsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu par dalību "Vienotībā".[13] Tajā pašā dienā S. Ēlerte paziņoja, ka startēs vēlēšanās no "Vienotības" saraksta.[14] 13. februārī dalību apvienībā apstiprināja arī "Jaunais laiks".[15] 27. februārī "Sabiedrības citai politikai" kopsapulce atbalstīja pievienošanos "Vienotībai".[16] 6. martā notika dibināšanas sapulce, kur ar 646 balsīm "par" tika apstiprināta apvienības dibināšana.[17] 16. martā par apvienības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Ģirtu Valdi Kristovski (PS).[18]

21. martā S. Ēlerte dibināja "Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām".[19] Maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību "Vienotībā".[20] 28. maijā "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.[21] Tikmēr tika paziņots, ka "Vienotības" sarakstā kandidēs 10 "Meierovica biedrības" dalībnieki, tostarp, S. Ēlerte.[22] "Vienotības" vēlēšanu sarakstā bija arī LSDSP biedrs Atis Lejiņš.[23] Apvienība par Ministru prezidenta kandidātu izvirzīja esošo valdības vadītāju Valdi Dombrovski (JL).[24]

Vēlēšanās apvienība ieguva 31,22% vēlētāju atbalstu un 33 deputātu mandātus. Par "Vienotības" frakcijas vadītāju 10. Saeimā kļuva Dzintars Zaķis (JL). Apvienība izveidoja koalīciju ar Zaļo un Zemnieku savienību, to veidotās valdības vadītājs atkal bija V. Dombrovskis. Savukārt Solvita Āboltiņa (JL) kļuva par Saeimas priekšsēdētāju.

Pārtapšana partijā un 11. Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu

2011. gada 6. augustā Valkā notika partijas dibināšanas kongress.[25] Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās "Vienotības" saraksta līderis un Ministru prezidenta kandidāts atkal bija V. Dombrovskis. Vēlēšanās rezultāts bija sliktāks kā iepriekšējās vēlēšanās un 11. Saeimā partiju pārstāvēja 20 deputāti, kas pēc vēlēšanu rezultātiem bija trešā lielākā frakcija, tomēr pēc vairāku deputātu izstāšanās no Zatlera Reformu partijas Saeimā "Vienotībai" bija otrā lielākā frakcija. Lai arī vēlēšanās "Vienotība" ieguva vien trešo rezultātu, bieži tieši šo partiju uzskata par uzvarētāju, jo pēc 11. Saeimas vēlēšanām "Vienotības" pārstāvji V. Dombrovskis saglabāja Ministru prezidenta amatu, bet S. Āboltiņa Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Kopš 2011. gada marta apvienības (vēlāk partijas) vadītāja bija S. Āboltiņa (līdz 2016. gadam), kas rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no Ģ. V. Kristovska. Viņš kļuva par partijas līdzpriekšsēdētāju, otrs līdzpriekšsēdētājs bija Aigars Štokenbergs (SCP). 2011. gada 26. novembra partijas kongresā Tukumā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta S. Āboltiņa, valdes priekšsēdētāja vietnieki — Ģ. V. Kristovskis un Artis Pabriks, bet partijas domes priekšsēdētāja — Sandra Kalniete. Jau pirms kongresa par partijas ģenerālsekretāru kļuva Artis Kampars.

2012. gada 1. decembra kongresā ievēlēja šādu partijas vadību: valdes priekšsēdētāja S. Āboltiņa, domes priekšsēdētāja S. Kalniete un domes priekšsēdētājas vietniece Linda Medene,[26] partijas valdē Eiropas Parlamenta deputāti Valdis Dombrovskis un Artis Pabriks, Saeimas deputāti Jānis Reirs, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Edvards Smiltēns, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kā arī Olafs Pulks, Inga Priede, Karina Korna, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis.[27]

12. Saeimas vēlēšanas un darbības laiks

labot šo sadaļu

2013. gada 27. decembrī "Vienotība" ar Reformu partiju vienojās kopīgi startēt 12. Saeimas vēlēšanās.[28] 2014. gada pirmajā pusē virkne Reformu partijas redzamāko politiķu iestājās "Vienotībā". Saeimas vēlēšanās partijai izdevās iegūt 23 mandātus, kas bija par 3 vietām vairāk kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.

2016. gada jūnijā partijas ārkārtas kongresā priekšsēdētāja amatā S. Āboltiņas vietā tika ievēlēts Andris Piebalgs.

2016. gada 12. oktobrī stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums par 4000 eiro sodu, kuru KNAB 2015. gada 13. maijā piemēroja partijai saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem. Sods bija lielākais 12. Saeimas vēlēšanās. Problēmas izraisīja kandidāti, kuri veidoja savas personīgās priekšvēlēšanu kampaņas.[29] KNAB arī pieņēma lēmumu pārtraukt valsts finansējumu, kas tiek piešķirts partijām, par kurām iepriekšējās vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju ("Vienotībai" ik gadu pienācās 141 669 eiro).[30]

2017. gada 17. jūlijā, pēc nesaskaņām ar S. Āboltiņu no partijas izstājās deputāti Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs,[31] bet jau 2018. gada rudenī notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās I. Dālderis, A. Judins un A. Loskutovs tomēr startēja no "Vienotības" saraksta.

Pēc tam, kad 2017. gada jūlijā A. Piebalgs paziņoja, ka nekandidēs uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, partijā izvirzījās vairāki pretendenti uz vadītāja vietu. Iekšējo nesaskaņu dēļ no "Vienotības" izstājās viens no pretendentiem Edvards Smiltēns, savukārt par priekšsēdētāju tika ievēlēts Arvils Ašeradens. S. Āboltiņa no partijas tika izslēgta 2017. gada 6. novembrī.[32]

13. Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām partija "Vienotība" iesaistījās apvienībā "Jaunā Vienotība" kopā ar piecām citām politiskajām partijām: "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei", "Jēkabpils reģionālo partiju" un "Latgales partiju".[33] Neraugoties uz samērā nelielo mandātu skaitu 13. Saeimā, apvienība ieguva tiesības veidot valdību un visu Saeimas sasaukumu pie varas atradās Artura Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets.

14. Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu

Apvienība "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā. 2022. gada 14. decembrī, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, tādā veidā arī apstiprinot Kariņa 2. Ministru kabinetu. Pēc tam, kad Krišjānis Kariņš atkāpās no valdības vadītāja amata, 2023. gada 15. septembrī Saeima izteica uzticību jaunai "Vienotības" politiķes Evikas Siliņas vadītai valdībai.

Vēlēšanas

labot šo sadaļu

Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 31,22
33 / 100
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 18,83
20 / 100
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 21,87
23 / 100
 Sarakstā arī Reformu partija
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 6,70
8 / 100
 Sarakstā "Jaunā Vienotība"
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 18,97
26 / 100
 Sarakstā "Jaunā Vienotība"

Eiroparlamenta vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 46,19
4 / 8
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 26,24
2 / 8
 Sarakstā "Jaunā Vienotība"

Pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu

2021. gada pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu
Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Tukuma un Jēkabpils novadā. Citos novados partija startēja apvienības "Jaunā Vienotība" sastāvā.

Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis Procenti
  Tukuma novads 1121 9,39%
2 / 19
  Jēkabpils novads 788 6,99%
1 / 19
 Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību
labot šo sadaļu
 
Partijas logotips 10. un 11. Saeimas vēlēšanu laikā
Partijas logotips 10. un 11. Saeimas vēlēšanu laikā 
 
Partijas logotips 12. Saeimas vēlēšanu laikā
Partijas logotips 12. Saeimas vēlēšanu laikā 

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-02-27.
  2. ↑ 2,0 2,1 Parties and Elections in Europe
  3. ↑ Biedrību un nodibinājumu likuma 74. panta trešā daļa
  4. ↑ Uzņēmumu reģistra dati — partija VIENOTĪBA, vienotais reģistrācijas numurs 40008185924 — Reorganizācija — izveidota saplūstot Jaunais laiks Pilsoniskā savienība SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI 2011. gada 11. novembrī
  5. ↑ «JL paraksta sadarbības vienošanos ar PS un SCP». Delfi. 2009.01.29. Skatīts: 2010.07.19.
  6. ↑ «Ēlerte iesaistījusies labējo partiju konsolidācijā». Delfi. 2009.08.05. Skatīts: 2010.07.19.
  7. ↑ «JL, PS un SCP vienojušās par konsolidāciju uz nākamajām Saeimas vēlēšanām». Delfi. 2009.08.19. Skatīts: 2010.07.19.
  8. ↑ «JL, PS un SCP Saeimas vēlēšanās startēs ar vienu sarakstu». Delfi. 2009.08.24. Skatīts: 2010.07.19.
  9. ↑ «Partiju apvienību 'Vienotība' dibinās martā». Delfi. 2009.11.19. Skatīts: 2010.07.19.
  10. ↑ «'Visu Latvijai!' grib iesaistīties 'Vienotībā'». Delfi. 2009.12.24. Skatīts: 2010.07.19.
  11. ↑ «LSDSP vēl meklē partneri nākamajām Saeimas vēlēšanām». Delfi. 2009.12.05. Skatīts: 2010.07.19.
  12. ↑ «'Vienotība' sadarbosies ar KDS». Delfi. 2009.12.10. Skatīts: 2010.07.19.
  13. ↑ «PS piekrīt 'Vienotības' veidošanai». Delfi. 2010.02.06. Skatīts: 2010.07.19.
  14. ↑ «Ēlerte startēs 10. Saeimas vēlēšanās». Delfi. 2010.02.06. Skatīts: 2010.07.19.
  15. ↑ «JL pievienojas 'Vienotībai'». Delfi. 2010.02.13. Skatīts: 2010.07.19.
  16. ↑ «SCP atbalsta dalību 'Vienotībā'». Delfi. 2010.02.27. Skatīts: 2010.07.19.
  17. ↑ «Nodibina partiju apvienību 'Vienotība'; Dombrovskis varētu būt premjera kandidāts». Delfi. 2010.03.06. Skatīts: 2010.07.19.
  18. ↑ «Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski». Delfi. 2010.03.16. Skatīts: 2010.07.19.
  19. ↑ «Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30)». Delfi. 2010.03.21. Skatīts: 2010.07.19.
  20. ↑ «TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai'». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.07.19.
  21. ↑ «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2010.07.19.
  22. ↑ «Ēlerte startam vēlēšanās piedāvā 'Meierovica biedrības' atbalstītājus». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2010.07.19.
  23. ↑ «LĀI goda direktors Lejiņš startēs 'Vienotības' sarakstā no SCP». Delfi. 2010.06.01. Skatīts: 2010.07.19.
  24. ↑ «'Vienotība' publisko sarakstus un nominē Dombrovski premjera amatam». Delfi. 2010.07.15. Skatīts: 2010.07.19.
  25. ↑ «Nodibināta partija 'Vienotība'». Delfi. 2011.08.06. Skatīts: 2011.08.06.
  26. ↑ «Āboltiņa turpinās vadīt 'Vienotību'». TvNET. 2012.12.01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. decembrī. Skatīts: 2012.12.10..
  27. ↑ http://www.vienotiba.lv/par-mums/vienotibas-valde/ Arhivēts 2014. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. VIENOTĪBAS valde
  28. ↑ 'Vienotība' un RP vienojas par kopīgu startu 12.Saeimas vēlēšanās LETA, 2013-12-27
  29. ↑ http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotibai-jamaksa-4000-eiro-sods-par-velesanu-terinu-parkapumiem-valsts-finansejumu-nezaudes.a205132/
  30. ↑ http://www.db.lv/citas-zinas/vienotibai-atnemts-valsts-finansejums-456505
  31. ↑ «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no "Vienotības"». irlv.lv. 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 23. jūlijā.[novecojusi saite]
  32. ↑ «Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā; Āboltiņa izslēgta no «Vienotības»» (latviešu). Skatīts: 2018-09-01.
  33. ↑ 'Jaunā Vienotība' iesniedz deputātu kandidātu sarakstu; Kariņš un Straujuma nestartē Delfi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vienotība&oldid=4086981"