Viļakas apriņķis
Viļakas apriņķis bija administratīvai teritoriāla vienība Latvijas PSR sastāvā. Izveidots 1945. gada 11.oktobrī, pārdēvējot Abrenes apriņķa atlikušo daļu.[1] Apriņķī bija Balvu un Viļakas pilsētas (Viļakai pilsētas tiesības piešķirtas 1945. gada 8. oktobrī) un 14 pagasti. Likvidēts 1949. gada 31. decembrī, tā teritorija iekļauta Abrenes, Balvu un Alūksnes rajonos.
| Viļakas apriņķis (1945—1949) | ||
|---|---|---|
 Viļakas apriņķis 1947. gadā | ||
| Centrs: | Viļaka | |
| Izveidots: | 1945. gadā | |
| Likvidēts: | 1949. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| poļu: | trakt marienhauski (1629-1772) | |
.jpg)
Mūsdienās Viļakas apriņķa teritorijā atrodas Balvu novads un Alūksnes novada Liepnas pagasts.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc 1629. gada Altmarkas pamiera noslēgšanas ar Zviedriju Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Viļakas traktu (poļu: trakt marienhauski). Par Viļakas stārasta rezidenci kļuva Marienhauzenas pils, tomēr viņš tajā pastāvīgi neuzturējās. Pils kalpoja galvenokārt kā garnizona apmetne. 1683. gadā pieminēta Viļakas katoļu baznīca.
Lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta un pamesta. Baznīca pēc nopostīšanas atjaunota 1716. gadā.
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas Viļakas stārastija 1772. gadā tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā. Inflantijas vaivadija tika pārdēvēta par Daugavas provinci un iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā. 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās ziemeļaustrumu daļā izveidots Ludzas apriņķis (Люцинский уезд), kurā bija apvienoti Ludzas trakts ar Viļakas traktu. Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Ludzas apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[2] Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Ludzas apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai. Saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa ziemeļu daļa un Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa rietumu daļa ar Pitalovas dzelzceļa staciju nonāca Latvijas Republikas sastāvā. 1925. gadā bijušo Viļakas trakta daļu atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī, ko 1938. gadā pārdēvēja par Abrenes apriņķi.
1944. gada 23. augustā Abreni kopā ar Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastu pievienoja Krievijas PFSR jaunizveidotajam Pleskavas apgabalam.
Atlikušajā Abrenes apriņķa rietumu daļā 1945. gada 11. oktobrī izveidoja Viļakas apriņķi.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļu1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā uz laiku kļuva par apriņķa centru.
|
Pilsētas |
Pagasti |
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas apriņķiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |