Teniss
Teniss (angļu: tennis, no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.[1]
| ||
| Pamatinformācija | ||
| Augstākais pārvaldes orgāns | Starptautiskā Tenisa federācija (ITF) | |
| Pirmsākumi | 19. gadsimts (Birmingema, Anglija) | |
| Īpašības | ||
| Kontakts starp sportistiem |
nē | |
| Komandas | vienspēles vai dubultspēles | |
| Veids | rakešu sports | |
| Olimpiskās spēles | 1896—1924, 1988—pašlaik | |
Teniss radies 19. gadsimta beigās Eiropā, un sākotnēji tas izplatījās angļvalodīgajās valstīs, it īpaši sabiedrības augstākajos slāņos. Teniss šobrīd atkal ir olimpiskais sporta veids, ko spēlē visu vecumu cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem daudzās pasaules valstīs. Izņemot taibreika ieviešanu 1970. gados, tenisa noteikumi ir saglabājušies nemainīgi kopš 19. gadsimta 90. gadiem. Papildus miljoniem aktīvo spēlētāju[nepieciešama atsauce] tenisam līdzi seko vēl miljoniem cilvēku, it īpaši četriem Grand Slam turnīriem.
Turnīri
labot šo sadaļuPar prestižākajiem tenisa turnīriem tiek uzskatīti četri Grand Slam turnīri: Austrālijas atklātais čempionāts, Francijas atklātais čempionāts, Vimbldonas čempionāts un ASV atklātais čempionāts tenisā.
| Laiks | Turnīrs | Vieta | Laukuma segums | Balvu fonds | Pirmo reizi |
|---|---|---|---|---|---|
| Janvāris | Austrālijas atklātais čempionāts | Melburna | Cietais (Plexicushion) | A$26 000 000 | 1905. gadā |
| Maijs—jūnijs | Francijas atklātais čempionāts | Parīze | Māls | €18 718 000 | 1925. gadā* |
| Jūnijs—jūlijs | Vimbldonas čempionāts | Londona | Zālājs | £14 600 000 | 1877. gadā |
| Augusts—septembris | ASV atklātais čempionāts tenisā | Ņujorka | Cietais (DecoTurf) | US$21 016 000 | 1881. gadā |
* turnīrs sākās jau 1891. gadā, bet tas nebija starptautisks
Tenisa korts
labot šo sadaļuTeniss tiek spēlēts uz gludas, taisnstūra formas virsmas. Korts ir 23,77 m garš un 8,2 m plats vienspēlēs un 11 m plats dubultspēlēs. Korta vidū paralēli serves līnijai novilkts tīkls, kurš sadala laukumu divās vienādās daļās. Tā augstums stiprinājuma vietās ir 1,07 m un 0,91 m vidū. Serves līnija atrodas 6,4 m no tīkla. Apkārt spēles laukumam nepieciešama brīva vieta 18 metru platumā un 37 metru garumā, lai spēlētāji spētu atsist atlēkušās bumbiņas.
Ir dažāda veida korta segumi, populārākie no tiem ir māla segums, zālājs, cietais segums un paklājs.
Teniss Olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļuTenisa turnīrs olimpiskajās spēlēs notiek kopš pirmajām mūsdienu olimpiskajām spēlēm, kas 1896. gadā notika Atēnās, taču tika izņemts no programmas pēc 1924. gada olimpiskajām spēlēm. Pēc vairākiem gadu desmitiem 1988. gadā teniss atgriezās olimpisko spēļu programmā.
1896., 1900., 1904., 1988. un 1992. gada spēlēs bronzas medaļu saņēma abi pusfināla zaudētāji. Taču visos pārējos gados, kad ir noticis turnīrs, ir bijusi spēle par bronzas medaļām.
No 2004. gada spēlēm līdz 2012. gada olimpiskajām spēlēm nopelnītie ranga punkti tika ieskaitīti ATP vai WTA pasaules rangā.
Ievērojamākie spēlētāji
labot šo sadaļuUzskaitījumā ir iekļauti tenisisti, kas vismaz piecas reizes ir uzvarējuši kādā no Grand Slam turnīriem vienspēlēs. Uzvarēto turnīru skaits ir norādīts iekavās, un tas pēdējo reizi ir atjaunots pēc 2012. gada Vimbldonas čempionāta.
_2_new.jpg)
|
Vīrieši
|
Sievietes
|
.svg){kind=small}
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 784. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teniss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar tenisu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |