Sjiaņa
Čendu (ķīniešu: 西安, piņjiņs: Xi'an) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Ķīnas vidienē, Šaaņsji provinces centrs un subprovinciāla administratīva teritorija. Izvietojusies Vei upes krastā. Liels tūrisma cenrs.
| Sjiaņa 西安 | |
|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | |
 | |
  Sjiaņa | |
| Koordinātas: 34°15′54″N 108°57′14″E / 34.26500°N 108.95389°EKoordinātas: 34°15′54″N 108°57′14″E / 34.26500°N 108.95389°E | |
| Valsts |
 Ķīna |
| Province | Šaaņsji |
| Platība | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 9 983 km2 |
| • urbānā teritorija | 1 088 km2 |
| Augstums | 405 m |
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 12 952 907 |
| • blīvums | 1 202,1/km² |
| • urbānā teritorija | 7 135 000 |
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
| Mājaslapa |
www |
 Sjiaņa Vikikrātuvē | |
Sjiaņa ir viena no ķīniešu civilizācijas šūpuļiem, viena no senajām Ķīnas galvaspilsētām un Ķīnas valdnieku trīspadsmit dinastiju galvaspilsēta. Senatnē tās nosaukums bija Čanaņa (Chang'an — ‘mūžīgais miers’) un tā bija senā Zīda ceļa gala punkts.
Vēsture
labot šo sadaļuNo 11. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Sjiaņā atradās agrīnās Džou dinastijas galvaspilsēta Hao. Cjiņu dinastijas laikā (221.—206. p.m.ē.) šeit atradās dinastijas galvaspilsēta Sjaņjana (Xianyang).
202. gadā p.m.ē. imperators Gaozu, Haņu dinastijas aizsācējs, netālu no Cjiņu dinastijas galvaspilsētas drupām uzcēla savu pili. Tradicionāli tas tiek traktēts kā Siaņas (Čanaņas) dibināšanas gads.
190. gadā p.m.ē. Duns Džuo (Dong Zhuo) no Luojanas (Luoyang) pārcēla savu galvaspilsētu uz Čanaņu.
No 582. gada Sui dinastijas valdnieki šeit uzcēla jaunu galvaspilsētu Dasjinu (Daxing — ‘lielais saviļņojums’) un tā bija sava laika lielākā pilsēta pasaulē. Tanu dinastijas laikā to pārsauca par Čanaņu.
7. gadsimtā budistu mūks Sjuaņdzans šeit nodibināja lielu tulkošanas centru no sanskrita.
904. gadā pēc Tanu dinastijas krišanas iedzīvotājus pārvietoja uz jauno galavaspilsētu Luojanu un Siaņas nozīme krasi samazinājās. Turpmāk tā bija provinces centrs.
1936. gadā pilsētā notika Sjiaņas incidents, kas noveda pie kopējas Ķīnas Komunistiskās partijas un Gomindāna frontes izveidošanās cīņai pret Japānu.
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļu- Terakotas armija, imperatora Cjiņa Šihuana mauzolejs
- Minu dinastijas laika aizsardzības mūri
- Sjiaņas lielā mošeja, viena no senākajām Ķīnas mošejām
- Lielā Savvaļas Zoss pagoda un Mazā Savvaļas Zoss pagoda, vairāk kā 1000 gadu senas
- Stēlu mežs, vairāk kā 3000 senu stēlu kolekcija
- ↑ http://tjj.shaanxi.gov.cn/tjsj/ndsj/tjgb/qs_444/202105/t20210528_2177393.html; Ķīnas Tautas Republikas Septītā nacionālā tautskaite.