Saldūdens
Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%. Saldūdens sastopams upēs, ezeros, ledājos, pazemes ūdeņos. Galvenais saldūdens avots ir atmosfērā esošo ūdens tvaiku nokrišņi — lietus, sniegs.
Pieeja tīram saldūdenim ir kritisks nosacījums daudzām dzīvo organismu sugām, tai skaitā cilvēkam. Tikai 3% uz Zemes esošā ūdens ir saldūdens un aptuveni 2/3 šī saldūdens atrodas ledājos un mūžīgā sasaluma zonā. Lielākā daļa no atlikušā 1% ir pazemes ūdeņi un tikai 0,3% ir atkusis virszemes saldūdens. Ezeros atrodas septiņas astotdaļas visa virszemes saldūdens, bet lielākā daļa no atlikušā saldūdens ir purvos un ļoti neliela daļa — upēs. Atmosfērā atrodas aptuveni 0,04% saldūdens.
Saldūdens baseinos izveidojusies īpaša dzīvnieku un augu valsts, kas citos apstākļos nespēj izdzīvot. Tikai neliela daļa ūdenī dzīvojošo organismu spēj dzīvot gan sālsūdenī, gan saldūdenī.
| Saldūdens | Sājūdens | Sāļūdens | Sālījums |
|---|---|---|---|
| <0,5 | 0,5—30 | 30—50 | >50 |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saldūdens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Freshwater life.org — saldūdens bioloģijas informācijas resurss Arhivēts 2009. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē.