Saharoze
Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem. Sastāv no D-glikozes un D-fruktozes cikliskajiem atlikumiem. Saharozes pilnais ķīmiskais nosaukums ir β-D-fruktofuranozil-(2→1)-α-D-glikopiranozīds. Ķīmiski tīra saharoze ir bezkrāsaini monoklīni kristāli ar saldu garšu; šķīst ūdenī. Ķīmiskā vai fermentatīvā hidrolīzē šķeļas līdz glikozei un fruktozei. Sintezējas fotosintēzes procesā augu lapās, uzkrājas stublājos, saknēs, augļos. Daudz saharozes ir cukurbietēs (≈18%), cukurniedru sulā (≈20%). Mikrobioloģiski no saharozes iegūst etilspirtu u.c. vielas. Saharozi plaši izmanto uzturā (pārtikas cukurs), pārtikas, plastmasu, celulozes rūpniecībā.
| Saharoze | |
|---|---|
 Saharozes trīsdimensiju struktūrformula  Saharozes molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | biešu cukurs, niedru cukurs |
| Ķīmiskā formula | C12H22O11 |
| Molmasa | 342,29648 g/mol |
| Blīvums | 1587 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 186 °C (sāk sadalīties) |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | 203,9 g uz 100 ml (20 °C) |
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuSaharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saharoze |
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |