Šis raksts ir par putnu ģinti. Par citām jēdziena Rubeņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.[1] Tās izplatītas Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.[1]

Rubeņi
Lyrurus (Swainson, 1832)
Rubenis (Lyrurus tetrix)
Rubenis (Lyrurus tetrix)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaRubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
ĢintsRubeņi (Lyrurus)
Rubeņi Vikikrātuvē
 
Ķermeņa apspalvojums abām rubeņu sugām metāliski melns, attēlā rubenis (Lyrurus tetrix)

Latvijā dzīvo viena rubeņu ģints suga — rubenis (Lyrurus tetrix).[2] Tas sastopams visā Latvijas teritorijā, piemērotos biotopos samēra parasts ligzdotājs un nometnieks. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā skaits samazinājies.[2]

Kopīgās iezīmes

labot šo sadaļu

Rubeņi ir liela auguma putni. Tiem piemīt izteikts dzimumdimorfisms: tēviņi ir lielāki un košāki nekā mātītes. No abām sugām lielākais ir rubenis, kura tēviņa ķermeņa garums var sasniegt 60 cm, svars 2100 g.[3] Kaukāza rubeņa (Lyrurus mlokosiewiczi) tēviņš var sasniegt 53 cm garumu, 1005 g svaru.[4]

Kā jau ģints nosaukums norāda, abām sugām aste sakļautā veidā atgādina liru. Kad to paceļ augšā un izpleš vēdeklī, kļūst redzamas astes baltās spalvas. Ķermeņa apspalvojums metāliski melns, sejā izceļas koši sarkanās uzacis, uz spārniem baltas pazīmes, spārnu apakšas melnbaltas. Mātītes apspalvojums pelēkbrūni raibumots, tādējādi tās dabā ir ļoti grūti pamanāmas.[5]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu