Rietumberlīnes blokāde

Rietumberlīnes blokāde bija viens no svarīgākajiem notikumiem Aukstā kara sākumā, un tā bija pirmā lielā krīze starp Rietumiem un Padomju Savienību.

Berlīnes gaisa koridoru shēma

Vēsture

Sarkanā krāsā iezīmēta Vācijas teritorija (attēlā) bija PSRS kontrolētā Austrumvācija. Vācijas teritorija uz austrumiem no Oderas-Neisas līnijas (gaiši bēša) tika atdota Polijai, bet daļa Vācijas austrumu daļas Austrumprūsijas un Kēnigsberga, tika anektēta PSRS kā Kaļiņingradas apgabals

Pēc Otrā pasaules kara beigām Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, kuras kontrolēja ASV, Lielbritānija, Francija un Padomju Savienība. Arī galvaspilsētu Berlīni sadalīja četros sektoros, lai gan tā atradās padomju zonā.

Rietumu sabiedrotie 1948. gadā okupācijas zonās ieviesa jaunu valūtu — Vācijas marku, kas sadusmoja Padomju Savienību, kas centās pilnībā kontrolēt Berlīni un visu Vāciju, savukārt Rietumu sabiedrotie atbalstīja Vācijas kā vienotas un demokrātiskas valsts atjaunošanu.

1948. gada pavasarī Padomju Savienība sāka noteikt ierobežojumus satiksmei starp Rietumberlīni un Rietumvāciju, kas izraisīja aizkavēšanos un kravu pārbaudes. Tika bloķēti arī pasažieru vilcieni, kravas automašīnas un upju transports. 1948. gada 24. jūnijā Padomju Savienība oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz Rietumberlīni. Tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde no padomju zonas uz Rietumberlīni, kas radīja papildu grūtības pilsētas iedzīvotājiem. Padomju Savienība arī slēdza visus ūdensceļus, tostarp galvenos kanālus un upes. Tostarp bloķēja kuģošanu pa Elbas upi un kanāliem.

Rietumberlīnes iedzīvotāji skatās, kā lidmašīna Douglas C-54 Skymaster nolaižas Tempelhofas lidostā (1948)

Reaģējot uz blokādi, Rietumu sabiedrotie organizēja gaisa transportu (operācija Vittles), kas bija tā laika lielākā humānās palīdzības operācija. Izveidoja trīs gaisa koridorus, pa kuriem sabiedroto lidmašīnas varēja droši lidot uz Rietumberlīni. Operācijā bija iesaistīti tūkstošiem lidmašīnu, tostarp amerikāņu, britu un franču gaisa spēki. Piegādes ietvēra pārtiku, degvielu, medikamentus un citas pirmās nepieciešamības preces. Rietumberlīnē izbūvēja jaunus skrejceļus, lai palielinātu lidostu kapacitāti. Operācijas kulminācijas brīdī Rietumberlīnē lidmašīnas nolaidās ik pēc dažām minūtēm. Kopumā blokādes laikā pilsētā nogādāja aptuveni 2,3 miljonus tonnu krājumu, tādējādi novēršot humāno katastrofu pilsētā.

Blokāde nesasniedza savus mērķus. Padomju Savienība bija spiesta to atcelt 1949. gada 12. maijā, tā nostiprināja Rietumu sabiedrotos, kas noveda pie NATO izveides 1949. gadā. Drīz pēc blokādes beigām Rietumvācija un Austrumvācija kļuva par atsevišķām valstīm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumberlīnes blokāde.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)