Polderis[1] (no nīderlandiešu: polder) ir ar aizsargdambjiem norobežota nosusināta platība palienēs, piejūras zemienēs, jūrai atkarotās teritorijās. Veido hidroloģisku sistēmu, kura režīmu regulē mākslīgi. T.s. ziemas jeb nepārplūstošie polderi palos neapplūst, pretēji t.s. vasaras jeb pārplūstošajiem polderiem. Latvijā 1984. gadā bija polderi apm. 40 000 ha platībā. Par polderi sauc arī ar dambjiem vai meliorācijas grāvjiem norobežotu māršu vai mitrāju. Milzīgas polderu platības ir Nīderlandē.
