Pjērs Kirī (franču: Pierre Curie; dzimis 1859. gada 15. maijā, miris 1906. gada 19. aprīlī) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts. 1903. gadā kopā ar savu sievu Mariju Sklodovsku-Kirī un Antuānu Bekerelu saņēma Nobela prēmiju fizikā par radioaktivitātes pētīšanu.[1]

Pjērs Kirī
Pierre Curie
Pjērs Kirī
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 15. maijā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1906. gada 19. aprīlī (46 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Tautība Francūzis
Dzīvesbiedre Marija Sklodovska-Kirī
Bērni Irēna Žolio-Kirī (1897–1956)
Ēva Kirī (1904–2007)
Paraksts
Zinātniskā darbība
Darba vietas Parīzes universitāte (Sorbona)
Alma mater Parīzes universitāte (Sorbona)
Sasniegumi, atklājumi Radioaktivitātes pētīšana
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1903)

Pirmo atklājumu viņš veica kopā ar savu brāli Žaku 1880. gadā. Viņi atklāja pjezoelektrisko efektu. Viņš izpētīja temperatūras ietekmi uz paramagnētiķu magnētisko uzņēmību, tagad šī sakarība ir pazīstama kā Kirī likums. Vēl viņš atklāja, ka feromagnētiķi zaudē savas feromagnētiskās īpašības, kad tie pārsniedz noteiktu temperatūru, ko mūsdienās pazīst kā Kirī punktu. Radioaktivitāti viņš pētīja kopā ar savu sievu M. Sklodovsku-Kirī. Viņi abi pirmie ieviesa jēdzienu "radioaktivitāte" un pirmie, kas dziļāk to izpētīja.

1906. gada 19. aprīlī Pjērs Kirī gāja bojā nelaimes gadījumā Parīzē. Šķērsojot ielu spēcīga lietus laikā, viņš pakrita un nokļuva zem zirgu pajūga.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Hendriks Lorencs
Pīters Zēmanis
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Anrī Bekerelu un Mariju Sklodovsku-Kirī

1903
Pēctecis:
Džons Strats