Pijs VII
Pāvests Pijs VII (latīņu: Pius VII, dzimis 1742. gada 14. augustā, miris 1823. gada 20. augustā), īstajā vārdā Barnaba Nikolo Marija Luidži Kjaramonti (Barnaba Niccolò Maria Luigi Chiaramonti), bija Romas Katoļu baznīcas priesteris un Romas pāvests no 1800. gada 14. marta līdz savai nāvei.
Pijs VII Pius VII | |
---|---|
252. Romas pāvests | |
Amatā 1800. gada 14. marts — 1823. gada 20. augusts | |
Priekštecis | Pijs VI |
Pēctecis | Leons XII |
| |
Dzimšanas dati |
1742. gada 14. augustā Čezēna, Pāvesta valstis |
Miršanas dati |
1823. gada 20. augustā (81 gada vecumā) Roma, Pāvesta valstis |
1756. gadā, 16 gadu vecumā, Kjaramonti pievienojās Benediktiešu ordenim. 1765. gadā kļuva par priesteri. 1782. gadā pāvests Pijs VI viņu iecēla Tivoli bīskapa amatā, bet vēlāk kļuva par Imolas bīskapu. 1785. gadā pāvests Pijs VI Kjaramonti iecēla jau kardināla amatā. 1800. gada 14. martā viņš kļuva par Romas pāvestu un pieņēma vārdu Pijs VII. 1804. gadā viņš Parīzē kronēja Napoleonu Bonapartu par Francijas imperatoru.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pijs VII.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |