«Vārna» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Vārna (nozīmju atdalīšana).

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes). Izdala četras pasugas,[1] no kurām viena — Mezopotāmijas vārna (C. c. capellanus), iespējams, ir nevis pasuga, bet atsevišķa suga.[2]

Pelēkā vārna
Corvus cornix (Linnaeus, 1758)
Pelēkā vārna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsVārnas (Corvus)
SugaPelēkā vārna (C. cornix)
Izplatība

Pelēkās vārnas izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā.
Pelēkā vārna Vikikrātuvē

Pelēkā vārna ir tipisks Austrumeiropas un Āzijas rietumdaļas putns. To var sastapt Īrijā, Fēru salās, Skandināvijā un visā Austrumeiropā līdz Urāliem, kā arī Sibīrijā līdz Jeņisejai. Izplatības rietumu robeža ietver Dāniju, Austrumvāciju, Poliju un tālāk uz dienvidiem Ungāriju, Balkānus, Itāliju, Grieķiju, Turciju un Tuvos Austrumus. Galējā dienvidu robeža ir Ēģipte, Irāna un Irāka.[3]

Latvijā pelēkā vārna ir parasta ligzdotāja un nometniece, lai gan daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem, savukārt citi ieceļo no ziemeļiem un austrumiem.[3]Tā ir nometnieku suga, kas labprāt apmetas cilvēka tuvumā. Pelēko vārnu Latvijā mēdz uzskatīt par kaitīgu putnu, jo tā izposta citu putnu ligzdas. Līdz 2004. gadam to drīkstēja medīt visu gadu, bet, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, pelēko vārnu nedrīkst medīt no 30. aprīļa līdz 15. maijam. Tas ir putna saudzēšanas laiks, jo šajā laikā tam ir mazuļi. Medniekiem nav liela interese par vārnām, un tās medī tikai, lai regulētu to skaitu.[4]

 
Ilgu laiku valdīja uzskats, ka pelēkā vārna ir melnās vārnas (Corvus corone) pasuga

Pelēkās vārnas morfoloģija un ieradumi ir tik līdzīgi melnajai vārnai (Corvus corone), ka ilgstoši valdīja uzskats, ka tās ir vienas sugas dažādas pasugas. Pelēkās vārnas zinātniskais nosaukums ilgstoši bija Corvus corone cornix vai saīsinātā formā Corvus corone. Šo teoriju atbalstīja arī fakts, ka vietās, kur abu sugu izplatība pārklājas, tās hibridizējas. Tomēr kopš 2002. gada pelēkā vārna ir ieguvusi patstāvīgas sugas statusu, un tās zinātniskais nosaukums mūsdienās ir tāds pats kā 18. gadsimtā to reiz jau nosauca Kārlis LinnejsCorvus cornix. Latīņu vārds Corvus latviski nozīmē krauklis, bet cornix — vārna. Padziļinātie pēdējo gadu novērojumi apliecina, ka hibridizācijas gadījumi nenotiek tik bieži, kā kādreiz tas tika pieņemts, un hibrīdu izdzīvošanas spējas ir daudz zemākas kā pamatsugām. Arī Latvijas rietumos Mērsragā ir novērots jaukts pelēkās vārnas un melnās vārnas pāris un samērā ticams ligzdošanas gadījums.[5]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Pelēkās vārnas melnajām spalvām ir raksturīgs metālisks spīdums

Izņemot galvas, pakakles, spārnu, astes un cisku apspalvojumu, kas ir melns, pārējais apspalvojums ir pelnu pelēks. Melnajām spalvām ir raksturīgs metālisks spīdums. Knābis un kājas ir melnas, acis tumši brūnas. Jaunie putni ir tumšāki kā vecākie, to apspalvojumam arī trūkst spīduma. To acis ir pelēkas vai zilas. Rudenī pelēkā vārna maina apspalvojumu. Aste ir taisna ar noapaļotu formu. Rīkles apspalvojums īss un kompakts.[6]

Tēviņi ir lielāki nekā mātītes, bet to apspalvojums ir vienāds. Ķermenis vārnai ir drukns un spēcīgs, tā garums 48—54 cm, spārnu plētums 84—100 cm, bet svars apmēram 396—602 g.[7][8][9] Vizuāli pelēko vārnu nevar sajaukt ne arvienu citu vārnu ģints sugu, bet tās ķērkšana nav atšķirama no melnās vārnas ķērkšanas.[10]

Pelēkā vārna lido lēni un smagnēji, parasti tās lidojums ir taisns. Visbiežāk pelēkās vārnas ziemo ligzdošanas areālā, taču tās mēdz arī migrēt, sasniedzot Francijas rietumus. Izplatības areāla ziemeļu daļas putni ir pilnībā migrējoši.[3]

Pelēkā vārna ir diezgan veikla kāpelētāja pa koku zariem. Lai arī putns ir liels, smagnējs un masīvs, tas spēj karāties zaros ar galvu uz leju. Vārnas šādi ne tikai izlasa sēklas no kukurūzas vālītēm, bet arī spēlējas viena ar otru.[11] Šādā veidā karājoties lampā ar galvu uz leju virs zivju dīķa, kāda vārna iedrupināja ūdenī maizes gabaliņu, pēc tam slapjās drupačas izēda. Pēc brīža vārna atgriezās ar nākamo maizes gabaliņu, un atkal sadrupināja to ūdenī. Otrajā reizē tai izdevās noķert zivi, kas ieradās uzēst maizi.[12] Šis ir viens no daudzajiem piemēriem, kas liecina par vārnu augsto intelektu.

Pelēkā vārna ir sabiedrisks putns, tas ir draudzīgāks par melno vārnu un kraukli. Parasti tās uzturas baros, kuros ir vairāk par pieciem putniem.[6]

Pelēkā vārna ir visēdāja. Barojas dažāda veida klajās lauku ainavās, pilsētās, arī atkritumu izgāztuvēs, jūru krastos.[13] Tā ēd visu, ko var atrast: bezmugurkaulniekus, mazus dzīvniekus un putnus, barojas ar maitu, graudiem, augļiem un citu putnu olām. Piekrastes vārnas barojas ar krabjiem, zivīm un gliemjiem. Reizēm vārnas uzbrūk maziem jēriem.[6]

 
Pelēkās vārnas ligzda

Pelēkā vārna ligzdo gan skuju, gan lapu kokos, pat atsevišķos kokos lauku vidū vai uz klinšu, ēku dzegām. Ļoti reti ligzda tiek iekārtota tuvu zemei. Tai patīk ligzdai vietu piemeklēt nelielā mežā, parkā vai dārzā. Aukstākajos reģionos pelēkā vārna ligzdo no maija vidus līdz jūnija vidum,[14] Latvijā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Ligzda ir masīva, vīta no paresniem koku zariem, reizēm ligzdā tiek ievīti dzīvnieku kauli un stieples.[15]

Dējumā ir 1—6 olas. Lai arī pelēkajām vārnām gadā ir tikai viens perējums, pēc ligzdas izpostīšanas tās perē atkārtoti.[13] Olas ir gaiši zilas ar brūniem raibumiņiem, to izmērs 4,3 x 3,0 cm, svars 19,8 g.[7] Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 17—19 dienas, šajā laikā tēviņš baro mātīti. Putnēniem izaug apspalvojums pēc 32—36 dienām.

Nav zināms pelēkās vārnas vidējais mūža garums. Tiek pieņemts, ka tas ir līdzīgs melnajai vārnai, kas vidēji dzīvo 4 gadus, bet ir datēta arī 16 gadus veca pelēkā vārna.[7] Pelēko vārnu perējumam lielākais apdraudējums ir ligzdošanas parazīts lielā cekuldzeguze (Clamator glandarius), kas priekšroku gan dod žagatu ligzdām. Tomēr Izraēlā un Ēģiptē, kur žagatas nedzīvo, pelēko vārnu ligzdas ir nākamās iecienītākās.[6]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Pelēkajai vārnai ir 4 pasugas:[1]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
  2. 2,0 2,1 Madge, Steve & Burn, Hilary (1994): Crows and jays: a guide to the crows, jays and magpies of the world. A&C Black, London. ISBN 0-7136-3999-7
  3. 3,0 3,1 3,2 «Pelēkā vārna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 8. oktobrī.
  4. Pirmo reizi noteikta pelēko vārnu un žagatu medību sezona
  5. «Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 8. oktobrī.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 «Hooded Crow». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. novembrī. Skatīts: 2009. gada 20. septembrī.
  7. 7,0 7,1 7,2 Hooded Crow Corvus cornix
  8. Alive: Hooded Crow (Corvus cornix)
  9. «ARKive: Hooded crow (Corvus cornix)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. janvārī. Skatīts: 2018. gada 3. februārī.
  10. Mullarney, Killian; Svensson, Lars, Zetterstrom, Dan; Grant, Peter. (2001). Birds of Europe. Princeton University Press. 336 ISBN 0-691-05054-6
  11. Hanging Behavior of the Hooded Crow (Corvus cornix)
  12. Bait-Fishing in Crows
  13. 13,0 13,1 Vārna (Corvus corone)
  14. 14,0 14,1 Goodwin D. (1983). Crows of the World. Queensland University Press, St Lucia, Qld. ISBN 0-7022-1015-3.
  15. Cocker, Mark; Mabey, Richard (2005). Birds Britannica. London: Chatto & Windus. pp. 418–425. ISBN 0-7011-6907-9

Ārējās saites

labot šo sadaļu