Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums

Wikimedia projekta saraksts

Šajā uzskaitījumā apkopotas visas pilsētas, kurās notikušas modernās olimpiskās spēles. Kopš pirmajām olimpiskajām spēlēm 1896. gadā ir notikušas 25 vasaras olimpiskās spēles 22 pilsētās un 22 ziemas olimpiskās spēles 19 pilsētās. Kara dēļ kopumā ir atceltas trīs vasaras olimpiskās spēles (Berlīne (1916), Helsinki (1940) un Londona (1944)) un divas ziemas olimpiskās spēles (Saporo (1940) un Kortīna d'Ampeco (1944)). 1906. gadā notika neoficiālās vasaras olimpiskās spēles, kuras pašlaik Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) vairs neatzīst.[1] SOK ir izvēlējusies 3 pilsētas, kurās drīzumā notiks olimpiskās spēles — Riodežaneiro (2016. gada vasaras olimpiskās spēles), Phjončhana (2018. gada ziemas olimpiskās spēles) un Tokija (2020. gada vasaras olimpiskās spēles).

Olimpiskais karogs tika radīts 1913. gadā, pieņemts 1914. gadā, bet pirmoreiz izmantots 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Antverpenē

Kopumā 2 olimpisko spēļu rīkotājvietas ir tikušas mainītas. 1904. gada vasaras olimpiskās spēles bija paredzēts rīkot ASV pilsētā Čikāgā, taču sakarā ar 1904. gada EXPO izstādi Sentluisā, arī spēles tika pārceltas uz Sentluisu.[2][3] 1908. gada vasaras olimpiskās spēles bija paredzēts rīkot Itālijas galvaspilsētā Romā, taču sakarā ar Vezuva izvirdumu tās tika pārceltas uz Londonu.[4]

7 pilsētas olimpiskās spēles ir uzņēmušas vairākas reizes: Atēnas (1896. gada vasaras olimpiskās spēles, 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles), Parīze (1900. gada vasaras olimpiskās spēles un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles), Londona (1908. gada vasaras olimpiskās spēles, 1948. gada vasaras olimpiskās spēles un 2012. gada vasaras olimpiskās spēles), Sanktmorica (1928. gada ziemas olimpiskās spēles un 1948. gada ziemas olimpiskās spēles), Leikplesida (1932. gada ziemas olimpiskās spēles un 1980. gada ziemas olimpiskās spēles), Losandželosa (1932. gada vasaras olimpiskās spēles un 1984. gada vasaras olimpiskās spēles) un Insbruka (1964. gada ziemas olimpiskās spēles un 1976. gada ziemas olimpiskās spēles). Tokija šim sarakstam pievienosies 2020. gadā, jo šajā pilsētā notika 1964. gada vasaras olimpiskās spēles. Turklāt Stokholma rīkoja 1912. gada vasaras olimpiskās spēles un sakarā ar karantīnu rīkoja jāšanas sportu 1956. gada vasaras olimpiskās spēles. Londona ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kur olimpiskās spēles ir notikušas 3 reizes. ASV kopumā ir notikušas 8 olimpiskās spēles, vairāk nekā jebkurā citā valstī. 5 olimpiskās spēles ir rīkojusi Francija, savukārt 3 olimpiskās spēles ir notikušas Kanādā, Vācijā, Itālijā, Japānā un Apvienotajā Karalistē.

Lielāka daļa olimpisko spēļu notikušas Eiropas daļā (30 spēles), savukārt 12 spēles notikušas Ziemeļamerikā, 5 — Āzijā un 2 — Okeānijas reģionā. 2016. gada vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro būs pirmās, kas norisināsies Dienvidamerikā. Āfrikas kontinentā nav notikušas nevienas olimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu rīkotājpilsētu izvēlas SOK biedri 7 gadus pirms spēļu norises.[5] Pilsētu atlases process ilgst vismaz 2 gadus. Pirmajā posmā jebkura pasaules pilsēta var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par olimpisko spēļu rīkotājpilsētu. Pēc 10 mēnešiem SOK valde izlemj, kuras no kandidātvalstu pilsētām kļūs par potenciālajām spēļu rīkotājpilsētām, pamatojoties uz darba grupas ieteikumiem un recenzētiem pieteikumiem. Otrajā posmā potenciālās rīkotājpilsētas rūpīgi apmeklē vērtēšanas komisija, pēc tam sniedzot īsu galīgo pilsētu sarakstu, kas jāņem vērā atlasei. Tad rīkotājpilsētu izvēlas SOK sesijas balsojumā, SOK locekļu kopsapulcē.[6]

Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas

labot šo sadaļu

Vasaras olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
Pilsēta Valsts Kontinents Nr. Gads Atklāšanas
ceromonija
Noslēguma
ceremonija
Sporta veidi
(disciplīnas)
Dalībvalstis Dalībnieku skaits
Atēnas   Grieķija Eiropa I 1896 6. aprīlis 15. aprīlis 9 (43) 14 241
Parīze   Francija Eiropa II 1900 14. maijs 28. oktobris 19 (95) 24 997
Sentluisa[a]   ASV Ziemeļamerika III 1904 1. jūlijs 23. novembris 17 (91) 12 651
Atēnas   Grieķija Eiropa neoficiālas[b] 1906 22. aprīlis 2. maijs 13 (78) 20 854
Londona[c]   Apvienotā Karaliste Eiropa IV 1908 27. aprīlis 31. oktobris 22 (110) 22 2008
Stokholma   Zviedrija Eiropa V 1912 5. maijs 22. jūlijs 14 (102) 28 2407
Berlīne   Vācijas Impērija Eiropa VI 1916 Olimpiskās spēles tika atceltas (Pirmais pasaules karš)[7]
Antverpene[d]   Beļģija Eiropa VII 1920 20. aprīlis 12. septembris 22 (154) 26 2626
Parīze   Francija Eiropa VIII 1924 4. maijs 27. jūlijs 17 (126) 44 3089
Amsterdama   Nīderlande Eiropa IX 1928 28. jūlijs 12. augusts 14 (109) 46 2883
Losandželosa   ASV Ziemeļamerika X 1932 30. jūlijs 14. augusts 14 (116) 37 1332
Berlīne   Trešais reihs Eiropa XI 1936 1. augusts 16. augusts 19 (129) 49 3963
Helsinki   Somija Eiropa XII 1940 olimpiskās spēles tika atceltas (Otrais pasaules karš)[7]
Londona   Apvienotā Karaliste Eiropa XIII 1944 Olimpiskās spēles tika atceltas (Otrais pasaules karš)[7]
Londona   Apvienotā Karaliste Eiropa XIV 1948 29. jūlijs 14. augusts 17 (136) 59 4104
Helsinki   Somija Eiropa XV 1952 19. jūlijs 3. augusts 17 (149) 69 4995
Melburna
Stokholma[e]
  Austrālija
  Zviedrija
Okeānija
Eiropa
XVI 1956 2. novembris
10. jūnijs
8. decembris
17. jūnijs
17 (145) 72 3314
Roma   Itālija Eiropa XVII 1960 25. augusts 11. septembris 17 (150) 83 5338
Tokija   Japāna Āzija XVIII 1964 10. oktobris 24. oktobris 19 (163) 93 5151
Mehiko   Meksika Ziemeļamerika XIX 1968 12. oktobris 27. oktobris 20 (172) 112 5530
Minhene   VFR Eiropa XX 1972 26. augusts 10. septembris 23 (195) 121 7170
Monreāla   Kanāda Ziemeļamerika XXI 1976 17. jūlijs 1. augusts 21 (198) 92 6028
Maskava   PSRS Eiropa[f] XXII 1980 19. jūlijs 3. augusts 21 (203) 80 5179
Losandželosa   ASV Ziemeļamerika XXIII 1984 28. jūlijs 12. augusts 23 (221) 140 6829
Seula   Dienvidkoreja Āzija XXIV 1988 17. septembris 2. oktobris 27 (263) 160 8391
Barselona   Spānija Eiropa XXV 1992 25. jūlijs 9. augusts 32 (286) 169 9356
Atlanta   ASV Ziemeļamerika XXVI 1996 19. jūlijs 4. augusts 26 (271) 197 10 318
Sidneja   Austrālija Okeānija XXVII 2000 15. septembris 1. oktobris 28 (300) 199 10 651
Atēnas   Grieķija Eiropa XXVIII 2004 13. augusts 29. augusts 28 (301) 201 10 625
Pekina[g]   Ķīna Āzija XXIX 2008 8. augusts 24. augusts 28 (302) 204 11 028
Londona   Apvienotā Karaliste Eiropa XXX 2012 27. jūlijs 12. augusts 26 (302) 204 10 820
Riodežaneiro   Brazīlija Dienvidamerika XXXI 2016 5. augusts 21. augusts 28 (306) 207 11 238
Tokija   Japāna Āzija XXXII 2021 23. jūlijs 8. augusts 33 (339) 206 11 420
Parīze   Francija Eiropa XXXIII 2024 2. augusts 18. augusts - - -
Losandželosa   ASV Ziemeļamerika XXXIV 2028 21. jūlijs 6. augusts - - -

Ziemas olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
Pilsēta Valsts Kontinents Nr. Gads Atklāšanas
ceromonija
Noslēguma
ceremonija
Sporta veidi
(disciplīnas)
Dalībvalstis Dalībnieku skaits
Šamonī   Francija Eiropa I 1924 25. janvāris 4. februāris 9 (16) 16 258
Sanktmorica   Šveice Eiropa II 1928 11. februāris 19. februāris 6 (14) 25 464
Leikplesida   ASV Ziemeļamerika III 1932 4. februāris 15. februāris 4 (14) 17 252
Garmiša-Partenkirhene   Trešais reihs Eiropa IV 1936 6. februāris 16. februāris 4 (17) 28 646
Saporo   Japāna Āzija V 1940 Olimpiskās spēles tika atceltas (Otrais pasaules karš)[7]
Kortīna d'Ampeco   Itālija Eiropa V 1944 Olimpiskās spēles tika atceltas (Otrais pasaules karš)[7]
Sanktmorica   Šveice Eiropa V 1948 30. janvāris 8. februāris 4 (22) 28 669
Oslo   Norvēģija Eiropa VI 1952 14. februāris 25. februāris 6 (22) 30 694
Kortīna d'Ampeco   Itālija Eiropa VII 1956 26. janvāris 5. februāris 4 (24) 32 821
Skvoveli   ASV Ziemeļamerika VIII 1960 18. februāris 28. februāris 4 (27) 30 665
Insbruka   Austrija Eiropa IX 1964 29. janvāris 9. februāris 6 (34) 36 1091
Grenoble   Francija Eiropa X 1968 6. februāris 18. februāris 6 (35) 37 1158
Saporo   Japāna Āzija XI 1972 3. februāris 13. februāris 6 (35) 35 1006
Insbruka   Austrija Eiropa XII 1976 4. februāris 15. februāris 6 (37) 37 1123
Leikplesida   ASV Ziemeļamerika XIII 1980 14. februāris 23. februāris 6 (38) 37 1072
Sarajeva   Dienvidslāvija Eiropa XIV 1984 7. februāris 19. februāris 6 (49) 49 1272
Kalgari   ASV Ziemeļamerika XV 1988 13. februāris 28. februāris 6 (46) 57 1423
Albērvila   Francija Eiropa XVI 1992 8. februāris 23. februāris 7 (57) 64 1801
Lillehammere   Norvēģija Eiropa XVII 1994 12. februāris 27. februāris 6 (61) 67 1636
Nagano   Japāna Āzija XVIII 1998 7. februāris 22. februāris 7 (72) 72 2176
Soltleiksitija   ASV Ziemeļamerika XIX 2002 8. februāris 24. februāris 7 (78) 78 2399
Turīna   Itālija Eiropa XX 2006 10. februāris 26. februāris 15 (84) 80 2508
Vankūvera   Kanāda Ziemeļamerika XXI 2010 12. februāris 28. februāris 15 (86) 82 2566
Soči   Krievija Eiropa[f] XXII 2014 7. februāris 23. februāris 15 (98) 88 2873
Phjončhana   Dienvidkoreja Āzija XXIII 2018 9. februāris 25. februāris 15 (102) 92 2922
Pekina   Ķīna Āzija XXIV 2022 4. februāris 20. februāris 15 (109) 91 2861
Milāna
Kortīna d'Ampeco
  Itālija Eiropa XXV 2026 6. februāris 22. februāris 16 (116)

Olimpisko spēļu rīkotājpilsētu kartes

labot šo sadaļu

Vasaras olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
 
 
Atēnas (1896,1906,2004)
 
Parīze(1900,1924,2024)
 
Sentluisa (1904)
 
Londona(1908,1948,2012)
 
Stokholma (1912)
 
 
Amsterdama (1928)
 
Losandželosa (1932,1984,2028)
 
Berlīne(1936)
 
Helsinki(1952)
 
Melburna (1956)
 
Roma
(1960)
 
Tokija (1964,2020)
 
Mehiko (1968)
 
Minhene(1972)
 
Monreāla (1976)
 
Maskava (1980)
 
Seula
(1988)
 
Barselona
(1992)
 
Atlanta (1996)
 
Sidneja (2000)
 
Pekina (2008)
 

Ziemas olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
 
Ziemas olimpisko spēļu norises vietas

Pilsētas, kur vairākas reizes notikušas gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
Pilsētu uzskaitījums, kurās notikušas vairākas olimpiskās spēles
Pilsēta Valsts Kontinents Vasaras olimpiskās spēles Ziemas olimpiskās spēles Kopā
Londona   Apvienotā Karaliste Eiropa 3 (1908, 1948, 2012) 0 3
Parīze   Francija Eiropa 2 (1900, 1924, 2024) 0 3
Losandželosa   ASV Ziemeļamerika 2 (1932, 1984, 2028) 0 3
Atēnas   Grieķija Eiropa 3 (1896, 1906, 2004) 0 2 (1)
Tokija   Japāna Āzija 2 (1964, 2020) 0 2
Leikplesida   ASV Ziemeļamerika 0 2 (1932, 1980) 2
Insbruka   Austrija Eiropa 0 2 (1964, 1976) 2
Sanktmorica   Šveice Eiropa 0 2 (1928, 1948) 2
Pekina   Ķīna Āzija 1 (2008) 1 (2022) 2

Skaits pa valstīm, kuras rīkojušas olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
 
Valstis, kurās notikušas vasaras olimpiskās spēles
  4 reizes un vairāk
  3 reizes
  2 reizes
  1 reizi
  Nav notikušas
 
Valstis, kurās notikušas vasaras olimpiskās spēles
  4 reizes un vairāk
  3 reizes
  2 reizes
  1 reizi
  Nav notikušas
Valstu uzskaitījums, kurās tikušas rīkotas olimpiskās spēles
Vieta Valsts Kontinents Vasaras olimpiskās spēles Ziemas olimpiskās spēles Kopā
1   ASV Ziemeļamerika 4 (1904, 1932, 1984, 1996, 2028) 4 (1932, 1960, 1980, 2002) 9
2   Francija Eiropa 2 (1900, 1924, 2024) 3 (1924, 1968, 1992) 6
3   Japāna Āzija 2 (1940, 1964, 2020) 2 (1940, 1972, 1998) 4
4   Kanāda Ziemeļamerika 1 (1976) 2 (1988, 2010) 3
5=   Apvienotā Karaliste Eiropa 3 (1908, 1944, 1948, 2012) - 3
5=   Itālija Eiropa 1 (1960) 2 (1944, 1956, 2006) 3
5=   Vācija Eiropa 2 (1916, 1936, 1972) 1 (1936) 3
5=  /  Grieķija Eiropa 2 (3) (1896, 1906, 2004) - 2 (3)
9=   Austrālija Okeānija 2 (1956, 2000) - 2
9=   Austrija Eiropa - 2 (1964, 1976) 2
9=   Dienvidkoreja Āzija 1 (1988) 1 (2018) 2
9=   PSRS/  Krievija Eiropa 1 (1980) 1 (2014) 2
9=   Norvēģija Eiropa - 2 (1952, 1994) 2
9=   Šveice Eiropa - 2 (1928, 1948) 2
15=   Ķīna Āzija 1 (2008) 1 (2022) 2
15=   Beļģija Eiropa 1 (1920) - 1
15=   Brazīlija Dienvidamerika 1 (2016) - 1
15=   Dienvidslāvija Eiropa - 1 (1984) 1
15=   Meksika Ziemeļamerika 1 (1968) - 1
15=   Nīderlande Eiropa 1 (1928) - 1
15=   Somija Eiropa 1 (1940, 1952) - 1
15=   Spānija Eiropa 1 (1992) - 1
15=   Zviedrija Eiropa 1 (1912) - 1
  • a Sākotnēji bija paredzēts, ka spēles notiks Čikāgā, bet tās tika pārceltas uz Sentluisu, lai tas sakristu ar 1904. g. EXPO izstādi, kas notika Sentluisā.[2][3]
  • b Spēļu rīkošanas laikā tās tika uzskatīts par īstām olimpiskajām spēlēm un tika nosauktas par "Otrām starptautiskajām olimpiskajām spēlēm Atēnās", pašlaik tās SOK vairs neatzīst par tādām un iegūtās medaļas netiek ieskatītas oficiālajā statistikā.
  • c Sākotnēji bija paredzēts, ka spēles notiks Roma, bet tās tika pārceltas uz Londonu, sakarā ar 1906. gada Vezuva izvirdumu.[4]
  • d Burāšanas sacensības un disciplīnas notika Beļģijas pilsētā Ostendē un Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā.
  • e Sakarā ar karantīnu jāšanas disciplīnas notika Stokholmā. Stokholma par jāšanas disciplīnu rīkošanu cīnījās atsevišķi; tai bija sava olimpiskā uguns un formālie ielūgumi, kā arī Stokholma pati rīkoja atklāšanas un noslēguma ceremoniju, tāpat kā visās regulārajās vasaras olimpiskajās spēlēs.[8]
  • f PSRS/Krievija ģeogrāfiski atrodas gan Eiropā, gan Āzijā. Tomēr Krievijas Olimpiskā komiteja ir daļa no Eiropas Olimpiskās komitejas. Turklāt Maskava un Soči atrodas Krievijas Eiropas daļā.
  • g Jāšanas disciplīnas notika Honkongā.[9] Kaut Honkongā jāšanas sacensības rīkoja atsevišķa Olimpiskā komiteja, tā bija neatņemama daļa no Pekinas olimpiskajām spēlēm; tās netika rīkotas saskaņā ar atsevišķu ielūgumiem, uguni u. c., kā tas bija 1956. gada Stokholmā rīkotajām jāšanas sacensībām. SOK mājaslapā, kā vienīgā 2008. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta bija Pekina[10]
  1. John E. Findling, Pelle, Kimberly D. Encyclopedia of the Modern Olympic Movement. Greenwood Publishing Group, 2004. 41. lpp. ISBN 978-0-313-32278-5.
  2. 2,0 2,1 «St Louis 1904». International Olympic Committee. Skatīts: 2008-07-29.
  3. 3,0 3,1 «St. Louis gets Olympic Games; International Committee Sanctions the Change for the World's Fair in 1904» (PDF). The New York Times. 1903-02-12. Skatīts: 2008-07-29.
  4. 4,0 4,1 «Rome Games moved to London». realclearsports.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. maijā. Skatīts: 2011. gada 23. janvāris.
  5. Group, Taylor Francis. The Europa World Yearbook. Taylor and Francis Group, 2003. 247. lpp. ISBN 978-1-85743-227-5.
  6. «Choice of the Host City». olympic.org. International Olympic Committee. Skatīts: 2009-06-04.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Durántez, Conrado (April–May 1997). "The Olympic Movement, a twentieth-century phenomenon" (PDF). Olympic Review XXVI (14): 56–57
  8. «Stockholm/Melbourne 1956». Swedish Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-10-09. Skatīts: 2008-08-01.
  9. Tim Pile. «Hong Kong saddles up for the Olympics». London : The Daily Telegraph, 2008. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2008-07-29.
  10. «2008 Beijing Olympic home page». International Olympic Committee. Skatīts: 2008-05-04.