Maskavas miera līgums

Maskavas miera līgums ir līgums, kas tika parakstīts 1940. gada 12. martā, tādējādi beidzot Ziemas karu starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju. Saskaņā ar šo līgumu Somijai izdevās saglabāt savu neatkarību. Padomju Savienībai tika pievienota Karēlijas zemesšauruma daļa ar Vīpuri un Sortavalas pilsētām, kā arī dažas citas pierobežas teritorijas, bet Hanko pussala uz 30 gadiem tika iznomāta PSRS jūras kara bāzes izveidošanai.

PSRS anektētās Somijas teritorijas (1940).

PSRS anektētā Vīpuri lēnes daļa (1940).

Formāli Ziemas karš beidzies ar Somijas zaudējumu, tomēr Padomju Savienībai neizdevās okupēt visu Somijas teritoriju un pēc Somijas Demokrātiskās Republikas valdības lūguma iekļaut to PSRS sastāvā. Maskavas miera līguma parakstīšana bija viens no iemesliem, kādēļ Ādolfs Hitlers un Trešā reiha ģenerāļi 1941. gadā nosprieda, ka PSRS ir gana vāja, lai tai uzbruktu.

Saturs

1. pants. Kara darbība starp PSRS un Somiju nekavējoties izbeidzama saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šim līgumam pievienotā protokolā.

2. pants. Par valsts robežu starp PSRS un Somijas republiku noteic jaunu liniju, kas iekļauj PSRS teritorijā visu Karēlijas zemes šaurumu ar Vīborgas (Vīpuru) pilsētu un Vīborgas līci, kā arī šī līča salas, Lādogas ezera rietumu un ziemeļu piekrasti — ar Keksholmas, Sortavalas, Suojarvi pilsētām — virkni salu Somu jūraslīcī, teritoriju austrumos no Merkjervi, ar Kuolajervi pilsētu, daļu no Zvejnieku pussalas un Vidējās pussalas saskaņā ar šim līgumam klāt pielikto karti. Detalētu jaunās robežlīnijas aprakstu izstrādās jaukta komisija, kurā ieies abu līgumslēdzēju pārstāvji. Šī komisija jāsastāda desmit dienu laikā pēc šī līguma parakstīšanas.

3. pants. Abas līgumslēdzējas puses apņemas savstarpēji atturēties no katra uzbrukuma otrajai pusei un nenoslēgt nekādas savienības un nepiedalīties koalīcijās, kas būtu vērstas pret vienu no līgumslēdzējām.

4. pants. Somijas republika izsaka gatavību iznomāt Padomju savienībai uz 30 gadiem pret atlīdzību, kas maksājama ik gadus 8 miljonu somu marku apmērā, Hanko pussalu un jūras teritoriju ap to 5 jūdžu rādiusā uz dienvidiem un austrumiem un 3 jūdžu rādiusā uz rietumiem un ziemeļiem, kā arī virkni salu, kas ietilpst šai joslā, saskaņā ar klātpielikto karti, lai PSRS tur radītu karaflotes bāzi, kas spētu aizsargāt pret agresiju ieeju Somu jūraslīcī. Pie tam Padomju savienība iegūst tiesību turēt šai bāzē uz sava rēķina nepieciešamā daudzumā sauszemes un gaisa bruņotos spēkus. Somijas valdība desmit dienu laikā pēc šī līguma spēkā stāšanās izvāc no Hanko pussalas visu savu karaspēku un pussala līdz ar tai tuvējām salām pāriet PSRS pārvaldīšanā saskaņā ar šo līguma pantu.

5. pants. PSRS apņemas izvākt savu karaspēku no Petsamo apgabala, ko padomju valsts labprātīgi atdeva Somijai saskaņā ar 1920. gada miera līgumu. Somija apņemas, kā tas bija paredzēts 1920. gada miera līgumā, neturēt savos Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes ūdeņos karakuģus un citus apbruņotus kuģus, izņemot tādus apbruņotus kuģus, kas mazāki par 100 tonnām. Somijai ir tiesība turēt šādus kuģus tur bez ierobežojumiem, kā arī ne vairāk par 15 karakuģiem un citiem apbruņotiem kuģiem, kuru tilpums nepārsniedz 400 t katram. Somija apņemas, kā tas bija paredzēts tanī pašā līgumā, neturēt minētos ūdeņos zemūdenes un apbruņotus lidaparātus vai gaiskuģus. Tāpat Somija apņemas, kā tas bija paredzēts tanī pašā līgumā, neierīkot minētā piekrastē kara ostas, bazes kara flotei un militāras remonta darbnīcas, kuru apmēri būtu lielāki nekā tas vajadzīgs pieminētajiem kuģiem un to apbruņojumam.

6. pants. Padomju savienībai un tās pilsoņiem, kā tas bija paredzēts 1920. gada līgumā, ir brīva transita tiesības caur Petsamo apgabalu uz Norvēģiju un otrādi, pie kam Pad. savienībai piešķirta tiesība nodibināt Petsamo apgabalā konsulātu. Preču sūtijumi, ko transportē caur Petsamo apgabalu no PSRS uz Norvēģiju vai no Norvēģijas uz PSRS, atbrīvoti no pārbaudes un kontroles, izņemot vienīgi to kontroli, kas nepieciešama pašas transitsatiksmes kārtošanai. Tāpat šie preču sūtijumi nav apliekami ar muitas nodokļiem un transita vai citām nodevām. Pieminētā transitpreču sūtijumu kontrole pielaižama tikai tādā veidā, kā tas ir parasts starptautiskā satiksmē līdzīgos apstākļos. Padomju savienības pilsoņiem, kuri dodas caur Petsamo apgabalu uz Norvēģiju vai atpakaļ uz PSRS, ir brīvas caurbraukšanas tiesības uz pasu pamata, kādas viņiem izdod piekritīgās padomju iestādes. Ievērojot vispārējās kārtības normas, padomju neapbruņotiem lidaparātiem ir tiesība uzturēt gaisa satiksmi starp PSRS un Norvēģiju pāri Petsamo apgabalam.

7. pants. Somijas valdība piešķir Padomju savienībai tiesības uz preču transitu starp PSRS un Zviedriju. Nolūkā attīstīt šo transitu pa īsāko sliežu ceļu PSRS un Somija atzīst par nepieciešamu izbūvēt katrai savā teritorijā, pēc iespējas vēl 1940. gadā, dzelzceļliniju, kas savienos Kandalakšu ar Kemijervi.

8. pants. Pēc šī līguma spēkā stāšanās abas līgumslēdzējas puses atjauno saimnieciskos sakarus savā starpā. Tās stāsies sarunās par tirdzniecības līguma noslēgšanu.

9. pants. Šis miera līgums stājas spēkā tūliņ pēc tā parakstīšanas un ratificējams pēc tam. Ratifikācijas dokumentu apmaiņa notiks 10 dienu laikā Maskavā. Šis līgums sastādīts divos oriģinālos — krievu valodā un somu un zviedru valodā."

Līgums datēts ar 1940. gada 12. martu un to parakstījuši Molotovs, Ždanovs, Vasiļevskis, Riti, Pāzikivi, Valdens un Voionma.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maskavas miera līgums.