Krusa
Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu. Krusas graudiņi ir lodveida ledus bumbiņas, kas veidojas 4 km augstumā mākoņu iekšpusē,[1] kurā ir daudz ūdens pilienu. Tie sasalst zemā gaisa temperatūrā (no −40 līdz −20 °C), veidojot ledus kristālus. Bieži krusa ir novērojama kopā ar spēcīgu negaisu un lietusgāzēm.
Krusas graudu lielums parasti ir no viena līdz vairākiem milimetriem, taču ir redzēti arī krusas graudi, kuru izmērs ir bijis pat vairāki centimetri, bet masa pat 1 kg un vairāk. 1981. gadā Ķīnā reģistrēti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi.[nepieciešama atsauce] Krusas graudi sastāv no vairākiem ledus slāņiem un jo spēcīgāka ir augšupejošā gaisa masu konvekcija, jo lielāku smagumu tā spēj celt un lielāki būs krusas graudi. Tas tādēļ, ka veidojoties tie gaisā pavada daudz ilgāku laiku.
Nokritušās krusas slāņa biezums dažreiz var sasniegt pāris centimetrus. Krusa var ilgt no minūtes līdz pusstundai, parasti 5—10 minūtes, ļoti retos gadījumos pat līdz stundai.
1888. gadā Indijas ziemeļos spēcīgs krusas lietus nogalināja vairāk nekā 250 cilvēkus[2] un vairāk nekā 1600 govis un aitas. Spēcīga krusa var sabojāt ēkas, transportlīdzekļus, labību. Cilvēki ir mēģinājuši rast veidus, kā to novērst. 18. gadsimtā tika izgatavoti īpaši krusas lielgabali, baznīcās tika zvanīti zvani. Mūsdienās ar lidaparātiem ir mēģināts mākoņos kaisīt ķīmiskas vielas. Nav tiešu pierādījumu, ka kāda no šīm metodēm būtu efektīva.[2]
Veidošanās
labot šo sadaļuNereti mākoņu iekšpusē temperatūra nokrītas no -20 °C līdz -40 °C, un ūdens pilieni tajā sasalst kopā. Krītot lejā, tie apaug ar vēl vienu ledus kārtiņu. Augšupejošās gaisa masas ledus gabaliņus uznes augšā, un tie atkal sāk krist lejup. Šādi augšup lejup ledus gabaliņi var kustēties vairākas reizes, līdz tie kļūst pietiekami smagi. Ja tie krīt lejup ar ātrumu, kas lielāks par 40 km/h, tad nepaspēj izkust un ir izveidojusies krusa.
Ja pārgriež krusas graudu, var redzēt ledus slāņus, kas veidojušies, krusas graudam “augot”. Tas ir kā sīpols. Kārtējais slānis krusas graudā izveidojas katrā tās pacelšanās laikā, kad to uznes augšupejošās gaisa masas.
Rakstā[3] tiek atspēkota Dekarta teorija par krusas veidošanos, kuru tagad ir akceptējuši meteorologi, un tiek izvirzīta jauna teorija. Zibens spēlē galveno lomu krusas veidošanā. Zibens ir adiabātisks process, un tā izlāde izraisa strauju ūdens iekšējās enerģijas samazināšanos, kas izraisa sasalšanu un krusas veidošanos. Pateicoties pēkšņai zibens izlādei, ūdens nekristalizējas, bet pārvēršas necaurspīdīgā amorfā formā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Krusa». NeoGeo.lv. 2011. gada 17. februāris. Skatīts: 2018. gada 1. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 «Hail» (angļu). National Geographic Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. februārī. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.
- ↑ Ismailov Sokhrab Akhmedovic (2014. gada 20. septembris). About the mechanism of the hail formation. Science Discovery. doi:10.11648/j.sd.20140202.11.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krusa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- «Krusa». NeoGeo.lv. 2011. gada 17. februāris.
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |