Kauja par Dņepru

Kauja par Dņepru (krievu: Битва за Днепр, vācu: Schlacht am Dnepr) jeb Dņepras stratēģiskā ofensīva bija militāra kampaņa, kas norisinājās Otrā pasaules kara Austrumu frontē starp Padomju Savienības un Vācijas bruņotajām pusēm. Tā sekoja tūlīt pat pēc Kurskas kaujas un norisinājās no 1943. gada augusta līdz decembrim. Dņepras stratēģiskā ofensīva bija viena no lielākajām un asiņainākajām militārajām operācijām Otrā pasaules kara laikā, kuras rezultātā Sarkanajai armijai izdevās atkarot Kijivu un praktiski visu Ukrainas austrumu daļu līdz Dņepras upei.

Padomju karavīri šķērso Dņepras upi uz improvizētiem plostiem.

Stratēģiskā situācija

Pēc neveiksmīgās Kurskas ofensīvas, kas norisinājās 1943. gada jūlijā, Vācijas bruņotie spēki bija zaudējuši stratēģisko iniciatīvu Austrumu frontē, līdz ar to kļuva skaidrs, ka atklātajās Austrumukrainas stepēs vērmahtam būs salīdzinoši grūti noturēt frontes līniju pret pieaugošo Sarkanās armijas pretestību. Šī iemesla dēļ bija paredzēts atvilkt praktiski visu armiju grupu "Dienvidi" līdz pat Dņepras upei, lai tādējādi tā varētu kalpot par papildus aizsardzības līniju novājinātajam vācu karaspēkam. Pēc piedzīvotās sakāves Staļingradā un neveiksmīgās Kurskas kaujas, armiju grupa "Dienvidi" bija zaudējusi ievērojamas teritorijas PSRS dienvidrietumos un atkāpusies vairākus simtus kilometrus uz rietumiem, līdz ar to Hitlers saviem ģenerāļiem pavēlēja, ka tālāk uz rietumiem no Dņepras upes atkāpties vairs nedrīkstēja — tai bija jākalpo par pēdējo barjeru cīņā pret boļševismu. Taču gar Dņepras upi izbūvēt paredzēto Panteras un Votana līniju nebija iespējams pabeigt tik īsā laika posmā, lai tādējādi ilgstoši varētu cerēt uz Sarkanās armijas noturēšanu Dņepras austrumu krastā.

Vācu karaspēks ieņem pozīcijas Dņepras krastā.

Kaujas norise

Pēc vācu karaspēka sakāves Kurskas kaujā, Staļins pēc iespējas ātrāk vēlējās atkarot teritorijas, ko vāciešiem bija izdevies ieņemt 1941. gadā. Līdz ar to 1943. gada 26. augustā tika uzsākta vērienīgā Dņepras stratēģiskā ofensīva, kuras primārais mērķis bija attīrīt Ukrainas austrumdaļu no vācu karaspēka vienībām. Dņepras stratēģiskā ofensīva bija tik apjomīga, ka tā sevī ietvēra teju 2,6 miljonus padomju karavīru, kas tika izvietoti vairāk kā 1400 km garā frontes līnijā no Smoļenskas līdz pat Azovas jūrai. Turpretī vērmahta rīcībā bija tikai aptuveni 1,25 miljoni karavīru, kurus bija iespējams likt pretim šai vērienīgajai operācijai. Tomēr vērmahts paļāvās uz to, ka Dņepra ir viena no lielākajām upēm Eiropā, līdz ar to pastāvēja cerība, ka upes platums vairākos sektoros kalpos par pietiekami lielu šķērsli, lai aizkavētu padomju ofensīvu Rietumukrainas teritorijā. Par spīti upes platumam padomju karaspēkam izdevās pārcelties pāri tās ūdeņiem un izveidot vairākus nocietinātas pozīcijas gar Dņepras rietumu krastu. Šī iemesla dēļ starp 19. un 23. septembri atsevišķām padomju tanku vienībām bija izdevies sasniegt Dņepras upi uz ziemeļiem un dienvidiem no Kijivas.