Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā[1] Japānas valsts valoda. To prot aptuveni 140 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 125 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Pēc šī rādītāja tā ir devītā lielākā valoda pasaulē. Japāņu valodas izcelsme nav zināma. Tiek uzskatīts, ka tā ir izolēta valoda, lai gan pastāv teorijas, ka tā varētu būt saistīta ar korejiešu valodu vai altajiešu valodām. Japāņu valodas nozīme pasaulē ir saistīta ar Japānas saimniecības augsto attīstības līmeni.
| Japāņu valoda 日本語, nihongo | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [nihoŋɡo] | |
| Valodu lieto: | Japāna | |
| Pratēju skaits: | dzimtā valoda: ap 125 miljoniem brīvi pārvalda: ap 140 miljoniem | |
| Valodu saime: | Altajiešu valodas (strīdīgi) Japāņu valodas Japāņu valoda | |
| Rakstība: | japāņu rakstība, ķīniešu hieroglifi, rōmaji | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Japāna
| |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ja | |
| ISO 639-2: | jpn | |
| ISO 639-3: | jpn | |
 Japāņu valoda ir valsts valoda
Valstī ir ievērojama japāņvalodīgo kopiena
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Nosaukums
labot šo sadaļuJapāņi savu valodu sauc divējādi. Visizplatītākais nosaukums ir nihongo (日本語), kas burtiski arī nozīmē "japāņu valoda", bet nereti tiek izmantots arī termins kokugo (国語), kas nozīmē "valsts valoda".
Izplatība pasaulē
labot šo sadaļuLielākā daļa no japāņu valodas pratējiem dzīvo Japānā. Salīdzinoši bieži to izmanto arī teritorijās, kuras savulaik bija iekarojusi Japānas Impērija (Korejā, Ķīnas Republikā, daļā no Ķīnas). Lielas japāņvalodīgo kopienas dzīvo arī citās pasaules daļās. Lielākās kopienas atrodas Kalifornijā, Havajās, Brazīlijā un Peru. Pēdējos gados, pieaugot japāņu kultūras popularitātei ārpus Japānas, īpaši anime, arvien vairāk cilvēku ir sākuši mācīties japāņu valodu.
Rakstība
labot šo sadaļuPašlaik japāņu valodā ir divi rakstības paveidi — hiragana un katakana. Sākotnējā rakstība radās līdz 5. gadsimtam, to lielā mērā aizgūstot no ķīniešu valodas. Oriģinālie ķīniešu hieroglifi tika ievērojami vienkāršoti un laikā starp 9. un 10. gadsimtu apveltīti ar fonētisku funkciju, proti, tika asociēti ar noteiktām japāņu valodas zilbēm.
Vairāku gadsimtu gaitā japāņu izglītotie ļaudis, ierēdņi un literāti rakstos lietoja klasisko ķīniešu valodu — līdzīgi, kā viduslaiku un renesanses Eiropā izglītotie ļaudis lietoja latīņu valodu; tikai izglītotie eiropieši rakstīja un runāja, savukārt runāt ķīniešu valodā prata tikai nedaudzi japāņu mācītie cilvēki un literāti.
Atsauces
labot šo sadaļu| Japāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- ↑ Japānā ne konstitūcijā, ne likumos nav noteikts japāņu valodas statuss
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japāņu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |