Hierapole

Hierapole (sengrieķu: Ἱεράπολις, burtiski "svētā pilsēta") bija sengrieķu pilsēta, izvietota pie termālajiem avotiem Frīģijā, dienvidrietumu Anatolijā. Pilsētas drupas robežojas ar mūsdienu Pamukkale Turcijā, un pašreiz veido arheoloģisko muzeju, kas ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā. Hierapole minēta Bībelē, kā viena no pirmo kristiešu draudžu vietām (Kolosiešiem 4:13). Hierapolē mocekļa nāvē mira apustulis Filips, kurš šeit ir arī apbedīts. Mūsdienās pilsēta ir ievērojams tūrisma objekts, kuru ik gadu to apmeklē ap 2 miljoniem cilvēku.

Hierapole
Ἱεράπολις
Domiciāna arka un kolonādes iela.
Hierapole
Atrašanās vieta	Turcija
Reģions	Frīģija
Koordinātas	37°55′36″N 29°07′39″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Sengrieķu, Romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1887. gada
Arheologi	Kārlis Humanns
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Vēsture

Pirmās celtnes Hierapoles teritorijā parādījās 2. tūkstošgadē pr.Kr.

Pergamas valdnieks Eumens II 190. gadā pr.Kr. šeit uzcēla jaunu pilsētu un nosauca to par Hierapoli (no grieķu svētā pilsēta). Turpmākajos gados pilsēta cieta zemestrīcē un tika atjaunota.

133. gadā pr.Kr. Hierapole nonāca Romas pakļautībā.

17. gadā pilsēta stipri cieta zemestrīcē un atkal tika atjaunota, bet 60 gados kļuva populāra romiešu aristokrātijas aprindās kā kūrortpilsēta. Sākās tās ziedu laiki.

Pilsētai bija svarīga nozīme kristietības izplatībā. 80. gadā Hierapolē ar galvu uz leju krustā sists un mira mocekļa nāvē svētais Filips, viens no 12 Jēzus apustuļiem.

Konstantīns Lielais pasludināja pilsētu par Frīģijas apgabala galvaspilsētu un vienlaicīgi par bīskapijas centru.

395. gadā Hierapole pārgāja Bizantijas pārvaldīšanā. 1097. gadā pilsēta tika nodota turku sultānam kā kara kompensācija. Turpmākajā laikā Hierapole kopā ar blakus esošajām pilsētām Laodiķeju un Kolosām kļuva par strīdus teritoriju un vairākas reizes pārgāja no rokas rokā. Pilnībā pilsēta nonāca turku rokās 1210. gadā. 1354. gadā spēcīgā Trāķijas zemestrīce sagrāva Hierapoli pilnībā.

Pētījumu vēsture

1887. gadā vācu arheologu grupa Kārļa Humanna vadībā sāka Hierapolē pirmos arheoloģiskos izrakumus. Rezultāti tika publicēti 1897. gadā.

Hierapoles mūsdienu izpētes posms sākās 1957. gadā. Itālijas arheoloģijas institūts nosūtīja izrakumos arheologu grupu prof. Paolo Vercones vadībā. No 1973. gada šī grupa veic arī restaurācijas darbus.

Arheoloģiskie un restaurācijas darbi turpinās arī pašlaik, un tos veic MAIER (Itāļu misija Hierapolē) dalībnieki profesora Frančesko D'Andrija vadībā.

Apskates objekti

• Nekropole — lielākā antīkā nekropole Turcijas teritorijā.
• Kleopatras baseins — funkcionējošs baseins ar siltu mineralizētu ūdeni. Izveidojās romiešu termu vietā, kuras bija iznīcinājusi zemestrīce.
• Teātris — viens no lielākajiem antīkajiem teātriem Turcijas teritorijā. Ietilpība — 10-12 tūkst. skatītāju. Teātra drupas tika rekonstruētas 1960-2013. gadu periodā.
• Sv. Filipa martīrijs — Sv. Filipa martīrija (kristiešu mocekļiem veltīta celtne) drupas.
• Apollona templis — Apollona tempļa drupas, bija lielākais pilsētas templis.
• Travertīni — vērienīgi kaļķakmens termālie nogulumi (skatīt Pamukkale).
• Plutonijs — pagāniskā tempļa drupas, kas bija celts par godu mirušo pazemes valstības dievam Plutonam.

• 
  Teātris
• 
  Apollona templis
• 
  Sv. Filipa martīrijs
• 
  Nekropole