Ernests Blanks

Ernests Blanks;
Kārļa Miesnieka gleznotā portretā Otrā pasaules kara laikā
Personīgā informācija
Dzimis	1894. gada 13. septembrī ; Braslavas pagasta ”Karītes”, Vidzemes guberņa; (tagad Latvija,Alojas novads)
Miris	1972. gada 31. janvārī (77 gadi); Palma de Maļorka, Spānija
Dzīves vieta	Rīga, Maskava, Vācija
Tautība	latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms	Jaunzems, E. Silzemnieks
Nodarbošanās	publicists, rakstnieks
Valoda	latviešu valoda
Slavenākie darbi	Latviešu tautiskā kustība (1921), Hitlers, žīdi un Latvija (1933)
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks. Pirmais politiskais publicists, kurš 1917. gada maijā formulēja prasību pēc pilnīgi neatkarīgas Latvijas valsts. Pirmais nosauca to laika posmu, kurš vainagojās ar Latvijas Republikas pasludināšanu, par latviešu tautas Otro atmodu.

Dzīvesgājums

Dzimis 1894. gada 13. (1.) septembrī Braslavas pagasta ”Karītēs” Ungurmuižas rentnieka septiņu bērnu ģimenē. Kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rīgu, kur viņa vecāki strādāja džutas fabrikā. Mācījās Čiekurkalna Pētera-Pāvila skolā, pēc tās beigšanas īsu laiku bija LSDSP biedrs. Pirmā pasaules kara sākumā pārcēlās uz Maskavu, kur studēja vēsturi un filozofiju A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes brīvklausītājs. Maskavā Blanks kļuva par liberālā laikraksta "Dzimtenes Atbalss" (1915-1918) redakcijas komisijas locekli un pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 24. martā piedalījās Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) dibināšanā, kuras nodaļas atradās Rīgā, Cēsīs, Valmierā, kā arī daudzās latviešu kolonijās. Blanks tika ievēlēts LNDP izpildu komitejā. Kā viens no pirmajiem laikraksta "Dzimtenes Atbalss" ievadrakstos propagandēja Latvijas valsts neatkarības ideju.

1917. gada vasarā viņš atgriezās dzimtenē, kur bija LNDP oficiālā laikraksta "Brīvā Latvija" redaktors Valmierā, kādu laiku bija arī Latvijas Tautas padomes loceklis. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ernests Blanks bija vairāku laikrakstu redaktors un līdzstrādnieks. Daudz rakstīja par Latvijas Saeimas darbību, Latviešu tautas atmodu un tās darbiniekiem. 15 grāmatu autors, vairākas ir atkārtoti izdotas. Visu mūžu Ernests Blanks bija dedzīgs Latvijas valsts neatkarības aizstāvis, tāpēc Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Ernestu Blanku uz īsu laiku apcietināja. Lai izbēgtu no represijām PSRS, 1945. gada 26. februārī viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur turpināja darboties publicistikā un rakstniecībā. Līdz mūža galam nodzīvoja kā Latvijas pilsonis, nepieprasot citas valsts pavalstniecību.

Miris 1972. gada 31. janvārī Spānijas kūrortā Palma de Maļorka.

Publicistika

Ernests Blanks ir strādājis ļoti daudzās redakcijās un publicējis ap 700 ievadrakstu par nacionālpolitiskiem jautājumiem. Viņš rakstīja ievadrakstus ”Dzimtenes Atbalsī” Maskavā. Kamēr citi sprieda par Latvijas un pārējo Baltijas valstu autonomiju, Ernests Blanks uzdrošinājās iestāties par brīvu Latvijas valsti. Jau 1917. gada 21. (8.) jūlijā Ernests Blanks nepārprotami rakstīja: ”Mūsu ideāls ir suverēna Latvija.” Iestājās par Latgales apvienošanos ar pārējo latviešu tautu vienotā Latvijā: Kad Latgola saprass sowu organisku sakaru ar poreju Latwišu tautu, tad Baltija un Latgola atzeis, ka wina bez utras winias nawar pastowet – tad Baltijas-Latgolas witá dzims Latwija.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas atgādināja, ka Latvija 1918. gadā atguva brīvību pēc ilgiem gadiem, nevis ieguva to no jauna, un šo laikmetu nosauca par otro atmodu. Rakstīja ievadrakstus bez jau minētās ”Dzimtenes Atbalss”, arī ”Letā” un ”Latvī”. Ernests Blanks strādāja par redaktoru avīzēm ”Brīvā Latvija” Cēsīs un Valmierā, ”Latvijas Sargs” Rīgā, ”Latvijas Vēstnesis”, “Jaunatnes Dzīve skolā un sētā”, “Rīgas Ziņas”, ”Zemgales Balss”, ”Kurzemes Vārds” Jelgavā, ”Brīvā Tēvija”, ”Svarus” un “Rīgas Telegrammas”. Viņš rakstīja latgaliešu ”Dryvā” un ”Jaunajā Vārdā”, ”Baltijas vēstnesī”, ”Latvijas Kareivī”, “Brīvā Zemē”, ”Latvijas Rītā”, ”Burtniekā”, Izglītības ministrijas mēnešrakstā un droši vien arī citur.

Pēc 1945. gada trimdā Vācijā viņš rediģēja Viestura rotas žurnālu ”Junda” un publicēja rakstus ”Latvijā”, ”Latvija Amerikā” un ”Daugavas Vanagu mēnešrakstā”. Ernests Blanks rakstīja par K. Valdemāru, K. Baronu, J. Alunānu, Ausekli, A. Pumpuru, F. Brīvzemnieku, A. Spāği, J. Māteru, R. Tomsonu, B. Dīriķi, A Vēberu un A. Stērsti. Periodikā raksti par V. Eglīša, H. Eldgasta, J. Janševska, I. Kaijas, R. Klaustiņa, J. Poruka un T. Zeiferta literāriem darbiem.

Literatūra

Ernests Blanks: Ievadraksti. Dzimtenes Atbalss, 1917. gada 30. (17.) maijs, 13. jūnijs (31. maijs), 16 (3) jūnijs, 11. jūlijs (28. jūnijs), un 21. (8.) jūlijs.
Uldis Ģērmanis: Latvijas neatkarības idejas attīstība. Jaunā Gaita, 1966, 60, 33-34.
Uldis Ģērmanis (Transl. P. Lazda): The idea of independent Latvia and its development in 1917. Res Baltica. A collection of essays in honor of the memory of Dr. Alfred Bilmanis (1887-1948). Eds: A. Sprudzs, A. Rusis. Leyden, The Netherlands: A.W. Sijthoff, 1968, 27-87.
Ernests Blanks: Latvju tautas ceļš uz neatkarīgu valsti. Västerås, Zviedrija: Ziemeļblāzma, 1970.
Uldis Ģērmanis: Ernests Blanks — publicists un ideologs. Jaunā Gaita, 1972, 90, 52.
Ādolfs Šilde: Ko sava mūža laikā devis Ernests Blanks. Daugavas Vanagu mēnešraksts, 1972, 143(3), 4-7.
Ādolfs Šilde: Latvijas brīvības prasītājs aizsaulē. Ardievas Ernestam Blankam. Latvija, 1972. gada 18. marts, 11 (1497) 1.
Uldis Ģērmanis: Oberst Vācietis und die lettischen Schűtzen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution. Acta Universitatis Stockholmiensis, Stockholm Studies in History. Stockholm, Zviedrija: Almquist & Wiksell, 1974.
Ādolfs Šilde: Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Stockholm, Zviedrija: Daugava, 1976.
Latvijas Enciklopēdija. Rīga: V. Belokoņs, 2002, 1, 705.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Enciklopēdija, 2003, lpp. 91-92.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Rīgā: 2008, 67 (2), lpp. 47-60. (http://www.lvi.lv/lv/LVIZ.htm Arhivēts 2014. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē.)
Ojārs Zanders: Vidzemes baltajos lielceļos. Apceres Vidzemes kultūrvēsturē. Latvijas neatkarības aizstāvis. Rīga: Jumava. 2006, lpp. 253-257.

Bibliogrāfija

Latviešu tautiskā kustība. Rīgā: A. Gulbis / Jelgavā: J. Brikmanis, R. Ēks un biedri (1. izd. 1921, 3. izd. 1927); 3. izd. Rīgā: Zvaigzne (1994). — Blanks nosauca to laika posmu, kurš vainagojās ar Latvijas Republikas pasludināšanu, par latviešu tautas otro atmodu.
Republikas priekšvakarā. Rīgā: Latva (1922).
Latvju nacionālā doma sadzīves cīņu ugunīs. Rīgā: Latvju Nacionālais klubs (1923).
Latvijas valsts pirmie gadi. Rīgā: Latvju Kultūra (1923); 2. izd. (1985. g.) Gauja, Lincoln, Nebr. ASV.
Kā radās socialisma idejas Latvijā. Rīgā: Latvju Nacionālā Kluba Sabiedrisko jautājumu sekcija (1923).
Nācija un valsts. Rīgā: Latvju Nacionālais klubs / Jelgavā: Ed. Lācis, Z. Šulcs un biedri (1. izd. 1924, 2. izd. 1925, 3. izd. 1926).
Latviešu (latvju) tautas atmoda. Kultūrvēsturisks apskats. Rīgā: A. Raņķis (1927), 2. izd. E. Lansingā, Mich., ASV: Gauja (1980).
Latvijas atdzimšana. Valsts 10 gadu atcerei. Ar pseidonīmu E. Silzemnieks. Rīgā: A. Raņķis (1928); 2. izd. Stokholmā, Zviedrijā: Latviešu Nacionālais Fonds (1989)
Latvija desmit gados. Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture. Rīgā: Jubilejas komisijas izdevums 18. novembrī; (1928).
1905. gada revolūcija. Rīgā: R.L.B.-bas Nac. Pol. Audz. Nodaļa (1930).
Latviešu demokrātija un viņas vadoņi. Rīgā: R.L.B.-bas Nac. Pol. Audz. Nodaļa (1932).
Hitlers, žīdi un Latvija. Rīgā: (1933). — “Hitlerisms ir inde, kas apdraud ne vien Latviju, bet visu Eiropu.”
Sociālisma sabrukums. Rīgā: Rīgas latviešu biedrības nacionālās politikas nodaļa (1933). (anonīmi).
Vadonis un vadonības laiks. Rīgā: (1935).
Tautiskās vienības ideja atmodas laikmetā. Rīgā: Pagalms (1935).
Latvju tautas ceļš uz neatkarīgu valsti. Vesterosā, Zviedrijā: Ziemeļblāzma (1970).
Tulkojis divus G. de Moposāna noveļa krājumus (Doktors Iraklis Gloss, un Tuāns). Rīgā: A. Raņķis (1929).

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķira (1928)
Latviešu preses biedrības Goda biedrs (1969).

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis