Erasts Bite

Erasts Bite (1880. gada 16. februāris — 1942. gada 7. februāris) bija Latvijas jurists un politiķis. Bijis Latvijas tieslietu ministrs (1926—1927), kā arī Latvijas Senāta prokurors (1924—1926; 1928—1940).

Erasts Bite
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā 1926. gada 7. maijs — 1927. gada 26. oktobris
Premjerministrs	Arturs Alberings Marģers Skujenieks
Priekštecis	Ansis Petrevics
Pēctecis	Juris Pabērzs
Dzimšanas dati	1880. gada 16. februārī Nītaures pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1942. gada 7. februārī (61 gada vecumā) Usoļlags, KPFSR (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Demokrātiskā partija, Latvijas Tautas partija, Demokrātiskais Centrs
Profesija	jurists
Augstskola	Tērbatas Universitāte
Triju Zvaigžņu ordenis

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 16. februārī Nītaures pagastā amatnieka Jēkaba Bites un viņa sievas Annas ģimenē. 1903. gadā beidza mācības Rīgas garīgajā seminārā, pēc tam, līdz 1911. gadam, strādāja Rīgā par skolotāju. 1913. gadā pabeidza studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē, tad iestājās advokatūrā par zvērināta advokāta palīgu.

Pirmā pasaules kara laikā darbojās Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā, sniedzot bēgļiem palīdzību juridiskos jautājumos. 1917. gadā ievēlēts Rīgas pilsētas domē, kur bija domes sekretārs. Vācu okupācijas laikā ierosināja dibināt Demokrātisko bloku. Darbojās Demokrātiskais blokā, vēlāk Tautas padomē. 1918. gada 17. novembra sanāksmē, kur tika pieņemta Tautas padomes politiskā platforma, ievēlēts padomes prezidijs un izlemts jautājums par pagaidu valdības organizēšanu, Erasts Bite tika ievēlēts par sekretāru. Latvijas proklamēšanas aktā 18. novembrī viņš nolasīja iepriekšējās dienas sēdes protokolu un pagaidu konstitūciju. Tajā pašā gadā iecelts par miertiesnesi. 1919. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, kur iecelts par sekretāra biedru. Viņu ievēlēja amnestijas, juridiskajā un pašvaldības komisijās. 1921. gadā Rīgas apgabaltiesā iecelts par Administratīvās nodaļas vadītāju.

1924. gadā kļuva par Latvijas Senāta prokuroru. Amatā bijis līdz 1926. gada 7. maijam, kad kļuva par tieslietu ministru Artura Alberinga vadītajā valdībā. Amatā palika arī nākamajā — Marģera Skujenieka vadītajā — Ministru kabinetā. Bites darbības laikā Saeima pieņēma Dzelzceļu likumu, Gaisa satiksmes likumu, likumu par mēriem un svariem, likumu par karaskolām, likumu par Herdera institūtu Rīgā u.c. 1928. gadā atgriezās Latvijas Senāta prokurora amatā.

Pēc Latvijas okupācijas arestēts, 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Molotovas apgabala Usoļlaga nometni. Miris 1942. gada 7. februārī.

Apbalvojumi

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Avoti

• Temīda, 1990., III
• Latvijas vadošie darbinieki, Rīga, 1935.
• Latvijas Vēstnesis, 18.12.1997.
• Aizvestie, 1941. gada 14. jūnijs, Latvijas Valsts arhīvs, Nordic

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ansis Petrevics	Latvijas tieslietu ministrs 1926. gada 7. maijs — 1927. gada 26. oktobris	Pēctecis: Juris Pabērzs