Dublina (angļu: Dublin ([ˈdʌblɨn]), īru: Baile Átha Cliath [blʲa:ˈklʲiəh])[2] ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Lensteras provincē, Dublinas grāfistē, Īrijas austrumu piekrastē pie Īrijas jūras Lifijas upes grīvā.

Dublina
galvaspilsēta
Baile Átha Cliath, Dublin
Dublina
Karogs: Dublina
Karogs
Ģerbonis: Dublina
Ģerbonis
Moto: 'An Obedient Citizenry Produces a Happy City'
Dublina (Īrija)
Dublina
Dublina
Dublina (Eiropa)
Dublina
Dublina
Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W / 53.34778; -6.25972Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W / 53.34778; -6.25972
Valsts Karogs: Īrija Īrija
Province Lenstera
Grāfiste Dublinas grāfiste
Platība
 • galvaspilsēta 114,99 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • galvaspilsēta 592 713
 • blīvums 4 588,3/km²
 • aglomerācija 1 417 700
Laika josla WET (UTC0)
 • Vasaras laiks (DST) IST (UTC+1)
Mājaslapa www.dublincity.ie
Dublina Vikikrātuvē

Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis Ptolemajs mūsu ēras 140. gadā, kurš saucis to par Eblanu. Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem — 841. gadu). To nodibināja vikingi, kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu — An Dubh Linn (latviešu: melnais dīķis), no kā cēlies pilsētas nosaukums angliski, un ķeltuÁth Cliath (latviešu: niedru brasls), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums.

Dāņi pamazām pievērsās kristietībai un 1028. gadā Dublinā tika iecelts pirmais bīskaps, drīz pēc tam tika uzcelta katedrāle.

11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzcēla akmens aizsardzības mūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu nopostīja, tā pamazām kļuva par nozīmīgāko pilsētu Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā bija 4000 iedzīvotāju.

1169. gadā Dublinu ieņēma normaņi. Vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņēna lielu daļu no Īrijas un Dublina kļuva par Bristoles koloniju. Kopš tā laika Dublina kļuva par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina bija tipiska angļu viduslaiku pilsēta.

Pēc 1649. gada, kad varu pilsētā ieguva Olivers Kromvels, tā sāka strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī hugenotu masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām Francijā. Nākamā gadsimta laikā Dublina kļuva par otro lielāko pilsētu Britu impērijā. Kad 1800. gadā Īrija tika pievienota Lielbritānijai un tika atlaists Īrijas parlaments (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinājās.

20. gadsimta sākumā Dublina bija pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā — t.s. Monto. Īrijas neatkarības karā (1919—1921) Dublinā notika sīvas ielu cīņas.

1921. gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļuva par tās galvaspilsētu.

Nacionālā valdība

labot šo sadaļu

Īrijas Karalistes valdība savā laikā atradās Īrijas parlamenta ēkā, kur pašlaik atrodas Koledžgrīna.

Dublinā vai tās pievārtē dzimuši:

Sadraudzības pilsētas

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu