Dobradži
Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu. Pazīstamākie ir bizons, sumbrs, antilope, gazele, govs, aita un kaza.
| Dobradži Bovidae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Melnā zobenragantilope (Hippotragus niger) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Atgremotāju apakškārta (Ruminantia) |
| Infrakārta | Augstākie atgremotāji (Pecor) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Dobradži Vikikrātuvē | |
Dobradžu dzimta ir ļoti plaša un sazarota, tās sugas apdzīvo ļoti dažādus biotopus, sākot ar tuksnesi un beidzot ar tundru, un sākot ar bieziem tropu mežiem un beidzot ar augstiem kalniem. Savvaļas dobradžu dabiskā izplatība aptver lielu daļu pasaules, izņemot Antarktīdu, Austrāliju un Dienvidameriku.[1] Vislielākā dobradžu sugu dažādība mūsdienās ir sastopama Āfrikā, tad seko Āzija un Ziemeļamerika.
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijas savvaļas dobradži ir taurs un sumbrs. Vairāk kā 500 gadus abas sugas bija izzudušas no Latvijas ainavas. Sumbri izmira 16. gadsimtā,[2] bet, kad izzuda tauri, tas nevienam nav zināms. Pēdējais savvaļas taurs Eiropā mira Polijā 1627. gadā.[3]
Pateicoties Pasaules Dabas Fondam, kopš 2004. gada Latvijas dabā no jauna ir reintroducēts sumbrs, bet taurs mūsdienās vairākās Eiropas valstīs tiek selekcionēts no taurgovs.
Abi lielie zālēdāji ir novērojami Papes ezera dabas parka ganībās.[4] Tā kā taurs bija savvaļas priekštecis liellopam, un līdz mūsdienām tas nav izdzīvojis, tad Pasaules Dabas Fonds ir uzsācis tauru programmu, cenšoties tauru selekcionēt no mājas liellopa. Līdzīga programma ir savvaļas zirga tarpāna selekcijai no poļu konikiem.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuDobradžu dzimtas sugas ir ļoti dažādas, tās var būt ļoti lielas un pavisam mazas. Lielākais no visiem ir gaurs (Bos gaurus), tas sver vairāk kā 1 tonnu, un tā augstums skaustā ir 2,2 metri. Toties mazākā ir karaliskā antilope (Neotragus pygmaeus), kas sver tikai 3 kg un skaustā nav augstāka par mājas kaķi. Daži dobradži ir masīvi un muskuļoti, citi graciozi, ar smalku ķermeņa uzbūvi un garām kājām. Daudzas sugas ir ļoti sociālas un veido lielus barus, toties citas vientuļnieces.
Visiem dobradžiem visām pēdām ir 4 pirksti, bet tie iet uz diviem vidējiem. Malējie ir maz attīstīti un ļoti reti pieskaras zemei.
Ragi
labot šo sadaļuVisiem dobradžu tēviņiem ir ragi, lai gan ir selekcionētas dažas mājas šķirnes bez ragiem, un daudzu sugu mātītēm arī ir ragi. Ragu lielums un forma ir ļoti dažāda, tomēr ragu uzbūve un struktūra visiem dobradžiem ir līdzīga. Tie nekad neveido sānu zarus - žuburus. Ragi ir no kaulaina izauguma, tie var būt vienkārši un gludi, vai vīti, vai saplacināti, bet tiem ir tukšs vidus un no ārpuses tos sedz keratīna kārta. Tieši ragu unikālā forma ir tā, kas dobradžus atdala no pārējiem atgremotājiem.[5] Ja ragi ir gan tēviņiem un mātītēm, tad mātīšu ragi ir mazāki un dažreiz tiem ir atšķirīga forma. Ragu esamības evolūciju mātītēm zinātnieki skaidro ar nepieciešamību aizstāvēties pret plēsējiem vai ar teritoriālu dzīves veidu, jo visbiežāk sugām, kuras nav teritoriālas, mātītēm nav ragu.[6]
Barība un gremošanas sistēma
labot šo sadaļuLielākā daļa dobradžu ir zālēdāji, izņemot dukerus, kas ir visēdāji. Kā visiem atgremotājiem, dobradžiem ir 4 kameru kuņģis. To gremošanas sistēma spēj sagremot zāli un citus augus, ko citi dzīvnieki nespēj sagremot, jo zāle satur daudz celulozes. Tikai dažu dzīvnieku gremošanas sistēmas ir piemērojušās celulozes sašķelšanai. Tā kā šī gremošanas sistēma organismā aizņem vietu, liela daļa dobradžu ir lieli un masīvi dzīvnieki. Mazākie un graciozākie dzīvnieki ir izvēlīgāki barojoties un meklē sulīgāku, mazāk šķiedrainu barību.
Dobradžiem nav augšējo priekšzobu un augšējo ilkņu. To vietā tiem ir cietas, ragveida augslejas, pret kurām apakšzobi maļ zāli un augus. Dzerokļi ir zemi un plati, kas atdalīti no priekšzobiem ar lielu atstarpi. Par malējo priekšzobu pāri apakšējā žoklī viedoklis dalās; daži zinātnieki uzskata, ka tie ir ilkņi, bet citi, ka dobradžiem ilkņu nav.[7]
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Dobradžu dzimta (Bovidae)
- Antilopju apakšdzimta (Antilopinae)
- Īsto antilopju cilts (Antilopini)
- ģints Āfrikas trīskrāsu gazeles (Eudorcas)
- ģints Āfrikas tuksnešu gazeles (Nanger)
- ģints Dibatagi (Ammodorcas)
- ģints Dienvidāfrikas gazeles (Antidorcas)
- ģints Gazeles (Gazella)
- ģints Gerenuki (Litocranius)
- ģints Indijas antilopes garna (Antilope)
- ģints Stepju gazeles (Procapra)
- Pundurantilopju cilts (Neotragini)
- ģints Beira antilopes (Dorcatragus)
- ģints Dikdiki (Madoqua)
- ģints Grisboki (Raphicerus)
- ģints Klinšu gazeles (Oreotragus)
- ģints Oribi (Ourebia)
- ģints Pundurantilopes (Neotragus)
- Saigu cilts (Saigini)
- ģints Saigas (Saiga)
- ģints Tibetas antilopes (Pantholops)
- Īsto antilopju cilts (Antilopini)
- Dukeru apakšdzimta (Cephalophinae)
- ģints Dukeri (Cephalophus)
- ģints Krūmu dukeri (Sylvicapra)
- ģints Lietus mežu dukeri (Philantomba)
- Impalu apakšdzimta (Aepycerotinae)
- ģints Impalas (Aepyceros)
- Kazu apakšdzimta (Caprinae)
- Goralu cilts (Naemorhedini)
- ģints Gorali (Nemorhaedus)
- ģints Ģemzes (Rupicapra)
- ģints Lielie gorali (Capricornis)
- ģints Ziemeļamerikas kalnu kazas (Oreamnos)
- Kazu cilts (Caprini)
- ģints Aitas (Ovis)
- ģints Arābijas kazas (Arabitragus)
- ģints Himalaju kazas (Hemitragus)
- ģints Nilgiri kalnu kazas (Nilgiritragus)
- ģints Kazas (Capra)
- ģints Krēpjaitas (Ammotragus)
- ģints Zilās aitas (Pseudois)
- Muskusvēršu cilts (Ovibovini)
- ģints Muskusvērši (Ovibos)
- ģints Takini (Budorcas)
- Goralu cilts (Naemorhedini)
- Niedru buku apakšdzimta (Reduncinae)
- ģints Niedru buki (Redunca)
- ģints Ūdensāži (Kobus)
- Pelēko āžu apakšdzimta (Peleinae)
- ģints Pelēkie āži (Pelea)
- Tibetas antilopju apakšdzimta (Pantholopinae)
- ģints Tibetas antilopes (Pantholops)
- Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae)
- ģints Antilopes gnu (Connochaetes)
- ģints Govjantilopes (Damaliscus)
- ģints Hirolas (Beatragus)
- ģints Vēršantilopes (Alcelaphus)
- Vēršu apakšdzimta (Bovinae)
- Dižantilopju cilts (Strepsicerotini)
- ģints Dižantilopes (Taurotragus)
- ģints Vītņragantilopes (Tragelaphus)
- Indijas antilopju cilts (Boselaphini)
- ģints Indijas antilopes (Boselaphus)
- ģints Indijas četrragantilopes (Tetracerus)
- Vēršu cilts (Bovini)
- ģints Āfrikas bifeļi (Syncerus)
- ģints Bifeļi (Bubalus)
- ģints Bizoni (Bison)
- †ģints Milzu bifeļi (Pelorovis)
- ģints Vērši (Bos)
- ģints Vjetnamas vērši (Pseudoryx)
- Dižantilopju cilts (Strepsicerotini)
- Zobenragantilopju apakšdzimta (Hippotraginae)
- ģints Oriksi (Oryx)
- ģints Sahāras zobenragantilopes (Addax)
- ģints Zobenragantilopes (Hippotragus)
- Antilopju apakšdzimta (Antilopinae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ The encyclopedia of animals: a complete visual guide
- ↑ «Sumbri atgriežas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. janvārī. Skatīts: 2011. gada 15. janvārī.
- ↑ Taurs[novecojusi saite]
- ↑ «Sumbri atgriežas Latvijā!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2011. gada 15. janvārī.
- ↑ Gatesy, J.; Yelon,D.,DeSalle,R.,Vrba,E. (1992). "Phylogeny of the Bovidae (Artiodactyla, Mammalia), Based on Mitochondrial Ribosomal DNA Sequences". Mol. Biol. Evol. 9 (3): 433–446. PMID 1584013
- ↑ Evolution of weaponry in female bovids
- ↑ Janis, C. & Jarman, P. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 498–499. ISBN 0-87196-871-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dobradži.