Čikāgas "Bulls"
Čikāgas "Bulls" ir profesionāls basketbola klubs, kas ir bāzēts Čikāgā, Ilinoisas štatā, ASV. Klubs ir dibināts 1966. gadā un kopš tā dibināšanas brīža spēlē NBA. "Bulls" ir seškārtējie NBA čempioni (1991, 1992, 1993, 1996, 1997, 1998). Mājas spēles komanda aizvada United Center arēnā. Klubā laikposmā no 1984. līdz 1993. gadam un no 1995. gada līdz 1998. gadam spēlēja leģendārais amerikāņu basketbolists Maikls Džordans.
| Chicago Bulls | |
|---|---|
 | |
| Sporta veids | Basketbols |
| Pilsēta |
 Čikāga, Ilinoisa, ASV |
| Līga |
/ NBA |
| Konference | Austrumu konference |
| Divīzija | Centrālā divīzija |
| Dibināts | 1966 |
| Arēna | United Center (ietilpība: 20 917) |
| Krāsas |
Sarkans, melns, balts |
| Īpašnieks | Džerijs Reinsdorfs |
| Prezidents | Maikls Reinsdorfs |
| Menedžeris | Marks Everslijs |
| Galvenais treneris | Billijs Donovans |
| Mediji | bulls.com |
| Tituli | |
| NBA kausi | 6 |
Vēsture
labot šo sadaļuŠajā rakstā nav minēta būtiska informācija saistībā ar raksta tematu vai arī ne tik nozīmīga informācija ir pārāk uzsvērta. Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
1966-84: pirms Džordana
labot šo sadaļu"Bulls" ir trešā NBA vienība, kas nāk no Čikāgas. Pirms "buļļiem" bijušas arī "Packers-Zephyrs" (tagad Vašingtonas "Wizards") un "Stags" (no 1946. līdz 1950. gadam). Čikāgas "Bulls" NBA debitēja 1966./1967. gada sezonā un jau debijas gadā kvalificējās izslēgšanas spēlēm, kas iepriekš nebija izdevies nevienai jaunajai komandai. Pirmajās divās sezonās "Bulls" lielāko daļu mājas spēles aizvadīja International Amphitheatre arēnā, līdz pārcēlās uz Čikāgas stadionu. Lai gan turpmāko gadu laikā "buļļi" nebija viegls pretinieks it ne vienam, tomēr līdz augšgala komandām aizsniegties neizdevās. 70. gadu laikā "Bulls" tika atpazīta kā aizsardzības komanda, kas balstīta uz Džeriju Sloanu, Bobu Lovu un Četu Volkeru, kā arī Normu Van Laieru, Klifordu Reju un Tomu Boervinklu. Vienība izcīnīja vienu divīzijas čempiontitulu, taču ne reizi neiekļuva NBA finālā.
70. gadu beigās un 80. gadu sākumā "Bulls" bija starp līgas vājākajām komandā. Taču 1979. gadā komandas vēsture varēja pilnībā mainīties - tolaik par drafta pirmo numuru sacentās "Bulls" ar Losandželosas "Lakers" un laimīgo uzvarētāju noskaidroja ar monētas mešanu. Čikāgas kluba ģenerālmenedžeris Reds Torns izvēlējās neīsto simbolu, kas noveda "Lakers" pie pirmās izvēles tiesībām gaidāmajā draftā. Losandželosieši izvēlējās vēlāk par NBA leģendu kļuvušo Maģisko Džonsonu, kamēr "buļļi" savā paspārnē uzņēma Deividu Grīnvudu.
1984-90: Maikla Džordana ierašanās
labot šo sadaļu1984. gada vasarā kluba neveiksmju sērija pārtrūka - "Bulls" ieguva trešās izvēles tiesības 1984. gada NBA draftā, pirmās izvēles piederēja Hjūstonas "Rockets" un Portlendas "Trail Blazers". Hjūstonieši savā pulkā pieaicināja Hakīmu Oladžuvonu, bet "Blazers" - Semu Bouiju. Savukārt "Bulls" izvēlējās uzbrūkošo aizsargu no Ziemeļkarolīnas Universitātes - Maiklu Džordanu. Klubs, nākot jaunam īpašniekam (Džerijam Reinsdorfam) un ģenerālmenedžerim (Džerijam Krauzam), nolēma būvēt komandu ap Džordanu. Jau savā debijas sezonā viņš uzstādīja franšīzes rekordu vidēji gūtajos punktos (3. kopējais rezultāts NBA tosezon), kā arī pārtvertajās bumbās (4. rezultāts līgā). Čikāgas vienība atkal iekļuva izslēgšanas spēlēs, bet Džordans tika apbalvots ar gada labākā debitanta balvu un tika iekļauts NBA otrajā simboliskajā izlasē.
Nākamajā vasarā komanda ieguva Džonu Paksonu, un drafta dienā no Klīvlendas "Cavaliers" iemainīja tiesības uz Čārlzu Oukliju. Kopā ar Džordanu un centra spēlētāju Deivu Korzīnu viņi bija "Bulls" galvenais uzbrukuma spēks nākamajos divos gados. Tā gada play-off pirmajā kārtā "Bulls" sacentās ar Bostonas "Celtics", kuras priekšgalā bija Lerijs Bērds. Otrajā sērijas mačā Džordans uzstādīja NBA rekordu punktu gūšanā vienas izslēgšanas spēles laikā - viņš iespēja 63 punktus.
Arī nākamajā sezonā Džordans turpināja demonstrēt lielisku sniegumu, regulārā čempionāta laikā gūstot vidēji 37,1 punktu, kā arī kļūstot par pirmo spēlētāju "Bulls" vēsturē, kurš iekļauts NBA pirmajā simboliskajā pieciniekā. Taču arī tas palīdzēja gūt vien 40 uzvaru, kas nozīmēja, ka izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā jātiekas ar "Celtics". Bostonas komanda izrādījās pārāka. 1987. gada draftā ģenerālmenedžeris Krauzs ar astoto kopējo numuru izvēlējās centru Oldenu Polinsu, bet ar 10. numuru - Horasu Grantu. Tajā pat dienā viņš Polinsu aizmainīja uz Sietlas "SuperSonics", pretī saņemot Skotiju Pipenu. Ar Paksonu un Džordanu aizsargu, Bradu Selersu un Oukliju uzbrucēju, bet Korzīnu centra pozīcijās, kamēr Pipens un Grants nāca uz maiņu, "Bulls" strauji progresēja 1987./1988. gada sezonā, izcīnot 50 uzvaras regulārajā čempionātā un aizkļūstot līdz Austrumu konferences pusfinālam, kur atzina Detroitas "Pistons" pārākumu piecu maču sērijā. Taču Džordans tika atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju.
Vasaras periodā "Bulls" atkal aktīvi iesaistījās darījumu tirgū. Populārais spēka uzbrucējs Ouklijs, kurš gan 1987., gan 1988. gadā bija labākais atlēkušo bumbu vācējs līgā, drafta priekšvakarā tika aizmainīts uz Ņujorkas "Knicks". Tāpat Ņujorkai tika piešķirtas Čikāgas drafta pirmās kārtas izvēles tiesības (ieguva Rodu Striklandu), pretī saņemot centra spēlētāju Billu Kārtraitu un "Knicks" pirmās kārtas izvēles tiesības, ar kurām ieguva vēl vienu centru Vilu Perduē. Turklāt "Bulls" ieguva arī tālmetienu speciālistu Kregu Hodžsu no Fīniksas "Suns". Jaunajam starta pieciniekam (Paksons, Džordans, Pipens, Grants, Kārtraits) nācās zaudēt vairāk spēļu nekā iepriekšējā regulārajā sezonā, taču, laikam ritot, basketbolisti saspēlējās un aizkļuva līdz Austrumu konferences finālam, kur piekāpās nākamajiem čempioniem "Pistons".
1989./1990. gada sezonā Džordans ceturto gadu pēc kārtas kļuva par NBA rezultatīvāko spēlētāju, un simboliskajā pieciniekā viņam pievienojās arī Skotijs Pipens. Izmaiņas bija notikušas arī treneru štābā, kur Dagu Kolinsu nomainīja viņa asistents Fils Džeksons. Draftā "Bulls" bija izvēlējušies centru Steisiju Kingu un saspēles vadītāju Bīdžeju Ārmstrongu. "Buļļi" atkal aizkļuva līdz konferences finālam, kur jau trešo sezonu pēc kārtas piekāpās Detroitas komandai.
1990-93: trīs tituli pēc kārtas
labot šo sadaļuNākamajā sezonā "Bulls" sasniedza kluba rekordu regulārā čempionāta uzvarās - 61. Ļoti pārliecinoši tika aizvadītas arī izslēgšanas spēles, kur konferences finālā pārspēja "Pistons", bet finālā apspēlēja "Lakers" ar Maģisko Džonsonu priekšgalā. Džordanam pasniedza gan sezonas, gan play-off vērtīgākā basketbolista titulu.
Čikāgas komanda savu otro titulu izcīnīja 1991./1992. gada sezonā, atkal labojot kluba rekordu ar 67 regulārās sezonas uzvarām. Finālā pretī stājās Portlendas "Trail Blazers" ar Klaidu Dreksleru. Maiklam Džordanam kārtējais MVP gan sezonā, gan izslēgšanas spēlēs. Finālsērijas laikā viņš laboja NBA rekordu puslaikā gūto punktu ziņā (35), kā arī realizēto trīspunktu metienu ziņā (6).
1992./1993. gada sezonā "Bulls" paveica to, ko neviena komanda kopš leģendārajiem "Celtics" basketbolistiem 60. gados nebija iespējusi, - uzvarēja trīs čempionātos pēc kārtas. Džordans ieguva play-off MVP, tiesa, ne regulārās sezonas, ko izcīnīja Čārlzs Bārklijs. Finālsērijā "Bulls" līderis guva vidēji 41 punktu mačā, kas bija jauns līgas rekords. Tāpat viņš atkārtoja Vilta Čemberlena sasniegumu, kļūstot par NBA rezultatīvāko spēlētāju septīto sezonu pēc kārtas.
1993-94: Džordans aiziet
labot šo sadaļuPēc sezonas Maikls Džordans šokēja visu basketbola pasauli, paziņojot par aiziešanu no šā sporta veida. Viņš ar paziņojumu nāca klajā tikai dažus mēnešus pēc tēva nāves, viņš tika noslepkavots. Par "Bulls" līderi kļuva Skotijs Pipens, kurš 1994. gada Visu Zvaigžņu spēlē ieguva vērtīgākā spēlētāja balvu. Tāpat no Čikāgas vienības šajā mačā piedalījās Horass Grants un Bīdžejs Ārmstrongs. Regulārajā sezonā "Bulls" izcīnīja 55 uzvaras, bet izslēgšanas spēlēs nespēja pārvarēt Ņujorkas "Knicks" barjeru otrajā kārtā, zaudējot septiņu spēļu sērijā.
1994-95: Džordans atgriežas
labot šo sadaļu1994./1995. gada sezonu Čikāgas "Bulls" uzsāka ar atvadīšanos no Chicago Stadium, kur tika aizvadītas mājas spēles 27 gadu garumā. "Bulls" pārcēlās uz pašreizējo arēnu - United Center. 1994. gadā Čikāgas komanda atvadījās no Horasa Granta, Billa Kārtraita un Skota Viljamsa, kuri pārcēlās uz citām komandām, kā arī no Džona Paksona, kurš izlēma beigt basketbolista karjeru. Taču viņu vietā ieguva uzbrūkošo aizsargu Ronu Hārperu un vieglo uzbrucēju Džodu Bakleru. Vienībai kā brīvais aģents pievienojās arī Stīvs Kerrs un centri Luks Longlijs un Bills Veningtons. Tomēr šie basketbolisti nespēja sagādāt vēlamos rezultātus.
Taču 1995. gada 17. martā "Bulls" saņēma iepriecinošas ziņas - Maikls Džordans bija gatavs atgriezties basketbolā. Džordanam nevajadzēja ilgu laiku, lai atgūtu iepriekšējo ritmu, jo jau piektajā spēlē pēc atgriešanās viņš guva 55 punktus pret "Knicks". Taču pat viņš neaizveda "Bulls" līdz čempionu titulam, jo izslēgšanas spēlēs Orlando "Magic" izrādījās pārāk sīksts pretinieks. "Magic" sastāvā tobrīd bija Horass Grants, Anfernijs Hārdavejs un Šakils O'Nīls. Atgriežoties basketbolā, Džordans uz formas krekla izvēlējās nevis sev tik pierasto 23. numuru, bet gan 45., kādu vidusskolas laikā valkāja brālis. Taču sērijā ar Orlando viņš atgriezās pie ierastā divciparu skaitļa.
Vasarā "Bulls" zaudēja Ārmstrongu, taču ģenerālmenedžeris veica lielisku darījumu ar Sanantonio "Spurs", aizmainot uz turieni Vilu Perduē, bet pretī saņemot neviennozīmīgi vērtēto Denisu Rodmenu, kurš bija labākais atlēkušo bumbu vācējs pēdējo četru sezonu laikā.
1995-97: nākamie trīs tituli
labot šo sadaļuNu "Bulls" sākumsastāvā bija Hārpers, Džordans, Pipens, Rodmens un Longlijs, bet rezervē palika Kurrs, Tonijs Kukočs, Venningtons un aizsargs Rendijs Brauns. Čikāgas komanda no 47 uzvarām iepriekšējā sezonā sasniedza 72 uzvaras, kas nozīmēja, ka zaudēts vien 10 mačos, kas joprojām ir NBA labākais sasniegums. Džordans astoto reizi kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju, Rodmens - piekto reizi bija labākais atlēkušajās bumbās, bet Kerrs finišēja otrajā pozīcijā realizēto tālmetienu procentuālajā ziņā. Turklāt Džordans ieguva trīs MVP vienā sezonā - sezonas, izslēgšanas spēļu, kā arī Visu Zvaigžņu spēles. Ģenerālmenedžeris Krauzs tika atzīts par labāko administratīvo darbinieku, Džeksons kļuva par gada labāko treneri, bet Kukočs - labākais rezervists. Pipens ar Džordanu tika iekļauti simboliskajā pieciniekā, bet aizsardzības simboliskajā pieciniekā viņiem pievienojās arī Rodmens.
Turklāt tā gada vienībai pieder vairāki rekordi: visvairāk uzvaru izbraukuma spēlēs (33), labākais sezonas starts (41-3), ilgākā uzvaru sērija mājas arēnā (44), kā arī labākais sezonas sākums mājas spēlēs (37 uzvaras). "Bulls" sasniedza arī otro visu laiku augstāko uzvaru skaitu mājas spēlēs (39), atpaliekot vien no leģendārajiem "Celtics", kuriem 40 triumfu. Tāpat "Bulls" otrie visu laiku labākajā punktu attiecībā sezonā, atpaliekot no "Lakers" sasnieguma par nieka trim punktiem. Savu ceturto titulu Čikāgas pārstāvji ieguva finālcīņā pret "SuperSonics" ar Gēriju Peitonu un Šonu Kempu priekšgalā. 1995./1996. gada sezonas "Bulls" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām basketbola komandām.
1996./1997. gada sezonā "Bulls" teju otro gadu pēc kārtas sasniedza 70 uzvaru robežu, taču šoreiz mazliet pietrūka, zaudējot pēdējās divas regulārā čempionāta spēles un apstājoties pie 69. Savukārt United Center arēnā atkal sasniegtas 39 uzvaras. Čikāgas klubs izcīnīja savu piekto čempiontitulu, finālā pārspējot Jūtas "Jazz", kuras sastāvā bija Karls Malons un Džons Stoktons. Džordans jau devīto reizi karjerā kļuva par NBA rezultatīvāko spēlētāju. Džordans ar Pipenu līgas 50. gadu svinībās tika iekļauti NBA visu laiku 50 labāko spēlētāju sarakstā.
Sasniegumi
labot šo sadaļu- Čempioni: 6
- Konferences čempioni: 6
- Divīzijas čempioni: 9
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čikāgas "Bulls".
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Kluba oficiālā mājaslapa (angliski)