Ceļtekas
augu ģints
Ceļtekas (latīņu: Plantago) ir ģints ceļteku dzimtā ar kosmopolītisku izplatību.[1] Lielākā daļa ģintī klasificēto sugu ir lakstaugi (lai gan dažas sugas ir apakškrūmi). Augu lapas ir rozetē vai ar vāji izteiktu kātu.[2] Tām ir trīs vai piecas paralēlas dzīslas. Atkarībā no sugas, lapu forma ir plata vai šauta.
| Ceļtekas Plantago | |
|---|---|
 Plantago australis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Ceļtekas (Plantago) |
| Sinonīmi | |
| |
 Ceļtekas Vikikrātuvē | |
Klasifikācija
labot šo sadaļuCeļteku ģints ir stabils taksons; galvenais taksonomiskais jautājums ir par to vai ģintī jāiekļauj monotipiskā Bougueria ģints un krastenes (Littorella), kurā ir klasificētas 2—3 sugas.[3]
Ģintī ir klasificētas aptuveni 200 sugas, no kurām Latvijā ir sastopamas šādas:[4]
- Briežragu ceļteka (Plantago coronopus) L.
- Dūkstu ceļteka (Plantago uliginosa) F.W.Schmidt
- Jūrmalas ceļteka (Plantago maritima) L.
- Lielā ceļteka (Plantago major) L.
- Smiltāja ceļteka (Plantago arenaria) Waldst. et Kit.
- Šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata) L.
- Vidējā ceļteka (Plantago media) L.
- Vintera ceļteka (Plantago winteri) Wirtg.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Plantago L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ Clive A. Stace. New flora of the British Isles (Fourth edition izd.). Suffolk, 2019. ISBN 978-1-5272-2630-2. OCLC 1089196503.
- ↑ Albach, D. C., Meudt, H. M. & Oxelman, B. 2005. Piecing together the "new" Plantaginaceae. American Journal of Botany 92: 297–315.
- ↑ «Ceļteku dzimta - Plantaginaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-04-01.