Baltijas jūras divīzija

Baltijas jūras divīzija (vācu: Ostsee-Division) bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē. To komandēja ģenerālmajors Rīdigers fon der Golcs un tā bija 9500 — 12 000 vīru liela.

Baltijas jūras divīzija Hanko ostā 1918. gada 3. aprīlī

Golcs un Mannerheims Mikeli

Divīzijas kodols sastāvēja no Vācijas austrumu frontes divām armijas brigādēm: 95. rezerves kājnieku brigādes (komandieris pulkvedis K. Volfs [K. Wolff]) un 2. gvardes kavalērijas brigādes (komandieris pulkvedis H. fon Čirskis un Bēgendorfs [H. von Tschirsky und Bögendorff]).

1918. gada 14. februārī Somijas Senāta pārstāvji Berlīnē oficiāli lūdza Vācijai palīdzību, un Vācijas Impērijas militārā padome nolēma sūtīt karaspēku uz Somiju.

20. martā uz 12. Landvēra divīzijas pamata tika saformēta divīzija cīņai Somijā pret Sarkanajiem gvardiem. 30. martā Dancigā karaspēka vienība iekāpa kuģos. 3. aprīlī tā izcēlās Hanko pussalā, kur nesastapa pretestību.

Pēc dažām nelielām sadursmēm 11. aprīlī vācieši nonāca pie Helsinkiem. Pilsētu jau bija pametusi Sarkano vadība un Krievijas jūras flotes kuģi, bet bija palikuši daudzas Sarkanās gvardes vienības. 12. aprīļa rītā 2000—3000 karavīru liela vācu brigāde fon Čirska vadībā no ziemeļrietumiem sāka uzbrukumu Helsinkiem. Viņiem pievienojās vietējie Baltie gvardi, kuri kara laikā bija slēpušies. Kaujā krita 100—200 vācu karavīru. 14. aprīlī Helsinki bija atbrīvoti.

18. aprīlī Golca spēki sāka virzīties tālāk ziemeļu virzienā uz Rīhimeki.

Savukārt 7. aprīlī krastā, 87 km uz austrumiem no Helsinkiem, izcēlās Vācijas 8. Armijas 3000 vīru vienība Oto fon Brandenšteina vadībā un ieņēma Lovīsu. 18. aprīlī pēc smagām kaujām Brandenšteina brigāde ieņēma Lahti. Nākamajā dienā tā sastapās ar Balto somu Rietumu armiju, tādējādi pārraujot Sarkano gvardu teritoriju divās daļās. Brigāde tika pievienota Baltijas jūras divīzijai.

Golca spēki virzījās uz ziemeļiem un no 21. līdz 22. aprīlim ieņēma Hivinkē un Rīhimeki. Ciešot lielus zaudējumus, pirmoreiz sastopoties ar Sarkano frontes daļām, 26. aprīlī Golca spēki ieņēma Hemēnlinnu. Nākamajā dienā tie sastapās ar Balto somu Rietumu armiju.

Ielenkti no visām pusēm, Sarkanie centās izlauzties. Golca divīzija nodrošināja rietumu un dienvidu pusi, bet Brandenšteina brigāde — austrumus. 2. maijā Sarkanie padevās.