Arminijs
Arminijs (latīņu: Arminius, vācu: Hermann; dzimis 18./17. gadā p.m.ē., miris 21. gadā m.ē.) bija ģermāņu cilts herusku vadonis.
Arminijs | |
---|---|
Piemineklis Arminijam (Hermanim) Detmoldā. | |
Dzimis |
18./17. gadā p.m.ē. Ģermānija |
Miris |
21. gadā m.ē. (39 gadu vecumā) Ģermānija |
Dzimis Romai daļēji pakļautas cilts vadoņa ģimenē un jau agrā vecumā, kopā ar brāli, kā ķīlnieki nokļuvuši Romā. Dienēja Romas impērijas karaspēkā, kļuvis par kavalērijas virsnieku un ieguva arī impērijas pilsoņa tiesības. Piedalījies lielas sacelšanās apspiešanā Illīrijā. Pēc tam nosūtīts uz Ģermāniju, lai palīdzētu Publijam Kvintīlijam Vāram pabeigt šīs teritorijas iekarošanu. Pēc atgriešanās savā dzimtajā teritorijā sācis slepeni plānot sazvērestību pret Romu. Izveidojis plašu ģermāņu cilšu koalīciju un izmantojot romiešu uzticību viņam, ievilinājis visu armiju labi izplānotā slazdā Teitoburgas mežā.
Teitoburgas meža kaujā mūsu ēras 9. gadā ģermāņu karaspēks Arminija vadībā uzvarēja Publija Kvintīlija Vāra vadīto romiešu karaspēku, pilnībā iznīcinot 3 leģionus. Ar šo uzvaru tika apturēta tālākā Romas impērijas iespiešanās Ģermānijā.
Turpmākajos gados, ar mainīgām sekmēm, cīnījies ar Romas ģenerāļa Germānika karaspēku, aizvadot vairākas lielas kaujas. Nespēja pasargāt ģermāņu zemes no izpostīšanas, tās tika izsirotas līdz pat Elbai. Germānika karaspēks arī sagūstija Armīnija sievu Tusneldu, kas tika aizvesta uz Romu kā kara laupījums. Tomēr, pats Armīnijs spēja izvairīties no sagūstīšanas un ar savu efektīvo pretestību arī atturēja Romas impēriju no turpmākas izplešanās uz A no Reinas. 17.g. m.e. uzsāka karu ar savu sīvāko kunkurentu uz visu ģermāņu cilšu valdnieka titulu, markomaņu vadoni Marabodu un viņa atbalstītājiem. Lai gan karā netika gūta izšķiroša uzvara, Marabods bēga uz Romu, kur atlikušo mūžu nodzīvoja Ravennā. Armīniju 21.g. m.e. nogalināja viņa paša cilts locekļu organizētā sazvērestībā, lai nepieļautu viņa ietekmes pārmērīgu pieaugumu.
Romiešu vēsturnieks Tacits Armīniju dēvēja par ģermāņu atbrīvotāju, kā arī uzteica viņa spēju kā līdzīgam cīnīties ar Romu tās varas un spēka zenītā.
Turpmākajos gadsimtos Armīnijs kļuva par leģendāru personību vācu kultūrā. 19. gadsimta sākumā Arminijs, kuru vācieši sāka saukt par Hermani, kā arī pati Teitoburgas kauja kļuva par vienu no vācu nacionālisma un tautas vienotības simboliem.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arminijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |