1923. gads
gads
- Šis raksts ir par 1923. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1923. gads Latvijā.
1923. gads (MCMXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1923 MCMXXIII |
| Ab urbe condita | 2676 |
| Armēņu kalendārs | 1372 ԹՎ ՌՅՀԲ |
| Asīriešu kalendārs | 6673 |
| Bahāju kalendārs | 79—80 |
| Bengāliešu kalendārs | 1330 |
| Berberu kalendārs | 2873 |
| Budistu kalendārs | 2467 |
| Birmiešu kalendārs | 1285 |
| Bizantiešu kalendārs | 7431—7432 |
| Ķīniešu kalendārs | 壬戌年 (Ūdens suns) 4619 vai 4559 — līdz — 癸亥年 (Ūdens cūka) 4620 vai 4560 |
| Koptu kalendārs | 1639—1640 |
| Etiopu kalendārs | 1915—1916 |
| Ebreju kalendārs | 5683—5684 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1979—1980 |
| - Shaka Samvat | 1845—1846 |
| - Kali Juga | 5024—5025 |
| Holocēna kalendārs | 11923 |
| Igbo kalendārs | 923—924 |
| Irānas kalendārs | 1301—1302 |
| Islāma kalendārs | 1341—1342 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4256 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 10. janvāris — Klaipēdas apgabala vietējo lietuviešu izveidotā glābšanas komisija pasludina pilsētu par pievienojušos Lietuvai.
- 11. janvāris — lai piespiestu Vāciju nomaksāt reparācijas, Francija un Beļģija Rūras apgabalā iesūta karaspēku.
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — Grieķijā ieviests Gregora kalendārs.
- 15. marts — Tautu Savienība atzīst Polijas tiesības uz okupēto Viļņas apgabalu.
Aprīlis
labot šo sadaļu- Noslēdzas Īrijas Pilsoņu karš.
- 18. aprīlis — dibināts futbola klubs Maskavas "Dinamo".
Jūnijs
labot šo sadaļu- 9. jūnijs — valsts apvērsums Bulgārijā - tiek atstādināts premjerministrs Aleksandrs Stamboļijskis (tiek nogalināts 14. jūnijā).
- 24. jūnijs — notika Lietuvas futbola izlases pirmā oficiālā spēle, kurā tā ar 0 - 5 zaudēja Igaunijas futbola izlasei.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 10. jūlijs — Krievijas pilsētā Rostovā spēcīgā krusā iet bojā 23 cilvēki.
- 24. jūlijs — Šveicē tiek noslēgts Lozannas miera līgums, kas izbeidz Turcijas neatkarības karu un nosaka Turcijas robežas pēc Pirmā pasaules kara.
Septembris
labot šo sadaļu- 1. septembris — Japānā spēcīga zemestrīce noposta Tokijas un Jokohamas pilsētas. Bojā iet 142 807 cilvēku.
- 4. septembris — Leikherstā, Ņūdžersijas štatā gaisā paceļas pirmais amerikāņu uzbūvētais dirižablis.
- 10. septembris — Īrija pievienojas Tautu Savienībai.
- 13. septembris — Spānijā notiek militārs valsts apvērsums. Migels Primo de Rivera nodibina autoritāro režīmu Spānijā.
- 23. septembris — pēdējie Antantes okupācijas spēki pamet Konstantinopoli un līdz ar to beidzas Konstantinopoles okupācija.
Oktobris
labot šo sadaļu- 13. oktobris — Angora tiek pārdēvēta par Ankaru un kļūst par Turcijas galvaspilsētu Konstantinopoles vietā, kuru pārdēvē par Stambulu.
- 29. oktobris — Beidzas Turcijas neatkarības karš un tiek proklamēta Turcijas Republika.
Novembris
labot šo sadaļu- 8. novembris — Vācijas pilsētā Minhenē Ādolfa Hitlera vadībā norisinās Alus pučs, kas cieš neveiksmi.
- 15. novembris — Hiperinflācija Vācijā sasniedz maksimumu. 1 ASV dolārs atbilst 4 200 000 000 000 000 Vācu marku.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 12. februāris — Franko Dzefirelli (Franco Zeffirelli), itāļu režisors un kinoproducents (miris 2019. gadā)
- 13. februāris — Čaks Jēgers (Chuck Yeager), ASV brigādes ģenerālis, izmēģinātājpilots (miris 2020. gadā)
- 15. februāris — Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр), PSRS cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2011. gadā)
- 28. februāris — Čārlzs Dērnings (Charles Durning), amerikāņu aktieris (miris 2012. gadā)
- 12. marts — Volters Širra (Walter Schirra), ASV kosmonauts (miris 2007. gadā)
- 1. maijs — Džozefs Hellers (Joseph Heller), ASV rakstnieks (miris 1999. gadā)
- 27. maijs — Henrijs Kisindžers (Henry Kissinger), ASV politiķis (miris 2023. gadā)
- 2. jūlijs — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (mirusi 2012. gadā)
- 6. jūlijs — Vojcehs Jaruzelskis (Wojciech Jaruzelski), Polijas prezidents (miris 2014. gadā)
- 22. jūlijs — Bobs Douls (Bob Dole), ASV politiķis un bijušais ASV senators (miris 2021. gadā)
- 31. jūlijs — Ahmets Ertegins (Ahmet Ertegün), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (miris 2006. gadā)
- 2. augusts — Šimons Peress (שמעון פרס), Izraēlas prezidents (miris 2016. gadā)
- 19. augusts — Edgars Kods (Edgar F. Codd), angļu datorzinātnieks (miris 2003. gadā)
- 29. augusts — Ričards Atenboro (Richard Attenborough), angļu aktieris, kinorežisors, kinoproducents (miris 2014. gadā)
- 16. septembris — Li Guanjao (李光耀), Singapūras politiķis (miris 2015. gadā)
- 4. oktobris — Čārltons Hestons (Charlton Heston), ASV aktieris (miris 2008. gadā)
- 5. oktobris — Glinisa Džonsa (Glynis Johns), britu aktrise (mirusi 2024. gadā)
- 20. novembris:
- Nadine Gordimera (Nadine Gordimer), Dienvidāfrikas rakstniece (mirusi 2014. gadā)
- Otfrīds Preislers (Otfried Preußler), vācu rakstnieks (miris 2013. gadā)
- 18. novembris — Alans Šepards (Alan Shepard), ASV kosmonauts (miris 1998. gadā)
- 25. novembris — Mauno Koivisto (Mauno Koivisto), Somijas prezidents (miris 2017. gadā)
- 28. novembris — Glorija Greiema (Gloria Grahame), ASV aktrise (mirusi 1981. gadā)
- 15. decembris — Frīmens Daisons (Freeman Dyson), ASV fiziķis (miris 2020. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 3. janvāris — Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek), čehu rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
- 14. janvāris — Luijs Rišardē (Louis Richardet), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1864. gadā)
- 10. februāris — Vilhelms Rentgens (Wilhelm Röntgen), vācu fiziķis (dzimis 1845. gadā)
- 8. marts — Johaness Dideriks van der Vālss (Johannes Diderik van der Waals), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1837. gadā)
- 23. marts — Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt), franču aktrise (dzimusi 1844. gadā)
- 2. aprīlis — Mišels Teato (Michel Théato), luksemburgiešu garo distanču skrējējs, olimpiskais čempions maratonā (dzimis 1878. gadā)
- 24. jūnijs — Edīte Sēdergrāna (Edith Södergran), zviedru dzejniece (dzimusi 1892. gadā)
- 20. jūlijs — Pančo Vilja (Pancho Villa), meksikāņu revolucionārs (dzimis 1878. gadā)
- 1. augusts — Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle), ASV astronoms (dzimis 1839. gadā)
- 2. augusts — Vorens Hārdings (Warren Gamaliel Harding), 29. ASV prezidents (dzimis 1865. gadā)
- 11. septembris — Ūle Estmo (Ole Østmo), norvēģu sporta šāvējs, vairāku olimpisko un pasaules čempionātu medaļu ieguvējs (dzimis 1866. gadā)
- 6. oktobris — Damats Ferids pašā, Osmaņu impērijas lielvezīrs (dzimis 1853. gadā)
- 30. oktobris — Bonars Lo (Bonar Law), britu politiķis (dzimis 1858. gadā)
- 27. decembris — Gistavs Eifelis (Gustave Eiffel), franču inženieris (dzimis 1832. gadā)
- 28. decembris — Ežēns Mužēns (Eugène Mougin), franču loka šāvējs. olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1852. gadā)