1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1892 1893 1894 - 1895 - 1896 1897 1898
Latvijā:	1892 1893 1894 - 1895 - 1896 1897 1898
Laikapstākļi:	1892 1893 1894 - 1895 - 1896 1897 1898
Sportā:	1892 1893 1894 - 1895 - 1896 1897 1898
Kino:	1892 1893 1894 - 1895 - 1896 1897 1898

Notikumi

Janvāris

• 5. janvāris — Ludza ieguva pašvaldības tiesības.

Marts

• 31. marts — krievu rūpnieks, austriešu padotais Oskars Freyvirts saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu A/s "Fenikss".

Jūnijs

• 27.—30. jūnijs — Jelgavā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (vienīgie ārpus Rīgas). Kopkori veidoja 3000 dziedātāji.
• 24. jūnijs — Liepājā (Pētera ielā 19) tika atvērta Vecliepājas baptistu draudzes (tagad, Pāvila draudzes) dievnams.

Jūlijs

• 22. jūlijs — Rīgas un Mītavas arhibīskaps Arsenijs iesvētīja Veclaicenes pareizticīgo baznīcu.

Augusts

• 21. augusts — Rīgas pilsētas valdes izveidota īpaša komisija nolēma Pārdaugavā vecā tirgus vietā ierīkot jaunu, lielāku tirgus laukumu L.Nometņu ielas galā, kur atzarojumā pie Zeļļu ielas bija 4490 kvadrātašu liels neapbūvēts, privāts zemes gabals, tādējādi aizsākot tagadējā Āgenskalna tirgus izveidi.
• 23. augusts — tika pabeigta artēziskās akas ierīkošana Rātslaukumā (vēlāk papildināta ar Rolanda statuju).

Nezināms datums

• Andrejsalā tika ierīkots pilsētas maģistrālā notekūdeņu kanāla izvads (darbojas joprojām).
• Strenčiem tika piešķirtas miesta tiesības. Zeme apbūvei tika ņemta no Ēveles, Jaunjērcēnu un Ķeižu muižu īpašumiem.
• visas Latvijas teritorijā esošās un no dažādiem īpašniekiem atpirktās dzelzceļa līnijas (izņemot, Rīgas—Tukuma dzelzceļu) valsts apvienoja un pārdēvēja par Rīgas-Orlas dzelzceļu.

Kultūra

• jūnijs — Pārdaugavā, Torņakalnā, toreizējā Kleina parkā tika atvērts vasaras teātris "Arkādija". Pavisam 1895. gada vasarā teātrī "Arkādija" notikušas 11 izrādes. Vēlākos gados šeit teātra izrādes vairs nav notikušas.
• jūlijs — tika publicēta R. Blaumaņa literārā pasaka "Velniņi".
• Jānis Akuraters žurnālā "Austrums" publicēja savu pirmo dzeju (dzejolis "Ziema").
• Tika izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana".

Zinātne

• Haralds Loudons uzsāka veikt regulārus putnu pavasara atlidošanas novērojumus Ķeižu muižā.
• Haralds Loudons izdeva savu pirmo publikāciju "Par Baltijas provinču ligzdojošajiem putniem", kurā viņš apkopoja pieejamo literatūru par šo reģionu putnu faunu, papildinot to arī ar saviem novērojumiem par ligzdojošajiem putniem.
• K. R. Kupfers Ventas labajā krastā pie Piešu mājām Zlēku pagastā atklāja Lielās kosas atradni. Tā atrodas uz izplatības apgabala ziemeļrietumu robežas un ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
• Ferdinands Erdmans Štolls kļuva par Rīgas dabaspētnieku biedrības muzeja ornitoloģijas nodaļas vadītāju.

Dzimuši

• 18. februāris — Jēkabs Kazaks, gleznotājs. Piedalījies "Ekspresionistu grupas", vēlāk Rīgas mākslinieku grupas izveidē, būdams tās teorētiķis un pirmais priekšsēdētājs. (miris 1920.)
• 20. maijs — Uga Skulme, gleznotājs un mākslas zinātnieks. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. (miris 1963.)
• 6. jūlijs — Jānis Osis, aktieris (miris 1973.)
• 15. augusts — Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns), rakstnieks un tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks. (miris 1941.)

Miruši

• 24. jūnijs — Pēteris Sarķis, latviešu fabulists. (dzimis 1862.)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats