Šengenas līgums

Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, izveidojot Šengenas zonu). To 1985. gada 14. jūlijā parakstīja piecas no tā laika desmit Eiropas Ekonomikas Kopienas valstīm — Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.^[1]

Līguma parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās Mozeles upē — vietā, kur robežojas Luksemburga, Francija un Vācija, netālu no Luksemburgas komūnas Šengenas.^[2]

Šengenas zona

Eilera diagramma, kas rāda sakarības starp dažādām Eiropas valstu pārnacionālajām organizācijām un sadarbības līgumu darbības zonām.

2023. gadā Šengenas zonā ietilpa 23 no Eiropas Savienības dalībvalstīm — Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kas nav ES dalībvalstis.

2024. gada 31. martā arī Bulgārija un Rumānija daļēji pievienojās Šengenas zonai, taču to sauszemes robežas palika kontrolētas.^[3]

Atsauces

↑ «Schengen Agreement». Britannica. Skatīts: 2024-04-23.
↑ «Fortress Europe». BBC World Service.
↑ «Bulgārija un Rumānija daļēji pievienojas Šengenas zonai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-31.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šengenas līgums.

Skatīt arī

Eirozona

Šis ar Eiropas Savienību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[EB-1] «Schengen Agreement». Britannica. Skatīts: 2024-04-23.

[2] «Fortress Europe». BBC World Service.

[3] «Bulgārija un Rumānija daļēji pievienojas Šengenas zonai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-31.

[1]

[2]

[3]