Čaula

Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus. Parasti tai ir organismu sargājoša funkcija. Ar bezmugurkaulnieku čaulu izpēti nodarbojas bioloģijas nozare konhioloģija. Reizēm cilvēkos interesi izraisa gliemju čaulu jeb gliemežvāku kolekcionēšana.

Foraminīferu čaulas

Gliemeņvēža čaula

Sprogkāju Coronula diadema čaulas

Molusku čaulas

Fosilo pleckāju čaulas

Organismu grupas ar čaulām

Protisti (vienšūņi):

• Foraminīferas. Foraminīferu čaulas ir dažādās formās, tās var būt gan vienkameru, gan daudzkameru čaulas. Pēc sava sastāva tās var būt organiskas, vai aglutinētas ar dažādām sīkām daļiņām un sacementētām ar organisko cementu, vai arī no kalcīta.
• Gromīdas. Gromīdām ir vienkameru čaulas ar vienu atveri un veidotas no organiskas vielas.
• Tectofilosida. Tām ir vienkameru čaulas ar vienu vai divām atverēm, veidotas no organiskas vielas, bet reizēm var būt aglutinētas ar sīkām daļiņām.
• Eiglifīdas. Eiglifīdām ir vienkameru čaulas, kas sastāv no krama plāksnītēm.
• Arcelinīdas. Arcelinīdām ir vienkameru čaulas, kas sastāv no organiskas vielas vai arī aglutinētas (sīkas kvarca daļiņas sacementētas ar organiso cementu).
• Trichosida. Trihozīdām ir elastīgas, no fibroza materiāla veidotas vienkameru čaulas. Agrāk šī grupa ar četrām iepriekšējām tika apvienotas čaulamēbu kārtā.

Dzīvnieki:

• Vēžveidīgie:

• Lapkāji. Lapkājiem ir hitīna čaulas, kas sastāv no diviem vāciņiem.
• Gliemeņvēži. Gliemeņvēžiem ir divdaļīgas čaulas, kas sastāv no labā un kreisā vāciņa. Čaulu iekšpuse ir hitinizēta, bet ārpuse apkaļķota.
• Sprogkāji. Sprogkaju čaula sastāv no vairākām kaļķa plāksnītēm.
• Vēži vienuļnieki. Vientuļnieki neveido savas čaulas, taču daudzas to sugas izmanto piemērota izmēra vēderkāju čaulas.

• Gliemji. Gliemjien ir uz organiska pamata veidotas kaļķa čaulas. Tās var būt no viena gabala, vai no diviem atsevišķiem vāciņiem (labā un kreisā), var būt no astoņām vai septiņām plāksnītēm (bruņgliemežiem). Galvkājiem var būt daudzkameru čaula.
• Pleckāji. Pleckāju čaula sastāv no 2 vāciņiem (muguras un vēdera vāciņi). Pēc sastāva tie var būt veidoti vai nu no kalcīta, vai arī no hitīnfosfāta (proteīna un kalcija fosfāta).

Ģeoloģiskā nozīme

Dažādu organismu grupu čaulu sakopojumiem ir liela nozīme dažu ūdenstilpju nogulumu un nogulumiežu veidošanā. Planktona foraminīferu čaulu sakopojumi veido globigerīna dūņas (nosaukums ņemts no Globigerina ģints). Fuzulinīdu un numulītu (lielas izmirušas foraminīferas) čaulu sakopojumiem ir bijusi liela loma atsevišķu kaļķakmens nogulumu veidošanā. Gliemju čaulas piedalās organogēno kaļķakmeņu veidošanā. Latvijā gliemeždolomīti tiek izmantoti kā apdares materiāls. Bet spārnkāju čaulas veido pteropodu dūņas.

Daudzu organismu grupu čaulas labi saglabājas fosilā veidā. Un pēc tām var rekonstruēt apstākļus ģeoloģiskajā vēsturē, kā arī izmantot stratigrāfijā korelējot dažādus nogulumus un nosakot slāņu vecumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čaula.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)