Diskusija:Latviešu valoda

Aizguvumi

Padevīgi ziņoju, ka man piemīt tieksme darboties neielogojoties. 1. ir visai savdabīgi pamatot vispārinātu apgalvojumu (par angļu valodu) ar pētījumu par vienas grupas (jauniešu) valodu. 2. FRK gan jau ir izlabojis, bet nebija tādas vācu valsts visā šīs valodas ietekmes ilgumā 3. Aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā, kā arī vāciešu politisko un ekonomisko varu pēc tam izveidotajā Livonijā. šķiet, daži vēsturnieki apšauba šādu notikumu interpretāciju 4.Savukārt krievu valodas aizguvumi sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta LIIS ir runa par slāvu valodām 5. kāda vispār latviešu valoda 9. gs? ~~Xil (saruna) 17:42, 21 martā, 2011 (UTC)

1. Jā, bet pašam nav J. Baldončuka grāmata "Anglicismi latviešu valodā", tāpēc atsaucos uz to, ko Internetā varēja atrast. Būtu baigi labi, ja kāds, kuram ir šī grāmata varētu atrast kādu lapaspusi, kur tas minēts un uzlikt kā atsauci. 2. Jā, redzēju, ka tu jau esi izlabojusi šo kļūdu rakstā aizguvumi un ņēmu to vērā arī šajā rakstā. 3. Nu nezinu, ja ir kāds uzticams avots, kur tas tiek apšaubīts, tad tā arī var pierakstīt "ka tomēr daži vēsturnieki apšauba šādu notikumu interpretāciju". 4. Jā, bet teikts, ka visvairāk tie ienāca tieši no krievu valodas 5. Laikam nav īsti precīzi pateiks, tad pareizi būtu "latviešu valodu veidojošajās valodās" vai kā? Paldies par atsauksmēm! --Geimeris 18:10, 21 martā, 2011 (UTC)

3. Es negribu tagad meklēt, tēze ir, ka stāsts "ļaunie krustneši iekaroja senlatviju un apspieda tautu" ir nacionālromantiska siekalošanās 4. Ja es nemaldos 9. gs. nebija arī krievu valodas ~~Xil (saruna) 18:51, 21 martā, 2011 (UTC)

3. Nu tāpēc es mēģināju rakstīt pēc iespējas neitrālāk, tik to, ka iebruka krustneši, pakļāva vietējās tautas un izveidoja Livoniju. :P

4. Tad runa varētu būt senkrievu valodu, nedaudz palasīšu pieejamo literatūru un paskatīšos. --Geimeris 19:23, 21 martā, 2011 (UTC)

tēze ir, ka stāsts "ļaunie krustneši iekaroja senlatviju un apspieda tautu"... - zemgaļu lauku svilināšana un pašu zemgaļu migrēšana prom arī laikam jāpieskaita pie nacionālromantisma siekalošanās?92.22.25.127 06:38, 12 februārī, 2014 (EET)

No kādām Valodām sastāv Latviešu valoda, vai precīzāk, Kādas valodas un kā ir veidojušās no Latviešu valodas.

Manuprāt ir palaista ļoti būtiska lieta, un proti Lietuviešu un Prūšu valodas. Kāpēc netiek apskatīta neapgāžama saskaņa un tulkojumi no Devanagari - Sanskrita valodas. Kāpēc kaut kas ir jāslēpj un jāizdomā. Ja šeit ienāk Latviešu valodas speciālisti, un ja Jūs Sevi uzskatāt Par Latviešiem, tad papildiniet lūdzu šo lapu, Pretējā gadījumā rodas sajūta ka Latvijā vairs nav neviena kurš nestu Tautas Prātu !!! —Šo komentāru pievienoja 109.110.12.15 (diskusija • devums).

Varbūt anonīmajam speciālistam labāk vispirms iemācīties pareizi lietot komatus un lielos burtus latviešu valodā un tad spriest par "neapgāžamām saskaņām"? --ScAvenger 18:40, 27 maijā, 2011 (UTC)

no Devanagari - Sanskrita valodas - wow, ja jums ir kādas zināšanas šajā sakarā, tad lūdzu padalieties... man gan ir aizdomas, ka sanskrita gadījumā ir milzīgas problēmas ar dravīdu valodu ietekmi(kas jau pastāvēja sanskrita izveidošanas laikā) uz baltiem radniecīgas tautas valodu. No Indijas diez vai kāds migrēja uz Baltiju - tā ir absolūta neizpratne par vēsturi un tautu staigāšanām tajā laikā. No Baltijas ar diez vai kāds migrēja - tas ir ļoti tāls virziens, bet kaut kas kopīgs ar baltiem gan jau ka bija kādreiz Kazahijā un šie gan aktīvi visur kur migrēja.92.22.25.127 06:45, 12 februārī, 2014 (EET)

Uzlabojumi

Latviešu valodas eksperti sakot, ka nodaļa par cittautiešiem ir pamatīgi jāparadiģējot.--FRK (runas/darbi) 12:59, 6 jūlijā, 2011 (UTC)

Kas tieši tur nav kā vajag? --Geimeris 16:03, 24 jūlijā, 2011 (UTC)

To gan nepateica.--FRK (runas/darbi) 10:54, 3 augustā, 2011 (UTC)

Tu varētu man iedot linkus uz vietām, kur pateici par rakstu "latvieši" un "latviešu valoda" uzlabošanu? Tā intereses pēc gribās paskatīties, ko cilvēki par to saka un vai netiek izteikts arī kāds vērā ņemams priekšlikums. :P --Geimeris 12:48, 7 augustā, 2011 (UTC)

Kā jau e-pastā Tev minēju, tad tas ir draugos (latvieši un latviešu valoda). Tur gan vairāk nekas īpašs nebija vairāk minēts.--FRK (runas/darbi) 10:35, 8 augustā, 2011 (UTC)

Starp citu, vajadzētu salikt tos aizguvumus alfabēta secībā (tagad, pildot mājasdarbu, pamanīju, ka nav tā), pašam negribas (pārāk piņķerīgs darbs) tas ir tikai ieteikums, nevajag manā virzienā tagad raidīt domestificētu dzīvnieku apzīmējumus.--FRK (runas/darbi) 16:28, 28 novembrī, 2011 (UTC)

Nodaļas, apakšraksti

Divas no lietām, kas mani interesē, ir ieteikumu raksta nodaļām, proti, vai nav par sīku, par neprecīzu, kā arī iespējamu vajadzību pēc apakšrakstiem par piemēram, latviešu valodas aizguvumiem vai vēsturi. --Geimeris 15:44, 3 oktobrī, 2011 (UTC)

Kas tā uzreiz krīt acīs, tā ir sadaļa "aizguvumi". Vajadzētu salikt zem viena virsraksta (nevis katrai valodai, no kuras aizgūts, likt jaunu sadaļu). Un vēl — (ceru/domāju, ka) sadaļa "Gramatika" papildināsies taču ar pārējām vārdšķirām, vai ne?--FRK (runas/darbi) 15:55, 3 oktobrī, 2011 (UTC)

H

Absence of the phoneme h in Latvian could be mentioned/described somewhere (section of phonology: consonants). It is an interesting feature and maybe not so obvious for every reader.--Võrok (diskusija) 11:43, 28 novembrī, 2012 (UTC)

Attēls

Attēlā ir parādīta dziesmu grāmata, nevis Bībele vecaja drukā. --Jānis U. (diskusija) 17:29, 2 decembrī, 2012 (UTC)

Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl pirms baltu ciltīm TM

Kur ir pamatojums šim apgalvojumam? Pašā wiki nekas tāds pie lībiešu ciltīm nav minēts. Latviešu wiki sadaļā gan ir pieminēts, ka Kurzemē dzīvojuši līvu seņči kopš neolīta, kas ir strīdīgs apgalvojums, jo neolītā somugru vēl nebija - tātad arī pašu līvu, bet ok - šis apgalvojums neko daudz neatšķirtos no tā, ka kāds apgalvotu, ka latviešu seņči dzīvoja Āfrikā pirms pāris miljoniem gadu. Bet līvu tauta Latvijā visticamāk, ka diez vai ieradās agrāk par pašiem latvjiem - līvu apdzīvotā josla pārsvarā ir gar jūru, kur nekonkurēja ar labību audzējošiem senlatviešiem. Līvi ir beidzamie ienācēji Vidzemē(ap 6. gadsimtu +/- gadsimts), kur asimilēja tur iepriekš dzīvojošos zemgaļus, tas tā par viņu senumu, tāpēc tur arī varbūt bija tāds nesamierināms naids no citas kultūras latgaļu puses. Pirms tam viņi bija ienākuši Kurzemē(Sāmsalu gan vienmēr par Sāmsalu nesauca) no hronikām ir nostāsti par to, ka kuršiem nācās padzīt ienācējus. Tak varbūt vajag loģiski padomāt pirms pārpublicēt murgus, kur nav pierādījumu vai kas jau sen ir tapuši atspēkoti: Narvas un Nemunas neolīta laika kultūras bija pirms indoeiropiešu ierašanās un visticamāk, ka pārstāvēja Y-DNA haplogrupu I, kas ir senāki eiropieši. Tā nebija ne indo-eiropiska, ne arī somugriska kultūra, jo ap to laiku somugru izplatību lielā skaitā kavēja ledus laikmeta palikušie ledāji. Somugri pieder pie haplogrupas N un izplatījās no Sibīrijas ziemeļiem - balti pieder pie haplogrupas R - Baltkrievija un Baltija ir viņu izplatības centrs, kas atrodas vienādā attālumā no visiem pārējiem baltu izplatības virzieniem uz visām debesu pusēm. Visi somugri ir praktiski pēdējie ienācēji šajā Eiropas daļā - to apliecina vēsturiskās ziņas par sāmu(oriģināli - ne somugriska kultūra) izplatību gandrīz līdz pat pašam somu līcim pat vēl nesenos laikos, kā arī pašu somugru teikas un nostāsti. Somugru tautas pēdējo tūkstoš gadu laikā ļoti aktīvi migrēja: nezinu kad voti(vadja) ieradās savā vietā, bet viņu zemēs ienāca vismaz 2 citas somugru ciltis - ingri un karēļi. Tas pats par maģāru migrāciju, kas izskatās, ka atšķirībā no pārējiem bija vistālāk uz dienvidiem esoša tauta un daļēji jaukta - iespējams, ka pat mazliet somugriskota indo-eiropiešu izcelsmes, tāpat kā tas izskatās ka ir ar mariešiem(kuru R haplogrupa ir tuvāka latviešiem, nekā krieviem arī pēc 1000+ gadu pārtraukuma). 92.22.25.127 06:34, 12 februārī, 2014 (EET)

Apvidvārdi

Manuprāt šeit ir putra. Vispirms ar apvidvārdiem es saprastu vārdus, kas apzīmē vietas(in english: placenames), kaut arī laikam ir domāts, ka tie tiek lietoti tikai noteiktās izloksnēs: guns, noteikti ir vecvārds vai arī mūsdienās to lieto poētiskā nozīmē jums varētu būt vecvārds un to lieto arī poētiskā nozīmē dardedze gan man liekas ka ir sinonīms - tas ka kāds to nelieto, nozīmē, ka nelasa latviešu literatūru literārajā valodā un ja tas nav sinonīms, tad ļoti derētu paskaidrot kurā kultūrnovadā lieto tikai dardedze un nelieto varavīksne - problēma ar šo ir tā ka vara+vīksna(acīmredzami seņči saskatīja kaut kādu krāsainu atspulgu no vara priekšmetiem un vīksna ir vīksna - tā apzīmē formu) ir skaidrs saliktenis un mazliet grūtāk saprotams ir dar(dār?)+dedze(ir skaidrs ka otrā daļa ir saistīta ar degšanu - ko nozīmē pirmā daļa nav skaidrs) arī ir saliktenis un ir skaidrs, ka abus neviens neliedz lietot vienlaikus ja tie ir noteiktās vietās lietoti vārdi, ļoti derētu novadu pieminēšana - daži vārdi tiek lietoti vairākos kultūrnovados vienlaikus, kamēr citi tiek lietoti tikai vienā - ja nekā tāda nav, šī ir lieka sadaļa, bez tam tā kā noteiktās vietās lietoti vārdi ir vesels lērums, tam noteikti ir nepieciešma atsevišķa lapa PS vardi arī dēvē par kurcīti