Dabas katastrofa: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
(Iezīmes: Atgriezts Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas) |
m →ievads: lai jau būtu |
||
| (6 starpversijas, ko saglabājuši 4 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa:
[[Attēls:Pinatubo91eruption plume.jpg|300px|thumb|[[Pinatubo vulkāns|Pinatubo vulkāna]] izvirdums 1991.
'''Dabas katastrofa''' ir [[katastrofa]], kura rodas dabas apstākļu rezultātā. Dabas katastrofas var izraisīt [[zemestrīce]]s, [[viesuļvētra]]s, [[vulkāna izvirdums|vulkānu izvirdumi]], [[sausums]], [[lavīna]]s, [[cunami]], [[selje]]s, [[plūdi]], [[sals]], [[karstums]], [[ugunsgrēks|ugunsgrēki]], [[krusa]], [[sniega vētra]]s u.c.
11. rindiņa:
Zemestrīču stiprumu mēra pēc 10 ballu Rihtera skalas.
Katru gadu uz zemes notiek vairāk nekā miljons zemestrīču. 90% no visām zemestrīcēm notiek Klusā okeāna seismiskajā joslā. Seismiski mazāk aktīvs kontinents ir Antarktīda.
== Viesuļvētra ==
20. rindiņa:
Tas rodas, nenoturīgai, mitrai atmosfērai eksplozijas veidā atbrīvojoties no liela enerģijas daudzuma. Bieži rodas tur, kur siltais un mitrais gaiss intensīvi uzplūst sakarsētai plašai sauszemei.
Reģioni: ASV, Eiropa, Āzijas piekraste
== Smogs ==
Line 30 ⟶ 28:
Sausais piesārņojums ir bez miglas (Losandželosas smogs).
Smogs veidojas noturīgas atmosfēras uzbūves apstākļos, bezvēja laikā, kad nenotiek gaisa sajaukšanās. Mitrais smogs parasti rodas ziemā mitrā laikā, bet sausais — vasarā, rudens sākumā.
== Vulkānu izvirdumi ==
| |||