Diskusija:Latviešu valoda: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
mNav labojuma kopsavilkuma |
|||
| (30 starpversijas, ko saglabājuši 16 lietotāji, nav parādīta) | |||
1. rindiņa:
==Aizguvumi==
Padevīgi ziņoju, ka man piemīt tieksme [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvie%C5%A1u_valoda&diff=1260422&oldid=1260379 darboties] neielogojoties. 1. ir visai savdabīgi pamatot vispārinātu apgalvojumu (par angļu valodu) ar pētījumu par vienas grupas (jauniešu) valodu. 2. FRK gan jau ir izlabojis, bet nebija tādas vācu valsts visā šīs valodas ietekmes ilgumā 3. ''Aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā, kā arī vāciešu politisko un ekonomisko varu pēc tam izveidotajā Livonijā.'' šķiet, daži vēsturnieki apšauba šādu notikumu interpretāciju 4.''Savukārt krievu valodas aizguvumi sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta'' LIIS ir runa par slāvu valodām 5. kāda vispār latviešu valoda 9. gs? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<
1. Jā, bet pašam nav J. Baldončuka grāmata "Anglicismi latviešu valodā", tāpēc atsaucos uz to, ko Internetā varēja atrast. Būtu baigi labi, ja kāds, kuram ir šī grāmata varētu atrast kādu lapaspusi, kur tas minēts un uzlikt kā atsauci.
6. rindiņa:
3. Nu nezinu, ja ir kāds uzticams avots, kur tas tiek apšaubīts, tad tā arī var pierakstīt "ka tomēr daži vēsturnieki apšauba šādu notikumu interpretāciju".
4. Jā, bet teikts, ka visvairāk tie ienāca tieši no krievu valodas
5. Laikam nav īsti precīzi pateiks, tad pareizi būtu
Paldies par atsauksmēm! --[[Lietotājs:
:3. Es negribu tagad meklēt, tēze ir, ka stāsts "ļaunie krustneši iekaroja senlatviju un apspieda tautu" ir nacionālromantiska siekalošanās 4. Ja es nemaldos 9. gs. nebija arī krievu valodas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<
::3. Nu tāpēc es mēģināju rakstīt pēc iespējas neitrālāk, tik to, ka iebruka krustneši, pakļāva vietējās tautas un izveidoja Livoniju. :P
::4. Tad runa varētu būt senkrievu valodu, nedaudz palasīšu pieejamo literatūru un paskatīšos. --[[Lietotājs:
::: tēze ir, ka stāsts "ļaunie krustneši iekaroja senlatviju un apspieda tautu"... - zemgaļu lauku svilināšana un pašu zemgaļu migrēšana prom arī laikam jāpieskaita pie nacionālromantisma siekalošanās?[[Special:Contributions/92.22.25.127|92.22.25.127]] 06:38, 12 februārī, 2014 (EET)
Nav nekādi aizguvumi no lībiešu valodas:
''ķepa'' - reverss no ''peka'', līdzīgi kā ''cept'' no ''pekt''. ''paisums'' - no darbības vārda ''paist'' - 'milzt', ''puika'' - drīzāk varētu būt no zviedru ''pojke'', ''puķe'' - no leišu ''puiki'' 'skaista', arī ''allaž'' drīzāk lībiskots baltu vārds, kam pamatā ''all'' 'viss', sal. leišu ''Al''girdas, ''Al''mantas utml. Arī citi aizguvumi ir aplami. ''kungs'' drīzāk no zviedru ''kung'' - 'karalis'. ''lukturis'' no ''lākturis < lāpturis'', tīrs latviešu vārds. ''spainis'' ir kursisms - no ''spandis''. Baltu cilmes vārdi ar ''ģ'' un ''ķ'' vairumā gadījumu ir no zemgaļu valodas, kas nav nekāda lietuviešu valoda. [[Dalībnieks:Roberts7|Roberts7]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts7|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 21.47 (EET)
:{{ping|Roberts7}} lūk, kas [https://en.wiktionary.org/wiki/spainis#Etymology Karulim sakāms par, piemēram, spaini] — tātad par viņaprāt, ģermānisms. Norādi atsauces saviem apgalvojumiem par iepriekš minēto vārdu cilmi, un tad skatīsimies tālāk. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.17 (EEST)
Ja "pagrabs" ir aizguvums, kas gan ir maz ticams (normāls darinājums no saknes greb-: grab-, kura latviešu vārdformās "grebt", "grābt", "gramba" (ar m<n iestarpinājum) u.c.), tad no gotu valodas :D, kur graba (groba) "ala, rakums". [[Dalībnieks:Seimanis|Seimanis]] ([[Dalībnieka diskusija:Seimanis|diskusija]]) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)
== No kādām Valodām sastāv Latviešu valoda, vai precīzāk, Kādas valodas un kā ir veidojušās no Latviešu valodas. ==
Line 17 ⟶ 23:
Kāpēc kaut kas ir jāslēpj un jāizdomā. Ja šeit ienāk Latviešu valodas speciālisti, un ja Jūs Sevi uzskatāt Par Latviešiem, tad papildiniet lūdzu šo lapu, Pretējā gadījumā rodas sajūta ka Latvijā vairs nav neviena kurš nestu Tautas Prātu !!! {{unsigned|109.110.12.15}}
:Varbūt anonīmajam speciālistam labāk vispirms iemācīties pareizi lietot komatus un lielos burtus latviešu valodā un tad spriest par "neapgāžamām saskaņām"? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:40, 27 maijā, 2011 (UTC)
:: no Devanagari - Sanskrita valodas - wow, ja jums ir kādas zināšanas šajā sakarā, tad lūdzu padalieties... man gan ir aizdomas, ka sanskrita gadījumā ir milzīgas problēmas ar dravīdu valodu ietekmi(kas jau pastāvēja sanskrita izveidošanas laikā) uz baltiem radniecīgas tautas valodu. No Indijas diez vai kāds migrēja uz Baltiju - tā ir absolūta neizpratne par vēsturi un tautu staigāšanām tajā laikā. No Baltijas ar diez vai kāds migrēja - tas ir ļoti tāls virziens, bet kaut kas kopīgs ar baltiem gan jau ka bija kādreiz Kazahijā un šie gan aktīvi visur kur migrēja.[[Special:Contributions/92.22.25.127|92.22.25.127]] 06:45, 12 februārī, 2014 (EET)
== Uzlabojumi ==
Line 22 ⟶ 29:
Latviešu valodas eksperti sakot, ka nodaļa par cittautiešiem ir pamatīgi jāparadiģējot.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 12:59, 6 jūlijā, 2011 (UTC)
:Kas tieši tur nav kā vajag? --[[Lietotājs:
::To gan nepateica.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 10:54, 3 augustā, 2011 (UTC)
:::Tu varētu man iedot linkus uz vietām, kur pateici par rakstu "latvieši" un "latviešu valoda" uzlabošanu? Tā intereses pēc gribās paskatīties, ko cilvēki par to saka un vai netiek izteikts arī kāds vērā ņemams priekšlikums. :P --[[Lietotājs:
::::Kā jau e-pastā Tev minēju, tad tas ir draugos ([http://www.draugiem.lv/group/16002090/latviesi/?&f_tid=3265850 latvieši] un [http://www.draugiem.lv/group/16005144/latviesu-valoda/?f_page=2&f_tid=3268225 latviešu valoda]). Tur gan vairāk nekas īpašs nebija vairāk minēts.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 10:35, 8 augustā, 2011 (UTC)
Starp citu, vajadzētu salikt tos [[Latviešu valoda#Aizguvumi|aizguvumus]] alfabēta secībā (tagad, pildot mājasdarbu, pamanīju, ka nav tā), pašam negribas (pārāk piņķerīgs darbs) <small>tas ir tikai ieteikums, nevajag manā virzienā tagad raidīt domestificētu dzīvnieku apzīmējumus</small>.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:28, 28 novembrī, 2011 (UTC)
=== Nodaļas, apakšraksti ===
Divas no lietām, kas mani interesē, ir ieteikumu raksta nodaļām, proti, vai nav par sīku, par neprecīzu, kā arī iespējamu vajadzību pēc apakšrakstiem par piemēram, latviešu valodas aizguvumiem vai vēsturi. --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] 15:44, 3 oktobrī, 2011 (UTC)
:Kas tā uzreiz krīt acīs, tā ir sadaļa "aizguvumi". Vajadzētu salikt zem viena virsraksta (nevis katrai valodai, no kuras aizgūts, likt jaunu sadaļu). Un vēl — (ceru/domāju, ka) [[Latviešu valoda#Gramatika|sadaļa "Gramatika"]] papildināsies taču ar pārējām vārdšķirām, vai ne?--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 15:55, 3 oktobrī, 2011 (UTC)
:: Aizguvumu sarakstos nevajadzētu likt piemērus, par kuru izcelsmi nav 100% pārliecība. [[Dalībnieks:Seimanis|Seimanis]] ([[Dalībnieka diskusija:Seimanis|diskusija]]) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)
== H ==
Absence of the phoneme ''h'' in Latvian could be mentioned/described somewhere (section of phonology: consonants). It is an interesting feature and maybe not so obvious for every reader.--[[Lietotājs:Võrok|Võrok]] ([[Lietotāja diskusija:Võrok|diskusija]]) 11:43, 28 novembrī, 2012 (UTC)
== Attēls ==
Attēlā ir parādīta dziesmu grāmata, nevis Bībele vecaja drukā. --[[Lietotājs:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Lietotāja diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 17:29, 2 decembrī, 2012 (UTC)
== Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl pirms baltu ciltīm TM ==
Kur ir pamatojums šim apgalvojumam? Pašā wiki nekas tāds pie lībiešu ciltīm nav minēts. Latviešu wiki sadaļā gan ir pieminēts, ka Kurzemē dzīvojuši līvu seņči kopš neolīta, kas ir strīdīgs apgalvojums, jo neolītā somugru vēl nebija - tātad arī pašu līvu, bet ok - šis apgalvojums neko daudz neatšķirtos no tā, ka kāds apgalvotu, ka latviešu seņči dzīvoja Āfrikā pirms pāris miljoniem gadu. Bet līvu tauta Latvijā visticamāk, ka diez vai ieradās agrāk par pašiem latvjiem - līvu apdzīvotā josla pārsvarā ir gar jūru, kur nekonkurēja ar labību audzējošiem senlatviešiem. Līvi ir beidzamie ienācēji Vidzemē(ap 6. gadsimtu +/- gadsimts), kur asimilēja tur iepriekš dzīvojošos zemgaļus, tas tā par viņu senumu, tāpēc tur arī varbūt bija tāds nesamierināms naids no citas kultūras latgaļu puses. Pirms tam viņi bija ienākuši Kurzemē(Sāmsalu gan vienmēr par Sāmsalu nesauca) no hronikām ir nostāsti par to, ka kuršiem nācās padzīt ienācējus.
Tak varbūt vajag loģiski padomāt pirms pārpublicēt murgus, kur nav pierādījumu vai kas jau sen ir tapuši atspēkoti: Narvas un Nemunas neolīta laika kultūras bija pirms indoeiropiešu ierašanās un visticamāk, ka pārstāvēja Y-DNA haplogrupu I, kas ir senāki eiropieši. Tā nebija ne indo-eiropiska, ne arī somugriska kultūra, jo ap to laiku somugru izplatību lielā skaitā kavēja ledus laikmeta palikušie ledāji.
Somugri pieder pie haplogrupas N un izplatījās no Sibīrijas ziemeļiem - balti pieder pie haplogrupas R - Baltkrievija un Baltija ir viņu izplatības centrs, kas atrodas vienādā attālumā no visiem pārējiem baltu izplatības virzieniem uz visām debesu pusēm. Visi somugri ir praktiski pēdējie ienācēji šajā Eiropas daļā - to apliecina vēsturiskās ziņas par sāmu(oriģināli - ne somugriska kultūra) izplatību gandrīz līdz pat pašam somu līcim pat vēl nesenos laikos, kā arī pašu somugru teikas un nostāsti. Somugru tautas pēdējo tūkstoš gadu laikā ļoti aktīvi migrēja: nezinu kad voti(vadja) ieradās savā vietā, bet viņu zemēs ienāca vismaz 2 citas somugru ciltis - ingri un karēļi. Tas pats par maģāru migrāciju, kas izskatās, ka atšķirībā no pārējiem bija vistālāk uz dienvidiem esoša tauta un daļēji jaukta - iespējams, ka pat mazliet somugriskota indo-eiropiešu izcelsmes, tāpat kā tas izskatās ka ir ar mariešiem(kuru R haplogrupa ir tuvāka latviešiem, nekā krieviem arī pēc 1000+ gadu pārtraukuma). [[Special:Contributions/92.22.25.127|92.22.25.127]] 06:34, 12 februārī, 2014 (EET)
== Apvidvārdi ==
Manuprāt šeit ir putra. Vispirms ar apvidvārdiem es saprastu vārdus, kas apzīmē vietas(in english: placenames), kaut arī laikam ir domāts, ka tie tiek lietoti tikai noteiktās izloksnēs:
guns, noteikti ir vecvārds vai arī mūsdienās to lieto poētiskā nozīmē
jums varētu būt vecvārds un to lieto arī poētiskā nozīmē
dardedze gan man liekas ka ir sinonīms - tas ka kāds to nelieto, nozīmē, ka nelasa latviešu literatūru literārajā valodā un ja tas nav sinonīms, tad ļoti derētu paskaidrot kurā kultūrnovadā lieto tikai dardedze un nelieto varavīksne - problēma ar šo ir tā ka vara+vīksna(acīmredzami seņči saskatīja kaut kādu krāsainu atspulgu no vara priekšmetiem un vīksna ir vīksna - tā apzīmē formu) ir skaidrs saliktenis un mazliet grūtāk saprotams ir dar(dār?)+dedze(ir skaidrs ka otrā daļa ir saistīta ar degšanu - ko nozīmē pirmā daļa nav skaidrs) arī ir saliktenis un ir skaidrs, ka abus neviens neliedz lietot vienlaikus
ja tie ir noteiktās vietās lietoti vārdi, ļoti derētu novadu pieminēšana - daži vārdi tiek lietoti vairākos kultūrnovados vienlaikus, kamēr citi tiek lietoti tikai vienā - ja nekā tāda nav, šī ir lieka sadaļa, bez tam tā kā noteiktās vietās lietoti vārdi ir vesels lērums, tam noteikti ir nepieciešma atsevišķa lapa
PS vardi arī dēvē par kurcīti {{Neparakstījies|92.22.25.127}}
:Vikipēdijai nevajadzētu nodarboties ar jaunradi. „Apvidvārda” nozīme kā „dialektisms”, nevis „vietvārds”, atrodama [http://www.tezaurs.lv/#/sv/apvidv%C4%81rds Tēzaurā], bet raksta sadaļā par apvidvārdiem atrodama atsauce, no kurienes ņemti paustie apgalvojumi. Tos, protams, var apšaubīt, taču arī tad jāatsaucas uz atbilstošu avotu, nevis personīgām pārdomām. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.17 (EEST)
::Tas pats arī gadu vēlāk, bet īsāk: Ja tie ir apvidvārdi, tad kuros apvidos tos lieto? Ja nekā tāda nav un ir atsauce uz pārdomām LIIS mājas lapā, tad jāņem laukā. Raksts LIIS nav atbilstošs wiki norādēm. {{Neparakstījies|195.147.206.144}}
:::Nekas nav mainījies, jo iepriekšējā komentētāja apvidvārda nozīmes acīmredzamā nezināšana neviesa lielu uzticību viņa teiktajam. Vai vispārējiem piemēriem tiešām ir tik būtiski tas, kuros apvidos tos lieto? To nenorāda arī, piemēram, Tēzaurs ([https://tezaurs.lv/#/sv/dardedze dardedze]). Protams, var atrast labākas un precīzākas atsauces, bet vai ir kāds pamats apšaubīt LIIS uzticamību, lai atsevišķas raksta daļas būtu pilnībā jādzēš? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 20.44 (EEST)
::::Pievienojos Turaida viedoklim. Šķiet, ka anonīmais dalībnieks vienkārši mīl dzēšanas procesu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 21.16 (EEST)
== Slāvismi/hellēnismi: svēts un zvans ==
Konstantīns Karulis, uz kuru atsaucas, protams, ir ļoti cienījams valodnieks, taču šie divi apgalvojumi mani mulsina savas acīmredzamas neacīmredzamības dēļ:
<blockquote>svēts (святъ, kas no sengrieķu ἅγιος vai ἱερός)<br/>zvans (звонъ, kas no sengrieķu ἦχος).</blockquote>
Attiecībā uz zvanu nevaru neko teikt un grāmata nav pa rokai, bet par "svēts" stipri šaubos, ka tas ir aizguvums no grieķu valodas – ne tikai tādēļ, ka nemaz nav līdzīgs, bet arī tādēļ, ka šis vārds tika lietots vēl pagānu laikos (9. gs.) un interpretēts pagāniskajā nozīmē (drošsirdīgs karavīrs vai tml.) – piemēram, Igora un Olgas (Helgas) dēlu sauca par Svjatoslavu. Lūk, starp citu, ko raksta [[wikt:ru:святой|krievu vikivārdnīca]]:
<blockquote>Этимология
Происходит от праслав. *svętъ, от кот. в числе прочего произошли: др.-русск. святъ, ст.-слав. свѩтъ (греч. ἅγιος, ἱερός), русск. святой, укр. святи́й, белор. святы́, болг. свет, света́, свето́, сербохорв. све̑т, све́та, све̑то, словенск. svẹ̑t, svẹ́ta, ж., чешск. svatý, словацк. svätý, польск. święty, в.-луж. swjaty, н.-луж. swěty, полабск. sjǫte. Праслав. *svętъ родственно лит. šveñtas, др.-прусск. swenta- в местн. нн., авест. spǝnta- «святой», sраnаh- «святость», др.-инд. вед. c̨vāntás «процветающий», сюда же латышск. svinêt, svinu «праздновать». Латышск. svę̀ts «святой, благочестивый» заимств. из слав. <small>Использованы данные словаря М. Фасмера.</small><ref>Фасмер М. Этимологический словарь русского языка = Russisches etymologisches Wörterbuch / пер. с нем. и доп. О. Н. Трубачёва. — 2-е изд., стер. — М. : Прогресс, 1986–1987. — Т. 1—4.</ref></blockquote>
Tas man šķiet kaut kā ticamāks. Vai jālabo? --[[Dalībnieks:Esmu Igors|Esmu Igors]] ([[Dalībnieka diskusija:Esmu Igors|diskusija]]) 2018. gada 4. augusts, plkst. 14.16 (EEST)
:Vairs neatceros, bet, iespējams, to pirms pāris gadiem rakstīju es. Bija gadījumi, kad dažādos avotos viedokļi atšķīrās (piemēram, tas, vai „kukainis” ir aizguvums no lībiešu valodas vai [https://en.wiktionary.org/wiki/kukainis#Etymology latviešu cilmes] vārds (no darbības vārda „kukt”), kad devu tomēr priekšroku Karulim). Te gan uzreiz jāmin, ka Karuļa etimoloģijas vārdnīcai piekļuvu tikai pastarpināti, tostarp ar Vikivārdnīcas sadaļām par etimoloģiju. Domāju, šiem diviem vārdiem piebildi par iespējamo galējo cilmi no sengrieķu valodas var tad ņemt ārā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.17 (EEST)
::Karulis uzskata, ka ir "tradicionālais" uzskats un pēc tam plaši apraksta savu viedokli. Lasiet paši :) [http://bildites.lv/a/q7e57z85#9rvp23qk], [http://bildites.lv/a/xdyq26m3#j48q6x6g]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. augusts, plkst. 17.37 (EEST)
:::Cik saprotu, Karuļa rakstītais [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] pievienotajās kopijās nav pretrunā ne ar Fasmera vārdnīcu, ne ar manām vispārīgā rakstura piezīmēm :) Tad izlaboju. --[[Dalībnieks:Esmu Igors|Esmu Igors]] ([[Dalībnieka diskusija:Esmu Igors|diskusija]]) 2018. gada 5. augusts, plkst. 15.53 (EEST)
:::: Karuļa vārdnīcā "Ir daži apsvērumi, kas norāda uz to, ka vārds svēts latviešu valodā biji jau pirms senkrievu pareizticīgās baznīcas terminu aizgūšanas...". Latviešu valodā no senbaltu valodas mantotais vārds varēja saplūst ar aizguvumu vai pat tikai aizgūt kādu no nozīmēm. Svēts varēja izveidoties no IDE *swei- "būt, tapt gaišam", no kuras ar paplašinātāju -d- arī latviešu svīst (svīda) "aust, kļūt gaišam", līdzīgi kā sēts no *se(i)-, lēts no *le(i)- (no tā arī latviešu laist (laida)) u.c.[[Dalībnieks:Seimanis|Seimanis]] ([[Dalībnieka diskusija:Seimanis|diskusija]]) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 00.10 (EEST)
:::: "Zvanīt" (radīt skaņu, troksni, saukt), "zvanēt" (skanēt) varēja izveidoties no tās pašas saknes, no kuras latviešu "žvadzēt", "zvindzēt", "žvindzēt", zvārgūlis", "žvingulis" u.c., kuru pamatā ir skaņas atdarinājums, un "zvetēt", "zvetīt", "zventēt", "zvaņķēt" u.c. [[Dalībnieks:Seimanis|Seimanis]] ([[Dalībnieka diskusija:Seimanis|diskusija]]) 2019. gada 6. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST)
== Vērtīgs raksts ==
Vai šis raksts nebūtu pelnījis vērtīga raksta atziņu? -- [[Pewdiepie12321]] [[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|(diskusija)]] 2021. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST)
| |||