Eura: Atšķirības starp versijām
Nav labojuma kopsavilkuma |
typo |
||
| 1 aiļa | 1 aiļa | ||
'''Eura''' (anglīšu ''euro'', krīvu ''евро'', latvīšu ''eiro; eira'') – Europys Savīneibys kūpeiguo naudys vīnine, kura aizvoduota i lītojama eurys zonā ( |
'''Eura''' (anglīšu ''euro'', krīvu ''евро'', latvīšu ''eiro; eira'') – Europys Savīneibys kūpeiguo naudys vīnine, kura aizvoduota i lītojama eurys zonā (2010 g. janvara mien. - 16 ES vaļsteibuos) i kuru atīsmē planavojams lītuot kai atsaskaitīņu leidziekli vysuos ES vaļsteibuos. |
||
Valutys zeime: ''€'' |
Valutys zeime: ''€'' |
||
Verseja, kas saglobuota 2010. gada 5. sulu mieness, plkst. 14.27
Eura (anglīšu euro, krīvu евро, latvīšu eiro; eira) – Europys Savīneibys kūpeiguo naudys vīnine, kura aizvoduota i lītojama eurys zonā (2010 g. janvara mien. - 16 ES vaļsteibuos) i kuru atīsmē planavojams lītuot kai atsaskaitīņu leidziekli vysuos ES vaļsteibuos.
Valutys zeime: €
Vydtautyskais valutys kods: EUR
Vērte:
- 1 eura (EUR) = apmāram 0,70 latu (LVL);
- 1 lats (LVL) = apmāram 1,42 euru (EUR)
Eura aizvoduota kai atsaskaitīņu leidzieklis 1999 godā, atmejūt ekeju (ECU, European Currency Unit) pa kursam 1:1. Kai fiziska nauda eurys apgrūzā palaistys 2002 godā. 2006 gods beiguos apgrūzā beja jau 610 milijardi euru, i juos beja vīneiguo valuta vaira kai 317 milijonim europīšu.
Euru volda Vuocejis mīstā Frankfurtā (pi Maina) asūšais Europys centralais banks (ECB), kurs pīstuov vysu ES dalinīkvaļsteibu centralūs bankus. ECB vīneigais tur tīseibu nūstateit ES monetariskū politiku, jis dasaver euru banknotu druku, euru monetu kaļšonu, taipoš euru plateišonu i lītuošonu vysuos eurys zonys vaļsteibuos.